Vai ir jēga zem betona grīdas (100mm), likt Putu polistirola plātnes siltumizolācijai. Garāža būs atsevišķa ēka, kuras otrā stāvā būs izbūvēta darbistaba.

Ja garāža būs apkurināma, tad jēga ir. Kaut gan nav jēga apkurināmai garāžai, kur nenotiek automašīnu remonts. Ja neapkurina, tad siltināt vajag pārsegumu. Protams, ja darbistaba nav domāta tikai vasarai ;)

Jautājums labs: Man liekās ka vajag neatkarīgi, kurinās vai nē: Domas: Aukstā laika pakurinot, kaut ar fēnu, ātrāk sasils. Un vasaras sākumā, kad pa ziemu zeme auksta, atdzisusi, varbūt salusi, atrāk pieņems apkārtējās vides temperatūru, tādejādi nesvīdīs.

Manuprāt zem grīdas lietderīgi ierīkot tikai hidroizolāciju.
Pastāv viedoklis, ka pagrīdi nav vērts siltumizolēt pat dzīvojamām telpām, izņemot gadījumus, kad grīdā tiek iebūvēti sildelementi, kam lieka siltuminerce nav vēlama.

Protams, ka vajag, kaut vai tādēļ, lai sals, kas nāk no virspuses nesasaldētu zemi zem betona grīdas un to nemēģinātu izcilāt, radot plaisas uc šaizes. Ja ir puķiks, tad zeme zem garāžas pat lielā salā no virspuses neizsals un turēsies vienmērīgi nesasalusi (daži grādi plusā jau tur būs). Vācijā zem autobāņiem ir kas??? - pareizi, puķiks. Un kāpēc - tāpēc, ka tos apkurina? - nē, bet tāpēc, ka ziemā mēdz būt sals un braucot ar BMW uz 250 izcilājumi nu nepavisam nav vēlami :)

Ja atbilstoši senču pieredzei:
1) būvēsi sausā vietā vai vismaz ierīkosi pamatu meliorāciju;
2) (vismaz) izņemtā augsnes slāņa biezumā veidosi smilšu vtml pabērumu;
3) no apkārtnes un jumta nākošo lietus ūdeni vadīsi prom no ēkas,
tad sals sauso grunti necilās.

Vienstāvs ir pilnga taisnba. Nevajag nekādu puķiku zem betona. Vajag vienkarši pareizi sagatavot pamatu un viss. Krievu laikos nekādus putoplastus nebāza zem betona grīgas un nekas- stāv tie betoni vēl šodien. Cita lieta, ka garāža, mūsu klimatā, ir mašīnas "kapsēa" un nedod Dievs tā ir apsildāma. Vislabākā garāža ir četri mieti zemē un jumts pa virsu. Slēgtā garāžā mašīnu var sarūsināt pa vienu ziemu.

Senči arī ar koka ratiem brauca...bļin, pastalas vēl jāuzģērbj. Nu kur ir garantija, ka tā grunts paliks sausa - ja vieta mitra un pavasarī palu laiks, nekas nekur tur apakšā nebūs sauss. Vot padomju laikā - da tas puķiks uz to sūda garāžu 30Ls maksās, kas - baigi kaut ko ietaupīs? Tehnoloģijas mainās un kā teicu, Vācijā zem bāņiem un pat vilciena sliedēm liek putuplastu. Pac pa TV redzēju, ka rī lidlauku taisot apakšā lika puķiku. Nu kas viņi galīgi sajukuši sanāk vai? Fričiem tomēr ticu bik vairāk nekā frāzei - da bļin kaimiņš vaņa pirms 40 gadiem sev garažu sabetonēja - vēl tagad stāv...kas stāv? :)

ja runājam par fričiem, tad mazs ūsains vīriņš viņiem tāāādas lietas iestāstīja, ka iestāstīt par puķiku būtu tīrais sīkums. bet tas tikai sugubo par fričiem, neiedziļinoties dažādu materiālu lietošanas lietderībā.

v_t:
Nemuldi demagoģiju - izklausās ka tev pašam cits ūsains vīriņš ir smadzenes izskalojis. Pats esmu 2 gadus nostrādājis Vācijā un lai nu cik viņi nebūtu dīvaini, bet darba un profesionālajā jomā - cepuri nost pilnīgi visos gadījumos. Fricis ne centa neizdos, ja tam nebūs pierādīts pamatojums, ka tas konkrētais materiāls vai tehnoloģija ir nepieciešami. Pat, ja tas sevi parādīs tikai pēc 10 gadiem. Tur galīgi nekas nenotiek pēc principa - viena tante teica, ka tā, ķipa, esot labāk. Tur jābūt "ordnungam" - ir pierādījumi, ir pētījumi, OK, lietojam, nav - sveiki.

gut, gut. du hast recht!

Uz lietām jau var paskatīties dažādi. Krievi betonēja visādas blindāžas bez jebkāda puķika apakšā, bet karu vinnēja un friči piecdesmit gadus pucēja krieviem zābakus. Ja neticiet, tad aizbrauciet uz jebkuru pamesto karabāzi un apskatieties, kā stāv pareizi izveidotas betona konstrukcijas. Lielākoties modernās konstrukcijas nav ne labākas, ne izturīgakas par vecajām- tās ir tikai lētākas. Uzliek piķiku , pa virsu var likt mazāk betona un vēl armatūru ietaupīt. Starpcitu, es vienu tādu konstrukciju redzeju. Cilvēks gribēja kā labāk, bet pavasarī tas putoplasts uzpeldēja ar visu betonu pa virsu. Ūdenim ir baigais cēlejspēks un to pūķiki vajag kārtīgi piespiest. Godīgi sakot, nesaprotu, nafig mūzdienās vispār vajag garāžu. Es vēl saprotu krievu laikos. Tad rudenī autiņu garāžā uz klučiem uzlika un visu ziemu glabāja. Mūsdienās tak pie katras mājas stāv vismaz divi autiņi, bet ja ģimenē vēl trešais autiņš, tad visa māja jāpārvērš par lielu garāžu.

Man no visiem kaimiņiem labi ja viens garāžu izmanto auto glabāšanai. Pārsvarā tā ir liela svalka, kurā tiek turēts viss, kas "kaut kad var noderēt". Tā jau arī ir garāžas primārā funkcija mūsdienās. Vienam ir gadu atpakaļ celta māja, garāža ar 2 durvīm 2 auto, bet viņš ar mašīnu tajā garāžā nav iebraucis...NEKAD. Moci gan tur glabā.
Bet stāsts par tām mega-izturīgajām padomju laika betona celtnēm ir stāstāms tādiem, kas atplēstām mutēm klausās šajos stāstos, visam tic, un tālāk par savu sūnuciemu nekad nav bijuši. Aizbrauc uz jebkuru normālu rietumvalsti, un paskaties, kāds izskatās, piemēram 1960-tajos gados betonēts tilts, un tad atbrauc atpakaļ un paskaties kāds izskatās padomijā 80-tajos gados betonēts tilts. Komentārus vairs nevajadzēs.
Šitā aplauzos sveņos - teicu, ka uz darbu braucu...nu pa to jauno tiltu, jo tas tiešām izskatījās tā, ka būtu gadu atpakaļ nodots...izrādās celts 50-tajos :)
Paskaties to tiltu, kas iet uz Mežaparku gar VEF-kultūras pili - cik tam ir gadu??? Vai Salu tilts - kad to kapitāli restaurēja - vismaz virspusi - pirms 10 gadiem max. Un kāds tas ir tagad. PSRS laikos pilnīgi viss bija brāķis. Pazīstams bija cilvēks no ALFAS - super slepenas kara rūpnīcas, bija tur vadošais inženieris-elektroniķis vai kas tāds. Tie stāsti bija neticami. Kad parasti mikroshēmu rūpnīcās bija jāievēro super tīrība (iesaku paskatīties netā AMD vai INTEL rūpnīcu bildes), tad ALFā tieši pie mikreņu montāžas veči ar cigaretēm zobos un absolūtā net'\irībā esot šancē'juši. Rezultātā, pēc viņa teiktā no 20 gatavajām mikrenēm 2 esot izgājušas visus testus. Pārējās brāķi. Labās kara rūpniecībai - pusbrāķus civilām vajadzībām. Un tā bija ar visu - haltūrēja celtniecībā, haltūrēja visur. Kādi mums ir ceļi. Aizbrauc uz fāterlandi un apskaties kādi tur ir ceļi - starp citu, uz lielajiem bāņiem (A1, A2) ir vēl daži posmi, kas ir taisīti neilgi pēc kara - nu nav tur nevienas bedres. Lai nu ko, bet būvēt un strādāt citās jomās viņi māk. Mēs to vēl nemākam. Mēs vispirms skaitam naudu, un tad domājam par strādāšanu - it to ka tik ātrāk un paviršāk. Ne jau cilvēki mēs esam sliktāki, vienkārši mums tie PSRS laiki ir pamatīgi sabojājuši smadzenes un attieksmi pret darbu.

Ja cements javai klāt nav stāvējis, tad i tilts sabruks, i uz puķika uzliets betons izjuks.