Parak plass jautajums! Diez vai santehniki par pliku velti gribes dalities tehnologiju sikumos! Ceru, ka vismaz Pauljukas man piekritis!
Rasids jau beigas daleji atbildeja uz savu jautajumu: meistari parsvara strada ar kaparu to lodejot, ar kausejamo plastmasu, ar presejamo pexu.

Par caurulu veidiem un tehnologijam var uzzinat razotaju bukletos, izstades, veikalos...

Jau vairāk kā pirms piecpadsmit gadiem, savā privātmājā pāris stundu laikā uzstādīju Wirsbo PE-Xa caurules ( plastmasa ar misiņa savienojumiem). Pirms pāris gadiem telpu pārbūves dēļ nācās nedaudz pamainīt izvietojumu, iekšpuse - kā vakar pirktas. Viena vaina - garantija 99gadi (nevarēšu pārbaudīt!)! Sīkāku informāciju šobrīd var meklēt UPONORā.

Kaparu izmanto uz apkuri un plasmasu uz udeni. Pareja ir kimija un fizika ko macija skola katram.

Nu pedeja laika skatas no finansu puses! Viennozimigi nevar teikt, ka apkurei tikai kaparu. Pat bagatie sodien pieprasa ko letaku. Pedeja laika apkurei lieto daudz lodejamo plastmasu, kura nedeformejas, piem. ar folliju. Un neaizmirsisim par vienu no letajiem materialiem- melno metalu.

kaspars Dižbite Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pastāstiet lūdzu kā notiek kapara cauruļu
> lodēšana kautvai īsos vārdos.
> ..kas jāievēro un ar ko atšķiras mīkstlode
> no cietlodes..un kāda alva un pasta būtu
> labāka..
> ..itkā teorētiski ir zināms,bet nav nācies to
> darīt...skolā vienu reizi mēģināju pirms
> pieciem gadiem :D

Kapara /vara/ cauruļu pietošana dzeramajam ūdenim ir apšaubāms pasākums vara/Cu/ jonu dēļ.Ja nemaldos, tad veikalos nopērkamās caurules domātas tikai tehniskajam ūdenim, ar lodalvu ir tas pats-cieta vai mīksta/svins un pārējās sastāvdaļas ir ļoti kaitigas veselībai/ , ar sudraba piedevu vai bez.Sudraba piedava 1-2% uzlabo plūstamību, bet nekādā veidā nepasargā no vara joniem un pārējiem draņķiem. Vajag palasīt būvnormatīvus, sertifikātus,tehniskās prasības.Pats nekad nelietotu varu un lodalvu dzeramajam ūdenim, veselība nav loterijā vinnēta.Apkurē varš ir OK.

"skābekļa difūzija"

Es saprotu, ka šis ieraksts ir jau ar krietnu vēsturi, un sākotnēji attīstijies par nedaudz citu tematiku, tomēr šeit atradās termins, ko meklēju - "skābekļa difūzija" kura, iespējams piemīt plastmasas trubām. Vai ir šeit kāds, kurš var par to mazliet plašāk, iespējams, pat ļoti argumentēti izskaidrot.

Izstāstīšu, kāpēc interesējos. Man mājās ir ap 30 tērauda radiatori. Kopš uzbūvēšanas, 10 gadu laikā esmu nomainijis jau kādus 29, vairākus atkārtoti. Dzīvoju ar pilnīgu un neapgāžamu pārliecību ,ka visi tērauda radiatori ur pilnīgi sūdi un ka to labot var tikai pārejot uz dārgākiem radiatoriem. Pavisam nesen, kāds cilvēks man būvniecības izstādē izstāstija, ka tā nevar būt. Problēma nevarētu būt tik izteikta, ja vaina būtu tikai pašos radiatoros. Iespējams neesot pareizās trubas...
...
Tā varētu būt?
Manās mājās, pa manu naudu kāds "masķer-flomasķer", izbūvējot man apkures sistēmu no plastmasas trubām, ir ierīkojis radiatoru iznīcinātavu un regulāru problēmu risinātavu mūža garumā?

Radiatorus iznīcina skābeklis apkures ūdenī.
Tas tur var nokļūt 3 veidos:

1) Vaļējā sistēmā - caur izplešanās trauku, izšķīstot ūdens spogulī, ja nav eļļas virsū
Slēgtā sistēmā -
2) difūzijas veidā caur plastmasas cauruļu sienām. Tādēļ ir izgudrotas caurules ar skābekļa barjeru (Alumīnija slānis)

3) sistēmas biežas papildināšanas rezultātā, ja
a) sistēmā ir sūce
b) izplešanās trauka membrāna ir beigta, kā rezultātā spiediens lēkā un pārspiediena gadījumā iztek caur drošības vārstu. To var nepamanīt, ja no drošības vārsta ir caurule pa tiešo uz kanalizāciju. Tādēļ labāk ir tecināt uz grīdas vai zem droš.vārsta piekarinātā PET pudelē. Ja pudelē slapjš - mainīt membrānu vai novērst citu problēmu.

Vispirms pārbaudi 3.versiju

14.gads. Plastmasa vietā, tērauds arī.

Es liktu uz elektrolītisko koroziju. Neticās, ka skābeklis caur plastmasu tiek iekšā tādos apjomos, ka sabrūk radiatori. Elektrolītiskā korozija pat gada laikā var iznīcināt sistēmu.

juris berzins.lv Wrote:
-------------------------------------------------------
> "skābekļa difūzija"
>
> Es saprotu, ka šis ieraksts ir jau ar krietnu
> vēsturi, un sākotnēji attīstijies par nedaudz
> citu tematiku, tomēr šeit atradās termins, ko
> meklēju - "skābekļa difūzija" kura, iespējams
> piemīt plastmasas trubām. Vai ir šeit kāds,
> kurš var par to mazliet plašāk, iespējams, pat
> ļoti argumentēti izskaidrot.
>
> Izstāstīšu, kāpēc interesējos. Man mājās
> ir ap 30 tērauda radiatori. Kopš uzbūvēšanas,
> 10 gadu laikā esmu nomainijis jau kādus 29,
> vairākus atkārtoti. Dzīvoju ar pilnīgu un
> neapgāžamu pārliecību ,ka visi tērauda
> radiatori ur pilnīgi sūdi un ka to labot var
> tikai pārejot uz dārgākiem radiatoriem. Pavisam
> nesen, kāds cilvēks man būvniecības izstādē
> izstāstija, ka tā nevar būt. Problēma
> nevarētu būt tik izteikta, ja vaina būtu tikai
> pašos radiatoros. Iespējams neesot pareizās
> trubas...
> ...
> Tā varētu būt?
> Manās mājās, pa manu naudu kāds
> "masķer-flomasķer", izbūvējot man apkures
> sistēmu no plastmasas trubām, ir ierīkojis
> radiatoru iznīcinātavu un regulāru problēmu
> risinātavu mūža garumā?

Kas tas ir - "elektrolītiskā korozija"? Vai es to varu ārstēt, labot, novērst?

[lv.m.wikipedia.org]
Tas ir process, kura rezultāta boileris, beidzoties magnija anodam, paātrināti sabrūk. Iespējams,ka līdzīgi procesi notiek arī jūsu apkures sistēmā.
Varbūt sistēmā ir kapara elementi, tie arī dod nevēlamu rezultātu

Katlā Wrote:
-------------------------------------------------------
Nu nezinu... Šis izklausās mazliet nepamatoti. Pievienotajā Wiki ierakstā ir aprakstīts, kas notiek, un kāpēc beidzoties anodam apkures boilerī pārējais boileris sabrūk paātrināti. Bet tam nav nekāda sakara ar to, kas notiek manā apkures sistēmā.

> Varbūt sistēmā ir kapara elementi, tie arī dod
> nevēlamu rezultātu

Runa ir par gāzes apkures sistēmu. Izvairīties šajā sistēmā no kapara elementiem ir pagrūti, ņemot vērā, ka pašā apkures katlā sildelements ir kapara.

Beigu beigās - pats termins "elektrolītiskā korozija" īsti nav izskaidrots un atrodams nekur citur. Izklausās pēc pašizdomājuma.

Piekrītu viedoklim, ka vara caurules ar skrūvēšanas metodi gandrīz nekam neder, pats esmu pieredzējis to. Personīgi atbalstu vara caurules ar lodēšanu vai plastmasas caurules ar kausēšanu, atkarībā no tā, kādā nolūkā un apstākļos izmantojamas. Protams, plusi un mīnusi katram savi. Jautājums pārāk plašs. Pirmkārt, jāzina, kādam nolūkam un kādā objektā autors grib likt caurules.

Kapēc Jūs domājat, ka nav saistīts! Elektroķīmiskās reakcijas notiek uz potencialu starpības rēķina. Gāzes katlam ir elektro pievads, vadības bloks, cirkulācijas sūkņi. Maza elektro noplūde un viss notiek. Pat ja šajos mezglos viss ir kārtībā, varbūt kautkur kāda iekārta nepareizi iezemēta vai nav iezemēta...

Es domāju, ka tur nav saistības, jo:
1. Es neatrodu šādu jēdzienu vispār - "elektrolitiskā korozija". Manuprāt šis ir pašizdomājums.
2. Ja pie vainas būtu, piemēram, cirkulācijas sūknis, tad slēgta tipa sistēmās tērauda radiatorus vispār nevarētu lietot.
3. Strāvas noplūdes nav - būtu norāvies pa nagiem 10 gados vismaz vienu reizi. Pat, ja tā būtu, tad metāls, kurš pieslēgts elektriskajai strāvai nerūsē ātrāk, nekā nepieslēgts.

Par korozijām var palasīties piemēram te [www.myodesie.com]
Ja skābeklim būtu tik graujoša ietekme, tad manā atvērtajā sistēmā, kur izpildās visi Dindirin minējumi, radiatori būtu jāmaina ik pa pāris gadiem (pagājuši 10+ gadi un tērauda radiatori vietā). Jau sen gaidu to brīdi, kad šie būs cauri, jo ļoti daudz biedējuši.

Ik pa laikam te raksta, ka kapara caurules dzeramajam ūdenim ir sliktas, dēļ tā, ka kapars slikti to iespaido...indīgs. Palasiet, līdz galam šo, varbūt domas tad būs pamatotākas ar zināšanām: [www.td-viko74.ru]

Vau!!! Fantastiski aprēķini. Murgs kvadrātā. Rx jums ir laba gaume.

Kas tev ir siltumnesējs radiatoros? Ja vienkārši ūdens, tad tas nav nekas neparasts, ka radiators izrūsē. Kad mainīji radiatorus, tad tur nebija arī tādi melni dūņām līdzīgi nosēdumi?
Prātīgāk ir neizmantot ūdeni, vai vismaz pievienot tam pretkorozijas piedevas.