Siltumu var akumulēt tikai masa - nekādas mistikas tur nav, interesanti, cik tad m2 tāda 75mm fibrolīta sver? Liekas jocīgi uz parasta koka karkasa uzkarināt tādu masu, plus tas vēl jāapmet, vai jāliek reģipsis. Par labu jau tam kokam tas nenāk. Cena arī nekāda lētā nav. Par to uzkaršanu - pilnīgas blēņas. Pailgu laiku nodzīvoju Rīgas centrā, vecā mājā ar gandrīz 1m biezām mūra sienām. Jā, vasaras sākumā jau forši - ārā karsts, mājās auksts. Bet kad laika gaitā tas mūris uzkarst - nu tad vēl nedēļu pēc tam, kad karstums ir beidzies mājās nav ko elpot. Nezinu vai tas ir briesmīgi vajadzīgs. Jo brīnumus jau tas fibrolīts nedarīs, m\aju tak nedzesēs, vienkārši lielās masas dēļ lēnāk uzsils, toties kad uzsils tad glābiņa nebūs.
Par kokiem - es vēl nelaimīgā kārtā lielo čupu ņēmu tepat tuvumā miestā, bet tad bija citas cenas utt. Kad vajadzēja piepirkt, ņēmu no LDV, bet kā jau teicu, cenas kokiem šodienas situācijā mainās pa nedēļām, uztaisi cenu aptauju - neko nezaudēsi, tikai vinnēsi.

aaaa, par uzkaršanu nav gan blēņas. Jo lielāka masa, jo lielāka konstrukcijas siltuminerce. Tas nenozīmē, ka tā garantēs vēsumu vai karstumu, tā tikai samazinās temperatūras svārstības. Tavā piemērā taču lielāko daļu vasaras lielie mūri palīdzēja komfortabli dzīvot bez kondicionieri, vai ne? Pārspīlējot otra galējība ir dzīvot teltī, kas aiztur tikai vēju. Tad gandrīz KATRU nakti būtu par aukstu, un KATRU dienu par karstu :) Un kā parasti - patiesība ir kaut kur pa vidu :)

Protams, par teltīm te nav runa, vienkārši besī ārā kārtējie "pērciet manu materiālu" pārdevēji, kas te salien forumā kā tādā reklāmas lapā un voņī te pa visu pagastu. Māja, kas celta pēc mūsdienu siltinājuma standartiem, parasti ir ar pietiekamu siltuminerci, lai to nevajadzētu apkarināt ar kaut kādiem fibrolītiem vajag vai nevajag. Man fibrolīts nav sakarināts, bet betona grīda vien ir ap 20 tonnām, reģipsis uz visu māju pie 3 tonnām, plus pāris mūrētas starpsienas. Pārējo neskaitot siltumu akumulējošie masīvie materiāli ir 25 tonnas - nu nav tā kā tik šausmīgi maz, lai speciāli sāktu saspringt.

Vispārīgai informācijai: iespējams, uz šo brīdi energoefektīvākā gatavā māja Latvijā:
[gimenesmaja.lv]
Diemžēl laikam nekas vairāk par dažām architektūras bildēm šobrīd tīklā nav publicēts.

Klau a vate 150mm un no ārpuses fibrolīts 50mm būs pietiekami ?

Nu redz - es tak saku, ka mani uzskata tik par sava produkta reklamētāju!
A man besī kārtējie ietiepīgie būvnieki kuri tik ieciklējušies uz savu - vate, plēve un osb un tam visam pa virsu reģipsis!

Par to energoefektīvo vai pasīvo māju ir aprakstīts šeit
[www.abc.lv]

un tur rakstīts,ka Latvijas klimatam nepieciešamais vates biezums ir 70cm.

150+50 ir minimums.Jo vairāk saliksi,jo pašam pēc tam būs lētāk.

Vienā no pēdējo mēnešu DariPats ir labs raksts par energoefektīvo māju, kurā maksimāli tiek izmantota saules enerģija, ar bildītēm un stāstiem. Izrādās pats svarīgākais ir pareizi māju novietot pēc debesspusēm un nevis pēc sava zemesgabala izkārtojuma. Ja visi lielie logi uz Z-pusi, nekas labs tur nebūs.
Par 70cm vati sienā tas ir absurds - izskatās, ka cilvēkiem nav absolūtas poņas par to, cik maksā akmensvate. 70cm tev apkures izmaksās neatpelnīsies 10 gadu laikā - un tas jau ir sviests. Nevajag jau arī tādu māju, kurā telpas silda ar pirdienu, bet normāli nosiltinātu un lieta darīta. Siltināšanā ne tik daudz svarīgi ir cik tie cm ir sabāzti, bet cik tehnoloģiski pareizi tas ir izdarīts. Man, piemēram, sanāk, ka 1 jumta logs zaudē vairāk siltuma kā visa tās puses jumta plakne. Paroc pārstāvji stāstīja izstādē, ka, piemēram, ar naglu izdurts caurums tvaika barjerā izved no ierindas 1 m2 siltinājuma. Tas pats par šķirbām - pietiek, ka starp vatēm kaut kur paliek 1cm neliela spraudziņa, kas nav kvalitatīvi iestrādāta un tā 1 spraudziņa zaudēs vairāk siltuma kā puse sienas. Tas pats pretvēja barjerā - tai jābūt absolūti vēja hermētiskai. Un ar to vēju esmu redzējis, ka, ja tas tā nav, vismaz akmensvates gadījumā starp'\iba var būt 1-10reizes siltuma zudumos. Šajā biznesā detaļas nosaka visu.

Tas DariPac raksts ir latviešu autora? Kurā numurā?
Mani vispār interesē pētījumi par solārdizaina efektivitāti Latvijā (nu kaut vai Baltijā, kaut vai Somijas dienvidu vai Krievijas rietumu (ap SPB) daļā), kas visvairāk atkarīga no saulaino dienu skaita "ziemā" jeb precīzāk novembrī, kurš ilgst no oktobra līdz martam.
Pats nākamgadam no Latvijas it-kā-būvmēdijiem nesūtīšu neko. Ja no visa lēruma* paliktu 1-2, varbūt būtu vērts pasūtīt.
* - (Būvēt; Dari Pats; Deko; Latvijas Būvniecība; Māja. Dzīvoklis; Praktiskā Būvniecība; Praktiskais Latvietis; Latvijas architektūra; dažādu avīžu ielikumi un pielikumi; droši vien vēl kādi, kas reizēm iebrauc būvtēmā).

Mājās pastīšos to, precīzi kurā numurā bija. Dari pats ir vienīgais no tiem visiem lasāmais, jo 95% rakstu ir vienkārši tulkojums no oriģinālā norvēģu žurnāla. Raksts par saulesmāju nebija vietējais - tas bija no NO, līdz ar to lasāms, jo kaut kādi samurgojumi par saules enerģijas izmantošanu Spānijas dienvidos ir bezjēdzīgi pie mums.

Razrešiķe doložiķ :) Raksts par sauli ir Dari Pats Oktobra numurā 2008. Saucas: Ar sauli pret elektrības un siltuma rēķiniem,

Tak beidziet ākstīties, kāda tur saule ziemā pie mums Latvijā. Tak paskatieties pa logu ārā, kur tad ir tā saulīte? Kādi tur pētijumi par saulainām dienām. Tak labākā gadījumā tie būs gadus desmit veci, bet klimats mainās daudz straujāk. Kad pēdejo reizi esat briduši pēc Ziemassvetku eglītes? Nu nespīd pie mums saulīte ziemā un, šitādā pļurīgā laikā, arī nespīdēs. Nu sabūvēsi māju ar lieliem logiem dienvidu pusē, i kāds tolks-ziemā saules nav a vasarā sprāgsi nost no karstuma:). Interesanti, kas tās muļķības par saules izmantošanu ziemā popularizē un kādu labumu grib iegūt no naivajiem cilvēkiem, kuri sabūvēs tās "saules mājas".

No vienas puses, jo vairāk saules ielaid, jo mazāk par apkuri samaksā. No otras puses - visi lielie logi pret sauli, un vasaras karstumā sajūta kā pirtī.

Saule spīd, un kā vēl. Vidējā gada temperatūra LV ir +6 grādi - ņe žirno. Arī visi pavasara mēneši, kad saule spīd, bet ārā ir kalatuns ir izmantojami. Protams, Nov-Dec-Jan ir nu pavisam tumši. Par lielajiem logiem un sauli vasarā - redzi, māte daba par mums ir padomājusi. Vasarā saule ir ļoti augstu debesīs, bet ziemā - knapi pacelās virs apvāršņa. Gudri to sauc par saules leņķi. Un tagad iedomājies māju ar lielu jumta pārkari - pa logu iekšā iespīd tikai ziemas saule, bet vasaras saule netiek iekšā. Vienkārši, bet efektīgi.

Man palīgmājai ir liela jumta pārkare. Tad nu ziemā nekas tur neiespīd, jo nav kam spīdēt, bet vasarā ir auksti un nemīlīgi, jo saule neiespīd lielās pārkares dēļ. Tā sistēma nedarbojas. Tak sen ir pārbaudīts klasisks logu lielums(ir jau visādi aprēķini un tabulas) un neko labāku, mūsu klimatā, uztaisīt neizdosies.

No oktobra līdz martam saule lielajos logos spīdēs 4-5h /dn (ja nebūs apmācies). Toties pārējas 20h diennaktī no papildus logu platības būs papildus siltuma zudumi...

aaa
Fibrolītam vējš svilpo cauri, ka prieks! Tam pa virsu jāvelk plāna apmetuma kārta, lai nepūš vējš, vai jāliek vēja izolācijas plates (ISOPLAAT vai tamlīdzīgi). Mums ir pēdējais. Par hermētisku nesaukšu, lielā vējā vienalga drusku jūt, bet ērtāk uzliekamas un kopumā cena arī sanāk lētāka, nekā apmetums.