Dvinumajai pirmajiem staviem (katrs pa 100 m2) vajadzigs iepiit udens gridu trubas uz rezga. Nekas sarezgits, bet pasi isti nezinam, kaa. Plaans taa kaa buutu cilpaam. Kada skaitas normala cena par sadu darbu? Varbut tepat kads to var izdarit? Objekts Baldonee.
Un vel - vai uz melnaas gridas betona klajuma obligati jaliek celtniecibas pleve pret mitrumu, ja mums gruntsudeni ir looooti zemi, ap 7 m.
Atstarojoso materialu mums vispar ieteica nelikt, jo taa tadeve esot kaut kadi tur o,oo %, tapec neatmaksajas pats materials uz tik zemam temperaturam kaa pie siltajam gridam.

kaut kadu siltuma izolaciju grīdā vajag. ja po naučnomu reķina tad 10 cm putuplasta slāni vai līdzvērtīgu.

nee nu putuplasts jau buus, runa iet par to specialo atstarojoso plevi - cik loti taa ir vajadziga? un cik vajadziga parastaa mitrumu aizturosaa pleve zem putuplasta.

Siltuma atstarojošās plēves būtību izsaka jau pats nosaukums, bet ja tīk sildīt zemi, nevis telpu, kas tad kādam liedz taupīt naudu aizbildinoties ar materiāla neefektivitāti? Lai kādam neticīgajam pierādītu ko pretēju, nāktos būvēt divus identiskus objektus un testēt vismaz sezonu identiskos apstākļos. Pasaulē siltumtehnikā ir tik liela konkurence, ka konkurents tērē miljonus, lai pierādītu kaut par 1% nepatiesi uzrādītus efektivitātes rādītājus...
ja atstarojošā plēve uz visu māju dienā samazinās mājas siltumzudumus tikai par 100 vatiem, cik kw tiks ietaupīti 50 gados?
ar mitrumu aizturošo plēvi ir tik pat vienkārši: ūdens(mitrums), ne tikai bojā ēkas konstrukcijas, liek pelēt mājai, bet arī tiek izmantots kā SILTUMNESĒJS apkures sistēmās. Ūdenim ir ļoti kolosālas siltumnesēja īpašības... interesanti kā "uzlabosies" siltumIZOLĀCIJAS īpašības, ja to "atšķaidīs" ar siltumVADĪTĀJU?

Mēs vēl šobrīd vadāmies pēc padomjlaika sienašķūņu normas 1 kw uz 10 kvadrātmetriem un priecājamies ka ar pašreizējiem būvmateriāliem iekļaujamies, bet ja nespēj iekļauties, tad vainojam apkures katlu...
Ja šobrīd nespēj uzcelt māju ar vismaz 300-400 vatu siltumzudumiem uz 10 kvadrātiem, tad prātīgāk vispār pie būvniecības neķerties...

...interesanti kāpēc ļautiņi par katru cenu cenšas ietaupīt santīmus uz mājas grīdu un pamatu siltināšanas (vietās, kur brāķa labošana parasti izmaksā vismaz simtreiz dārgāk par būvniecību), lai "ietaupīto" naudiņu izķēzītu dārgajās flīzēs, kas pēc gadiem pieciem būs jau jānomaina.

Pirms gadiem 7 rada gabals izstade nopirka logus, kas bija dargi tam laikam, bet kvalitativi, un vel sodien veras ka pirmaja diena. Tagad vinji versas taja pasa firma, lai ieliktu vel dazus tadus pasus logus. Izradas, sadus logus LV vispar vairs neviens netirgo - kapec? konkreta sis firmas atbilde - Latvija nevienam nevajag neko labu - Latvija vajag letu vai smuku.
Tas ir tiesi par to siltinasanu - mes labak liekam Versace flizes par 60 Ls kvadrata, bet zem gridas pabazam 5cm balto putuplastu.

Piekrītu katliniekam, ja celtnieks nejēdz uzcelt māju ar siltumslodzi no 30-40 uz kvadātmetru, tad vispār nav ko klāt ķerties, izņēmumi ir stiklotie "būrīši", kaut gan ja izmanto trīskāršās pakas stiklos var dabūt to pašu efektu. To visu ar blīvuma pārbaudēm pārbaudīt vai tur viss ir kārtībā. Pašreiz "labākie" rezultāti kādā A tipa klases birojā, sūdu bedre nevis A tipa klases birojs, gaisa ātrums rozetē, kur jābūt nullei ir 7 m/sek. Maksājiet tik ragā par biroju un vēl pie reizes slimnīcā nonāks ar apsaldētām nierēm. Šajā gadījumā gan iznomātājs ieguldīs līdzekļus lai to visu novērstu, pie melnās apdares tas ir no reizēm 10 - 100 lētāk, nekā tad, kad tas viss ir skaists un izremontēts. Par laimi ar nākamo gadu būs vajadzīgi ēku energosertifikāti it sevišķi iznomājamām telpām un tad jau kaut kādā līmenī tas viss pasākums uzlabosies.

ja tiik sildit zemi - hmm, vaitad putuplasts baisi vada siltumu? Udens trubas tacu iet uz putuplasta 10 cm. Un to, ka atstarojosaa pleve ir neefektiva uz tik zemam temperaturam, mums beigu beigaas klusam teica pardeveji visparastakajaa buvniecibas veikalaa. Turklat betons ar laiku so plevi tik un taa sagrauzot.
Bet es nestridos, esmu PAR labu siltum un hidroizolaciju, mums pamati ir siltinati no abam pusem, pikoti bezmaz ar otu katraa skirbaa, bet tomer naudu veja sviest,ja nav pamatojuma, negribas.

Katliniek - ja reiz tev ir tads niks,tu varbut vari pastastit, kadu katlu labak likt ar malku apkurinamaa 200 m2 koka karkasa maja, ja pirmais stavs ir udens gridas, otrais - radiatori. Chuguna neesot labakais variants. Mums ieteica Latvijaa razotos, kuriem vel varot pielikt klat granulu degli. Cik liels akumulators vajadzigs?
Kaa ir ar Vidzimenes siltumnieka piedavatajiem Atmos katliem+akumulatoriem?

Katla izvēle ļoti vienkārša: piemērotu apkures sistēmai un pieskaņotu mājas siltumzudumiem, ja apkures katla jauda ir lielāka par mājas siltumzudumiem, tad liekā siltuma novadīšanai var uzstādīt akmulācijas tvertni.
Katlam nepieciešamā apkures jauda būs atkarīga no tā koka karkasa pildījuma.
Lai varētu izvēlēties nepieciešamo katlu vajag veikt mājas siltumzudumu aprēķinu, bet tas veicams tikai izbraucot uz objektu. katlinieks diemžēl nav ekstrasens

Man ir komentars ne pa temu - kas notiek ar forumu??? Kapec tads panikums. Skaidri redzams, ka privatmaju buvnieciba ir dramatiski nobremzejusies. Palikushi tikai vecie forumnieki, kas sava starpa te mengejas :) Vai tie ir tikai mani noverojumi?

Māja ir tikai vēl pamatu līmenī. Mūrēti no fibo uz bada kantes, nosiltināti no ārpuses ar 7 cm putuplastu un no iekšpuses ar 3 cm. Uztaisīta staška 4 cm (B20) uz kuras uzlikts 7 + 3 cm putuplats. Tad jautājums ir:
- Vai ir vajadzīga plēve virs staškas, ja gruntsūdeņi atrodas ļoti zemu
- Vai ir vajadzīga atstarojošā plēve virs putuplasta?

P.S
Par forumu - baigā beztēma un demagoģija (deputātu līmenis)

Iluc
Vai ir vēlēšanās samazināt mājas siltumslodzi? Varbūt naudas taupīšanas nolūkos tos +3 cm arī var raut nost, jo 7 cm tak paliek? Citi tak liek tikai 5 un nekāda vaina, tuvojas tak globālā sasilšana... Neviens gan vairs negrib atcerēties tādu jēdzienu kā maksimālā slodze, un paļaujas uz vidējām statistiskajām temperatūrām, bet kādreiz uznāk arī -35 un pie strādājošas apkures uz tapetēm parādās visas siltinājuma šuves, jo kāds ieteica ietaupīt uz pretvēja plēvi un tad sāk atdzist radiatori, jo kurš muļķis tak klausīs tādus kā katlinieks un siltinātā sienā iebūvētās apkures caurules vēl siltinās... interesanti kāpēc piepeši tās aizsala?
Pie nelaiķa Josifa Visarionoviča tehnoloģiju neievērošanu sauca īstajā vārdā- KAITNIECĪBA, tagad to dēvējot par ekonomiju, nezinu gan vai par tādā veidā ieekonomētajām kapeikām var februāra vidū atrast jaunu dzīvesvietu un nomainīt visu apkures sistēmu, par kosmētiku un atliekām no lamināta nerunāsim...

"Un to, ka atstarojosaa pleve ir neefektiva uz tik zemam temperaturam, mums beigu beigaas klusam teica pardeveji visparastakajaa buvniecibas veikalaa. Turklat betons ar laiku so plevi tik un taa sagrauzot."
Šitais citāts ir labais :) Ja jau tāds specs siltumtehnikā un būvniecībā, kā pārdevējs kaut ko ir teicis, un tā ir peņemta, kā galējā patiesība, tad foruma komentāri būs lieki...

nja. viss skaidrs. paldies par uzmanibu

aaaa !!!! forumaa ir kaite-iepluust centraaltirgus viiruss ar tam izrietošaam sekaam!! cerams saprati mani pareizi! kas attiecaas uz folliju-saarmi kaa zinaams šo materiālu saeed! nav jaagaida ilgi! paardeveejiem šo inf.pamet veči kuri izplata el.aps.griidu sist.!ar to arii pietiek.

Protams, ka parastu folliju saēd, ka maz neliekās. Par to šajā forumā minēts ne vienu reizi vien. Takš pat šokolādi liek dažādos iepakojumos ;)
[www.building.lv]
[www.building.lv]

pakonsultejos ar visiem labi zinamo tehnisko zinatnu doktoru Birsa kungu. Un atbilde bij skaidra un logiska: virs betona jebkuraa gadijuma jaliek mitrumizolejosa pleve, jo betons gan labi uzsuc mitrumu, gan tikpat labi to izstaro. Bet atstarojosaa pleve gan nav vajadziga, jo taa ir efektiva tikai virs 40 gradiem (siltajam gridam bus lidz 28 apm.), turklat to tik un ta saed ar laiku betons.
Tatad - veikala pardevejiem bij taisniba, cepuri nost, ka vini man pateica nevis tikai meginaja nopardot.

Interesanti vai šo konsultāciju viņš sniedza kā Rīgas Tehniskās universitātes docents, tehnisko zinātņu doktors JURIS BIRŠS vai kā Latvijas astrologu asociācijas viceprezidents, profesionāls astrologs vai arī dotajā brīdī strādāja kā tehniskais konsultants vairākos būvmateriālu veikalos...

Un tagad mazliet izkopējumu no [www.abc.lv] , kur par konsultantu strādā doktors Biršs:

Grīdas
Siltumizolācija lielākoties vajadzīga pirmā stāva grīdām un apsildāmajām grīdām, lai nepieļautu siltuma virzīšanos uz leju. Grīdām ieteicams siltumizolācijas materiāls ar paaugstinātu nestspēju, bet pirmajā stāvā - arī ar augstāku mitrumizturību....

Siltajām grīdām izmanto īpašu atstarojošās siltuma izolācijas modifikāciju, šis materiāls izlīdzina siltuma plūsma un rada šķērsli , lai siltums no grīdas neplūst uz leju....

Atstarojošā siltumizolācija ir vairākslāņu materiāli, kam ārējo virsmu veido siltumu atstarojošs materiāls. Par atstarojošo virsmu kalpo alumīnija folija, tās atstarošanas koeficients sasniedz 96-97%.


Jautājums paliek viennozīmīgs: kad astrologam drīkst ticēt?

p.s.
ja konstultācija bija mutiska, tad vienmēr paliek iespēja aizbildināties ar to ka kāds astrālo domu pārpratis.

vēlreiz par atstarotājiem. ir divu veidu atstarojošās izolācijas:
1) ar pulētu aluminija foliju, un ir domāts jumtu, mansardu, karkasa būvju siltināšanai. ideāla tvaika barjera, izmanto kombinācijā ar masīvo izolāciju, piemēram visa veida vatēm. starp iekšējo apdari un atstarotāju jāveido gaisa šķirkārta, lai panāktu atstarojošo efektu līdz pat 95 - 97%. pazīstamākais ir PEPI REFLEKT PLUS 5 mm biezs. grīdām un betonam viņu lietot nedrīkst, jo betons alumīniju saēd vienā mirgā! tiktāl pārdevējiem taisnība. un ar to tā, arī, beidzas, jo grīdām lieto
2) atstarotāju ar metalizētu PET plēvi, ar aizsargātu atstarojošo virsmu, kas speciāli paredzēta saskarei ar betonu. atpazīstams ar indeksu POLY.
klāj uz masīvās izolācijas (puķika) ar atstarotāju uz leju - tādā veidā putu polietilēna pamatslānis veido gaismas caurlaidīgu kārtu, kas nepieciešama atstarošanas efektam. tad liek armatūru, loca caurules un lej betonu.
tātad šeit lieto PEPI REFLEKT POLY 3 mm. pie viena tas pasargā puķiku no betona termoizplešanās kustības.
atstarojošā izolācija strādās arī pie mīnusiem, ja robežosies ar vēl lielākiem mīnusiem. noteicošā ir temperatūras starpība nevis kādi absolūtie skaitļi. tad jau, pēc līdzības varētu teikt, ka cilvēku arī nevajag siltināt, jo viņš ir tikai 36 grādu vēss. izmēģini auto aptieciņā esošo atstarojotāju, tad viss kļūss skaidrs.

Piekrītu par atstarotāja efektivitāti aiz gaisa šķirkārtas, bet parādiet man tādu putuplasta plāksni ar kuru, piemēram, aizsedzot seju nebūtu iespējams aizēnot no gunskura oglēm nākošu siltumu ...