Nu es noteikti neparazitēju. man ir silta māja (nosiltināta) un lielie logi pa visu sienu + dienvidu puse.... tas nozīmē, ja man nebūtu termoregulātori, tad es no karstuma nosprāgtu, jeb jātur visu laiku vaļā logi. man ir pieci radiatori, no kuriem pat pagājušajā ziemā pie -30 vienu vispār neatvēru, jo ir ļoti silts. Man ir tā situācija, ka man ir jāgriež nost radiatori ne ekonomijas dēļ bet tā ir reālā nepieciešamība. Nu lūk, un, ja reiz man ir tie jāgriež nost, tad vēlos saprast vai labāk viņus griezt nost pavisam un tad slēgt klāt, kad vajag, vai atstāt uz minimuma. To, ka skaitītājs mēra caurplūdi un temperatūras starpību to jau es saprotu pat neesot speciālists, neko citu jau viņš nevar mērīt. bet te es rakstu, lai kāds profesionālis man spētu pateikt, kas šo mērierīci perfekti pārzin, vai labāk grozīt, vai nogriezt pavisam, vai laicst vienu radiatoru uz pilnā vai tur';et visus uz minimuma.... vēl jau ir interesanta lieta, ka mājā individuālie siltuma skaitītāji nav visiem dzīvokļiem, tos var likt tikai tie, kas vēlas..... neesmu ievācis smalku info, bet viesmaz par vienu mēnesi zinu 100%, ka tie, kam skaitītājs samaksāja vairāk nekā tie, kam nav vispār un tas jau liekas neloģiski un tam skaitītājam uzticību nevieš

Pēs atstātsta, gan izskatās, ka sistēma būvēta bez kāda precīza projekta vai arī tā ieregulēta un darbojas neekonomiski- lielāks radiātors vai to skaits ir reāli papildus izdevumi kurus kāds (Ilvars) acīmredzot ir samaksājis.
Un ja plūsma vai temperatūta ir reāli par lielu tad par lielu ir arī cauruļvadi un ieregulējumi un visa sitēma un šīs lielās plūsmas vai temperatūras uzturēšanai tiek neracionāli darbināta.
Tā tas varēja darboties tais laikos, kad siltums bija par simbolisku maksu un ar valsts darbā strādājošu būvnieku par polšu varēja sarunār uzlikt lielākus radiātorus, lai būtu labāk kā parastam "neattapīgam" mirstīgam.

citos dzīvokļos viss ir okey, jo nav saules puse, citim ir jākurina visi radiatori, bet man pietiek ar saules doto siltumu....

Man ir jautājums, vai siltuma skaitītājus var pieslēgt visām mājām. Dzīvoju nesen uzceltā mājā, māja ir labi siltināta, taču par apkuri maksājam milzīgas summas, jo ir dzīvokļi, piemēram mansardi, kuriem vienmēr esot auksti. Redzot milzīgos rēķinus, ierosināju uzstādīt skaitītājus katram dzīvoklim, bet man pateica, ka mūsu mājā tas neesot iespējams, jo tad esot jāpārveido visai mājai apkures sistēma.

To Ilvars: Nu Tu kaut ko tur stāsti, pat ja spīd saule un tā spīd ne katru dienu, tad diennakts lielākā jā daļā, kad tā nespīd tāpat ir jākurina un lielie logi nekad nevar būt ar labāku siltumpretestību kā tāda paša izmēra siena, pie tam logiem būs sliktāka arī siltuminerce.
To Laila: tas ka Tavā mājā tas nav iespējams droši vien ir taisnība.
Lai katram dzīvoklim varētu likt savu siltumskaitītāju, apkures sistēmai jābūt nevis ar cauri stāviem ejošiem stāvvadiem, bet gan atseviškam atzarojumam ar cilpu pa katru dzīvokli.
caurejošu stāvvadu gadījumā iespējama t.s alokātoru sistēma, kas var fiksēt proporcionālo siltuma sadalījumu pa dzīvokļiem.
Sī sistēma ir venkāršāka, taču tai ir savi būtiski trūkumi, ko kompensē ar aprēkinu metodēm par patērēto un pēc atstāsta Tavā gadījumā mansarda dzīvokliem objektīvi būs jāmaksā vairāk, tāpat kā ēkas gala dzīvokļiem (tiem kam ir lielāks ārējo norobežojošo konstrukciju laukums (sienas u.c.)
Parasti izmantojot šādus skaitītājus siltuma patēriņu dala divās daļās - pastāvīgā, kas nemainās no konkrētā dzīvokļa patēriņa un mainīgā atkarībā no alokātoru uzrādītā.

to Laila
A Tu aizei un usprasi pati vai vinem tiesam ir auksti. Var buut ta ir tikai brauksana pa ausiim, lai rakstiit taadus reekinus. Katra zinaa nepamaniit paraak karstas trubas savaa dzivoklii ir nereaali, un Tavaa dzivoklii jabuut parak silti ja maaja ir labi siltinaata.

To Viesturs

es neko nestāstu es saku kaa ir, pa dienu, ja spiid saule man istabaa uzkāp liidz 26-27 grādi, taapeec jaasleedz nost apkure.... jaa diennakts lielaakajaa daljaa saule nespiid, bet taa uzkarseets dziivoklis ilgi uztur sultumu, protams, ka vienu radiatoru uz nakti atstaaju, un, ja naakamajaa dienaa nebuus saule, veel otru atgriezu.... bet mans jautaajums bija par ko citu, kaa izdeviigaak griezt tos radiatorus uz pillu klapi valjaa vai biki....

Absurds...
Piemērs - šobrīd remontēju savu dzīvokli, kas ir daļa no viena liela dzīvokļa (notiek atdalīšana). Kaimiņš visu remontē pa lēto - sienas vienkārši mazliet izlīdzina, krāso utt., bet uzstāda jaunus, jaudīgākus radiātorus.
Es savukārt veicu sienu siltināšanu no iekšpuses (vēsturiska ēka), radiātoru nomaiņu un logu nomaiņu, bet sakarā ar to, ka esmu nosiltinājis sienas, savus radiātorus vienmēr mazliet piegriezīšu, kamēr kaimiņš sildīs par 100 %.
Rezultātā patērēšu ievērojami mazāk siltumenerģijas - kāpēc man jāmaksā tāda pati kv.m. cena kā kaimiņam???

Tur jau ir tā daudzdzīvokļu māju burvība :))

bernsteins Wrote:
-------------------------------------------------------
> Rezultātā patērēšu ievērojami mazāk
> siltumenerģijas - kāpēc man jāmaksā tāda
> pati kv.m. cena kā kaimiņam???

Tāpēc, ka esi izvēlējies dzīvot vietā, kur rēķinu piestāda par kv.m., nevis par kWh.

Dzindzis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tur jau ir tā daudzdzīvokļu māju burvība :))

Tik traki nav. Jaunajos projektos (arī daudzos vecajos namos) jāmaksā par kWh. Ja paveicas ar siltumu mīlošiem kaimiņiem, tad var pat sildīties ar svešu siltumu. Mums, piemēram, savulaik pirms 6-7 gadiem celtā mājā uz 67 m2 apkures izmaksas bija ap 120-130 Ls *gadā* (un nē, mēs nemaz nesalām, bija pat ļoti komfortabli, reizēm arī logus ziemā turējām vaļā) - nezinu, cik daudzi savās privātmājās var ko tādu panākt.

bernsteins k-gam: Vai Jūs nebūtu tik laipns un ieliktu šajā [www.u-wert.net]
savas sienas sastāvu, , kādi materiāli ir sienā, to biezums, kārtība, lai saprastu, kas rezultatā iznācis: siltuma ietaupījums un mitrums sienā, vai tikai siltums. Ja nosauksiet sienas datus, izrēķināšu un parādīšu visiem ar bildi.

ZISTEMA ir sekojoša, ja mēs runājam par atsevišķu loku katram dzīvoklim:

Svarīgi saprst vai cirkulācija iet caur radiatoru pa taisno, vai tomēr vēl ir termoregulātors pie rediatora, kurš no karstās cirkulācijas loka ielaiž radiatorā nepieciešamo karstā ūdens daudzumu, tajā pat laikā nemainot loka plusmu.
Kā skaitītājs rēķina, visi zinam palasot iepriekš. Vajadzētu saprast ko katrs domā ar ventiļu piegriešanu. :) Regulējot ventili pie radiatora rēķins būs daudz maz vienāds, neskatoties vai radiators ir uz 0 vai 5 (protams skatoties cik nosiltināta māja). JO:

Es liktu akcentu uz ventili, kurš ir visam lokam! Jo no aprēķina formulas būtiska komponente ir ūdens daudzums. Jo lielāks ūdens apjoms iztek cauri lokam, jo lielāks rēķins būs, arī ja siltuma zudums būs gandrīz nemainīgs. Tas vai lokam iztek 10 l minute vai 5 l minute karstumu jūsu radiatoros nemainis, bet rēķinu gan. (Teoretiski es ari varu lokā laist 100 l minūtē ar 100 grādiem, bet dzīvoklī siltāks nebūs, jo radiators panems tik cik vajadzēs un siltuma zudums pašam lokam būs daudz maz tāds pats kā 10 l minute., bet reķins bus oj oj oj...) nedomāju ka ietekmēju kaimiņus.. protams jāskatās kāda sistēma pašai ēkai. Plusmas apjoms ari ir proporcionals siltuma zudumam, jo pie 1 l minute iespejams udens atpakaļ ienaks pavisam auksts un starpiba liksies liela, bettaja pasa laika janem vera ka tas ir tikai1 l minute.

Šis ir pārbaudīts. Vairak ka pusi aizgriezu pie skaitītāja, siltums dzīvoklī palika nemainīgs, un par rēķinu publiski neizteikšos :)