Vēlos siltināt pārsegumu virs mansarda- kurš siltināšanas veids būtu lētāks? beramā vate vai vate ruļļos? Izolācijas biezums ~200mm.

Vēlos atkal siltināt jumtu ( starp sparem ) un nevaru izlemt ar ko labāk ar akmens vati vai puķiku . Domāju ka ar puķiku būtu siltāk .Bet kā domājat jūs.

Es tā domāju, ka puķikam starp spārēm ir viens ļoti liels trūkums - spāres neizbēgami nedaudz staigās, attiecīgi būs šķirbas, ja vien tas puķiks nebūs uztaisīts kā atspere ar iegriezumiem. Skat piemēru:

[www.xtratherm.com]

Piebilde: Xtratherm nav puķiks un ir dārgāks materiāls, bet ar labākiem siltumizolācijas parametriem.

Par potenciālām problēmām ar puķika tvaika necaurlaidību un koka konstrukcijām es neņemos spriest, bet gan jau agrāk vai vēlāk būs problēmas. Tiesa sākotnējās izmaksas ir mazākas, uz ko lielākā daļa tikai skatās :)

No ieklāšanas kvalitātes viedokļa vislabākie laikam ir beramie materiāli - beramā akmens vates vai ekovate (slīpās virsmās jāiestrādā mitrā veidā). Visas šķirbas var aizpildīt, kur ar parasto ruļļu vati nemūžam normāli nenosiltināsi. Tā kā tas ir apdzīvojams mansards, tad jādomā par kvalitatīvu tvaika izolāciju, pretējā gadījumā siltumizolācija kļūs mitra dēļ kondensāta un tai strauji samazināsies siltumizolācijas spējas.

Es arī ilgi domāju, kā manai mājai veikt bēniņu un mansarda sānu izolāciju (koka konstrukcijas) - beigās izvēlējos ekovati un Proclima tvaika izolāciju.

Nu un ka ,mansardā ar klimatu un temperatūru.Varbūt vari pateikt cik km2 jumts tev ir un kā ar izmaksām.

Manai mājai jumta seguma platība ~0.00028km2 jeb 280m2. Divi korpusi divos līmeņos ar grīdas platību ~180. 3 jumta plaknes, divas ļoti lēzenas. Gatavās koka konstrukcijas, Lafarge betona dakstiņi, plēves, vēja barjeras, 4 Velux jumta logi un vēl visādi sīkumi, siltinājums ar ekovati sānos ~30cm, pārsegums ~40cm, Proclima tvaika izolācija ar visām lentām.

Cenu precīzi nevaru pateikt, slinkums pa vēsturi rakņāties, bet kopā droši vien sanāca ~20 KLs. Ekovates iestrādes summu tā īsti neatceros, bet varētu būt robežās ~1500-2500 Ls.

Tagad domāju kopējām izmaksāt vajadzētu būt par 10-20% mazākām. Ja darītu visu pats, tad droši vien vēl kādus 40% nost varētu dabūt.

Puķiku kategoriski nē degamības dēļ. Atceries notikumu ar māju Mārupē, kad uguns tika jumta siltinājumā - puķikā, tas bija nenormālās liesmās pāris minūšu laikā. Ugunsdzēsēji esot stāvējuši un skatījušies kā smuki deg, jo nodzēst tur absolūti neko nevar. Akmensvate vai ekovate tomēr tā nedeg, lai gan par ekovates degamību esmu skeptisks - ne lasot reklāmas bukletus, bet aizbraucot uz Manasu un paņemot ekovates paraugu maisiņā un padedzinot. Vienkārši apgalvot, ka viņa nedeg - nu tā ir cilvēku mānīšana, protams, ar papīru salīdzināt nevar, bet nu ar akmensvati arī absolūti nē. ekovate ir grūti aizdedzināma, bet ne nedegoša. Ja jau kaut kas deg, nu kaut vai neliels ugunskurs, tad iemetot tajā ekovates gabalu tā sadeg lielām liesmām. Ar sērkoku gan aizdedzināt grūti.

pēc tam, kad pats jumta daļu siltināju ar ruļļu vati, secināju, ka tā var darīt, tikai citiem labāk neuzticēt. Tas ir, galīgi nava ticība, ka citi cēlāji pietiekoši rūpīgi nostrādās visas spraugas un salaidumus, tur ir ko noņemties.

Nedomāju ,ka šis ieliktais puķiks ir tā vienīgā lieta kas mājā ir degoša .Ko tad darīt ar bitumena šindeļa jumtiem. Ko lielākā daļa biezo ļaužu ir uzlikuši.Koka pakešu logi ,mebeles tepiķi un citas lietas.Kas protams ir degošas.

to Ambrosio.

Psaki ludzu skaidri un isi - kur ta tvaika pleve ritigi jaliek? man tiesi tada situacija kaa tev - otraa stava rigipsis pie sparem (profiliem) un aiz taas naaks ekovate. starp sparem man ir uzlikta issoplaate.
paldies.

eka, par klimatu un temperatūru man vēl grūti spriest, man ir piespiedu ventilācija un ēka vēl netiek apdzīvota. Apkure ir gandrīz palaista, bet pagaidām sildu ar elektrību. Elektriskie sildītāji ar kopējo jaudu ~5kW ~340m2 telpās uztur temperatūru starpību ar āru ~20 grādus. Šodien bija kādi 13-15 grādi iekšā. Siltimsūknim paredzēts atsevišķs skaitītājs, apkuri pieslēgs nākošnedēļ, tā kā par precīzākiem rezultātiem ar siltajām grīdām un normālām istabas temperatūrām varēs spriest janvāra beigās vai februārī.

IQ, es neesmu speciālists, lai varētu vispārigi kaut ko runāt. Varu pateikt tikai par manu konkrēto risinājumu, kurš droši vien nav optimālākais pat manam gadījumam, jo jumta segumu un zemsegumu taisīju pēc Lafarges un siltinājumu ar ekovati pēc tam. Ja kompleksi pieiet risinājumam jau no paša sākuma, tad varētu uztaisīt nedaudz vienkāršāk un lētāk.

Tātad, man ir betona dakstiņi, neliela atstarpe, pretkondensāta plēve (kā Lafarge ieteica), neliela atstarpe, pretvēja izolācija (isoplaat plāksnes), ekovate, tvaika izolācija (Proclima DB+ laikam), kas tur siltumizolācijas slodzi kopā ar collīgiem dēļīem. Tagad tiek taisīts reģipša karkass.

Ieteiktu tomēr konsultēties ar speciālistiem kā pareizāk konkrētajam gadījumam.

Pilnīgi piekrītu aae - grūtāk iestrādājumus materiālus, tādus kā ruļļu vate, var izmantot vai nu, ja 100% esi pārliecināts par celtnieku godaprātu un rūpību vai arī ja to dara pats sev. Neērtās vietas un salaidumu vietas parasti "izlien" arā pārbaudēs, jo celtniekam vienkārši negribējās čakarēties, lai gan ir mezgli, kur reāli gribot praktiski neiespējami panākt 100% kvalitatīvu rezultātu.

Piekrītu arī aaaa, par puķika ugunsbīstamību, tā ir ļoti negatīva īpašība. It īpaši, jo puķiks degot izdala indīgus dūmus. Par ekovates degšanu es teiktu tā - ir ekovate, ekovate un ekovate. Cik sapratu no cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, tad ir dažādas kvalitātes (gan pēc konsistences, gan ugunsdrošības) ekovates. Dzirdēju, ka arī Vekoveram Valmierā ir ekovate, kura satur relatīvi vairāk smalkus (mazderīgus) putekļus un "labāka" ar mazāku pārlieku mazu smalkumu saturu. Tie smalkumi rada atšķirību iestrādes laikā. Ja pareizi sapratu, tad parasts cilvēks no ielas visticamāk nedabūs to relatīvi "labāko" vati.

Par ekovates degšanu es it kā pārbaudīju savējo - tā gailo, ja saņem atklātu uguni. Ar gāzes degli gan nemēģināju. Tiklīdz kā atklātais uguns pazūd, tā arī apstājas degšanas process. Man liekas, ka tas, kas izdalās ekovates degšanas laikā, ir mazāk kaitīgs nekā puķiķa degšanas produkti. Akmens vate šādā ziņā ir protams pilnīgi nedegoša. Stikla vate gan laika izkūst pie daudz zemākas temperatūras. Atrunāties ar to, ka dzīvojamā telpā ir degoši materiāli arī nav pareizi. Es uzskatu, ka svarīgs ir nodegšanas ātrums un nosmakšanas un noindēšanās risks (kaut kur teica, ka lielākā daļa ugunsgrēku upuri nevis sadeg, bet nosmok no dūmiem). Ar puķiku, kā aaaa rakstīja, viss ir vienkārši - ugunsdzēsēji atbrauks, bet vairs nebūs ko dzēst, vai arī viņi neko izdarīt nevarēs, pie tam pašam būs minimāls laiks, lai notītos no mājas. Ar ekovati un minerālvati siltinātām mājām ir vairāk laika, lai saglābtu situāciju.

paldies Ambrosio. sapratu kur jaliek ta pleve. tikai tava gadijuma nesaprotu kaa tev to ekovati praktiski iestradaja. kas tu sasiti plevi ar colligajiem pie sparem un aiz taas puta ekovati?
es ar meistaru izrunaju, ka gribu tvaika barjeru aiz rigipsa, bet sis kaa ar visaam cetraam pretii, ka nav ko te siltumnicu taisit bla bla.
un isteniba saprotu ari vinu, jo Ambrosio, ari tava apraksta ir tiesi tas pats kas man - ekovate (elpojosa) un issoplat (arii elpojos), taatad viss tvaiks un mitrums iziet cauri siem materialiem un izvedinas.
starpcitu man arii pilns Monier jumta risinajums ar betona dakstu.

takaa vel ritigi neesmu izskiries vai likt to plevi vai nee.

Telpā +20, mitrums ap 40%, laukā -15 (šobrīd :)), rasas punkts atradīsies vatē, resp. telpas mitrums caur reģipsi tiks vatē, un tur arī paliks, jo sasals/kondensēsies. Tā dienu no dienas un visa vate slapja, siltumizolācijas nekādas, sāksies pelējums ar laiku, varbūt vēl kāda labāka sēne iemetīsies. Neliec gan to plēvi, priekš kam tev, meistars taču teica, ka nevajag. Nu āksti, vairāk nekas - kam vispār būvēt māju, ja paši elementārākie būvniecības principi kā tvaika izolācija tiek vēl apšaubīti un apspriesti - te vispār nekādiem jautājumiem nevajadzētu būt. Ja kas, pēc Paroc pārstāvju teiktā (un viņi ražo vati, ne plēvi!!!) caurums tvaika plēvē, kas izdurts ar naglu, izved no ierindas 1 m2 siltinājuma vates. Jauki. Paši taču zinam, ja uzģērbjam kažoku, mums ir silti, bet ja kažoks ir slapjš, tad labāk lai tā nav vispār, ar mājas siltinājumu ir līdzīgi.

Man kā nespeciālistu interesē cits, mūžīgs jautājums, līdzīgi kā ar aeroc 375mm sienām - siltināt vai nē....un proti vai siltumizolāciju likt tieši klāt pie difūzijas membrānas kas kalpo arī kā pretvēja aizsardzība, neatstājot gaisa šķirkārtu un līdz ar to aizpildot visu starpspāru telpu....ss sludinājumu serverī aptaujājot būvētājus, radās iespaids, ka lielum lielais vairums maz ko ir dzirdējuši par šādas plēves eksistenci un tām priekšrocībām ko tā dod un vairums izmanto parasto plēvi un pretvēja plāksnes....kāds tad ir speču pro un kontra šai tehnoloģijai?....

IQ, NOTEIKTI liec tvaika izolāciju. Kā jau aaaa raksta, ziemā (vai pat vienkārši aukstā laikā rudenī un pavasarī) tvaiks kondensēsies siltumizolācijā, stipri samazinot siltumizolācijas slāņa siltumizolācijas spēju, plus vēl negatīvais ar slapjumu, pelējumu utt. Ja celtnieks runā tādas muļķības, iesaku viņu ar sūdainu koku padzīt - sataisīs vēl 101 šaizi, nestrādājot kā prasa tehnoloģijas, bet kā viņam vieglāk.

Kā man iestrādāja ekovati? Tātad, man bija pie spāru ārpuses pretkondensāta plēve (kas piestiprināta ar mazām latiņām, tad latojums kā dakstiņiem vajag). Uz apakšu no spāru ārpuses - 5cm latas atstarpei, pie kurām piesists Isoplaat. Apakšā (es vēl pieaudzēju spārēm dēļus, lai siltumizolācijas slānis biezāks sanāk) man piestiprināja Proclima DB+ tvaika izolāciju (armēta, var noturēt kaut kādu slodzi) ar līmi pie spārēm un savā starpā ar speciālu, reāli noturīgu lentu, tad ar collīgajiem dēļiem ar biežu soli (laikam 30cm) piesita tvaika izolāciju pie spārēm. Ekovati iepildīja starp tvaika izolāciju un Isoplaat. Konstrukcijā uz griestiem - ar collīgiem dēļiem tvaika izolāciju pie pārseguma spārēm. Nu tur tā uz duri nedrīkst neko darīt - jātaisa tā, lai to ekovates svaru noturētu. Sākumā domāju apdari veikt ar Isotex plātnēm (sanāktu šuves redzamas kā mozaīka) pa taisno pie tiem collīgajiem dēļiem, bet tomēr beigās izlēmu taisīt pilnu reģipša karkasu. Varēja jau arī to reģipsi sist pa taisno pie tiem dēļiem, bet tad būtu jāsamierinās ar plaisām :)

kantoris!

paskaties www.proclima.lv tur ir bukleti par tevi interesējošajiem jautājumiem nepaslinko un palasi!!! Es domāju būs noderīgi!!

Veiksmīgi!

Lūdzu palīdziet ar padomu.
Gribam nosiltināt bēniņu pārsegumu esošai koka mājai. Bēniņi neapkurināmi.
pārseguma sijas un istabu griesti labā stāvoklī, tos negribam aiztikt.
Siju augstums 0.5m, liekas vienkārši - piesit melnos griestus, sagulda vati 10-20cm, usit grīdu.
Bet jautājums par tvaika izolāciju, viņa būtu jāliek zem izolācijas - starp sijām un griestiem, bet tajā vietā neko ielikt vairs nevar.
Kādi risinājumi? Izklāt plēvi pa visiem bēniņiem apsedzot arī sijas, starpsiju zonā ielocīt plēvi uz leju, tad atkal uz augšu?
Vai sist starp sijām tikai tādas plēves strēmeles?
Vai nelikt nemaz un cerēt ka tuvāko 5 gadu lailā bēniņi kļūs apdzīvojami?
Paldies!

Beramā vate maksā 100mm=1.5Ls par kv/m vai 100 kv/m 150Ls
sk www.rbb.lv
Papildus info www.proclima.lv

Pašlaik tieši esmu pieķēries pie saviem melnajiem griestiem, no apakšas pieskavošu celtniecības papīru, no augšas salikšu vati ( ņemšu vati ruļļos ) tik vēl neesmu izdomājis likt 100mm vai 150mm, ir kāda starpība ja domājam par skaņas izolāciju ?. Otrais stāvs apdzīvots mansards.