Nesaku, ka man PE plēve ir iestrādāta ideāli - apzinos, kur dzīvoju - LV un mums nu vismaz tad kad es būvēju - buma laikā 99% strādnieku bija haļavščiki un kasjaki bija vairāk nekā normāli izdarīts darbs. Elektriķis mudaks sapisa plēvi vietām, no situācijas mēģināju iziet plastmasas kārbā aizsmērējot caurumus ar silikonu. Protams, ideāli nav. Sienas plēve tika pielīmēta pie plēves, kas iet uz augšu un tā nepārtraukta aiziet uz mansardstāvu, kur tā ir salīmēta ar mansarda plēvi. Ap logiem varētu būt kasjaki, to es apzinos. Bet tā kā pašreizējā ir 1. māja, ko būvēju, un viss tika darīts baigā steigā, tad ir tā kā ir, bet tas netraucē iegūt pieredzi un izteikt viedokli. Tagad es 100x-lielāku vērību piegrieztu itkā sīkumiem (ļoti pedantiskai tehnoloģijas ievērošanai), bet varbūt mazāk uztrauktos, kādas markas izlietne un krāns ir tur vai citur, otru māju uzbūvētu krietni labāku.
Starp citu, ar to tvaiku jau nav vēl viss zaudēts, ja vietām caurumi, galu galā nokrāsots reģipsis ir tīri laba tvaika bremze (kā ProKlima), ne tvaika barjera.

Atcerējos vēl par tām kopējām izmaksām, es it kā pārmaksāju par materiāli tos 300-400 latus, bet tā kā tā DB+ plēve ir armēta, tad viņa spēj noturēt lielāku slodzi nekā PE, attiecīgi man tā tvaika izolācija kalpoja arī kā ekovates balsts, kopā ar collīgajiem dēļiem protams. Ar PE man būtu lielāks čakars panākt kopējo efektu, kāds man tagad ir. Citiem konstrukcijas savādākas, attiecīgi mani apsvērumi var neattiekties.

Par SWE un DE privātmāju celtniecības kvalitāti es neņemos spriest - nav pieredzes. Es teiktu, ka tā mitruma un pelējuma problēmas varētu celties no piespiedu ventilācijas mazlietošanas iekš DE. Ir normāla ventilācija, risks pelējumam no mitruma ir stipri mazāks.

Bet interesanti, ka pasīvās mājas konceptu izstrādāja zviedrs kopā ar vācieti :)

Paldies par padomiem diskutētājiem,
Tika nopirkta jau manis pieminētā plēve ELTBAR Alu (laikam Čehijā ražota) ar armētu sietu un foliju un klājot to zem jumta jau uzreiz atklājās vietas no kurām jumta konstrukcijās nāk aukstums, proti, nav kārtīgi nosiltinātas, jo konkrētajās vietās uz plēves parādijās
sīki rasas pilieni (tā it kā būtu uzpūsta dvaša). Labi ka plēve vēl nebija kārtīgi piestiprināta un varēja to novērst. Lielākais aukstums nāca no šķirbām starp kopā sastiprinātām spārēm (tās pagarināšanai) un tika novērsts iepūšot tur putas.

Runājot par inteliģentajām plēvēm, vispār proclima nav vienīgais tādu plēvju piedāvātājs vēl ir kautkāds līdzīgs ražojums Isoveram - [www.isover.lv] un arī [www.eltete.lv] u.c.

Bet tad teorētiski sanāk ka šīs gudrās plēves ir praktiski difūzijas membrānas tikai ar mazāku tvaika caurlaidību- [www.eltete.lv]!

Par to, ka ideālu tvaika izolāciju nevar dabūt piekrītu, jo vienmēr jau kautkur kāds punkts paliks neizolēts, kautvai naglu vai skavu vietas :)

Manā uztverē pats būtiskākais mājas siltināšanā tomēr it absolūts pretvēja hermētiskums. Jo pat ja ir 30 cm akmensvate loksnēs un aiz tās nav pretvēja barjeras, tai cauri pūš vējš tā, ka plēve plandās. Līdz ar to siltumizolācijai vairs nav nekādas jēgas. Iestrādājot pretvēja barjeru jāraugās, lai tajā nebūtu ne mazākās šķirbiņas. Par to mitrumu, manuprāt ir nedaudz pārspīlēts, jo mitrums pie mums aukstajos mēnešos gaisā nav īpaši daudz, ja jau pat sniegs smuki iztvaiko, ilgāku laiku atstāts. Paskatamies mūsu apģērbu, piemēram - cilvēks iztvaiko ļoti lielu ūdens daudzumu, bet tāpēc jau mūsu drēbes ziemā nepaliek slapjas no mūsu mitruma pat -20 grādu salā. Bet ja pataisa mēteli drusku vaļā kaut par 1 cm, tad iepūš vējš un uzreiz ir auksts, tas pats ir mājas siltināšanā. Visi kā aptrakuši ar to hermētiskumu, bet pareizi kā man kaimiņš teica - ja tev ir ventilācija, OK, vajag hermētisku māju, bet ja tādas nav, nav nemaz tik slikti, ja pa kādu rozeti pa reizei iepūš kāds vējiņš, vismaz kāda gaisa apmaiņa.

Man uz spārēm ir uzvilkta( nostiepta) difūzijas membrāna, kas ir arī pretvēja barjera, kas nelaiž cauri ūdeni( par to pārliecinājos lietus gāžu periodā, kad vēl nebija uzlikts dakstiņš. Pašlaik sāku mansarda siltināšanu tieši klāt pie šīs plēves, bez pretvēja barjeras. Jāsaka, ka nekādu plēves plandīšanos neesmu novērojis, kaut gan speciālu uzmanību jumtam esmu verltījis visus šos mēnešus un telpā starp plēvi un dakstiņu vilkme ir budj zdorov. Lai būtu pavisam droši, ka vējš neielavīsies pārklājuma vietās, tās esmu salīmējis ar lentu.
Bet man ir cits jautājums - kā iesakāt rīkoties, kad mansarda jumtā kas ir apdzīvojams un tiek siltināts pēc visiem likumiem ar tvaika izolāciju, ir jumta elements( zems ) kurš netiks apdzīvots un netiks siltināts, bet apakšā ir apdzīvots.
Pārsegums - dzelzbetons monolītais. Tiktāl saprotu, ka no augšas vajag nosiltināt pārsegums, bet ko darīt ar tvaika izolāciju šim apendiksam?

Neko, ko tad tur var izdarīt, caur betonu jau mitrums tāpat ies lēni.

Cav kantori ! Es te arī prātoju par to siltināšanu ,visur kur skatos tiek izmantotas tavā gadījumā abas šīs mantiņas .Gan difūzijas membrāna ,gan cieta akmens vates formā vēja barjera.Ivācu informāciju arī no EKO vates iestrādātajiem .Tie saka ka šīekovate nedrīkst pieskarties šaj difūzijas membrānaj vajagot ar būvkartonu izveidot širkātu .Taka tiez nu gudrs!

Es siltinu ar paroc vati, kad jautāju paroksam, tie atbildēja lai skatās plēvju ražotāja instrukcijas. Tā kā domas šeit un citur šai jautājumā dalās, tad riskēju un liku tieši pie plēves.

Lūk šis raksturojums man palīdzēja( tai skaitā) izšķirties par siltināšanu tieši pie plēves.
[www.pleves.lv]
Difūzijas membrānas (tās mēdz saukt arī par superdifūzijas, hidroizolācijas vai "elpojošajām" plēvēm) ir rūtiņveida polimēru materiāli ar augstu tvaika caurlaidības līmeni. Tās nodrošina jumtu un sienu konstrukciju aizsardzību no atmosfēras mitruma piekļūšanas, vienlaikus nodrošinot ūdens tvaiku izvadīšanu no iekšpuses. Bez tam membrānas aizsargā konstrukciju no stiprām aukstā gaisa plūsmām (pretvēja izolācija). To augstā tvaika caurlaidība ir sasniegta, pateicoties īpašai neausta materiāla mikrostruktūrai no sintētiskām šķiedrām.
Difūzijas membrāna iztur ūdens staba spiedienu līdz 2 metriem
Neapstrīdama difūzijas membrānu priekšrocība ir tā, ka tikai tās visracionālāk atļauj izmantot siltumizolācijai visu telpu starp spārēm. "Elpojošās" membrānas, atšķirībā no visiem pārējiem plēvju veidiem, klāj tieši uz siltumizolācijas materiāla, tāpēc to pielietošana ļauj atteikties no ventilācijas spraugām, kuras aizņem līdz 50% no telpas, kura paredzēta jumta siltināšanai.
"Elpojošās" membrānas īpaši plaši pielieto mansardu celtniecībā. To izmantošana ir optimāla pie auksto bēniņu pārbūves par mansarda telpām, nemainot jau esošās spāru konstrukcijas. Visas difūzijas membrānas var tikt izmantotas kā pretvēja izolācijas plēves.

Drusku kļuva skaidrāks inteliģento tvaika barjeru sakarā. Izrādās, ka kaut ko šīs plēves sāk laist cauri, ja tvaika stabs paceļas virs 8 metriem, kas loģiski ir iespējams tikai telpās ar augsu mitruma līmeni - pirtis, saunas utt. Šo plēvi dzīvojamās mājās var likt bez bēdu, tvaika koncentrācija tāda nebūs lai šī plēve sāktu darboties. No dzīvojamām ēkām to lietot ir iecienījuši koka mājās, acīmredzot sagaidot koka konstrukciju papildus izvēdināšanos.

Nu tad taa miiliishi!!! Sito tiko izlasiju tepat building.lv sadala Aktuali par ekovates siltinasanu (Vekover).
Ludzu jusu komentus, it ipasi vekover parstavjus, jo ja sita ir d#¤%&sana, tad nu piedodiet.

""" Materiālam piemītošā dabīgā mitruma regulācija neprasa lietot tvaika izolāciju, aizsargā ekovati un ar to saskarē esošās koka konstrukcijas no pūšanas un kaitīgām sēnītēm, atvieglojot un paildzinot ēku ekspluatāciju. """

"""" Ekspluatācijas laikā tas ļauj ekonomēt enerģiju mājas apkurei un kondicionēšanai, neprasa izdevumus par celtniecības plēves ieklāšanu un papildu ventilācijas ierīkošanu. Materiāls ir arī bioloģiski aizsargāts, tā sastāvā esošais antipirēns un antiseptiķis pasargā gan vati, gan ēku no baktērijām, neļauj iemitināties grauzējiem un kaitēkļiem. """"

Varētu padomāt, ka 30 Ls par plēves rulli ir nu baisākās izmaksas. Ekovate vispār ir higroskopiska un mitrā laikā ir pusslapja, ko viņi tur vāvuļo ar to savu vati. Izliec ārā kartona kasti zem jumta un paskaties kāda tā būs pēc pāris stundām - jēla, mitra, nekāda. Šaubos vai samalts papīrs ir baisi savādāks.

Ambrosio, kas tev ir sakams par sito ekovates noliksanu? diezvai taa ir kaa aaaa te saka, citadi jau nebutu tik liels to ekovates lietotaju skaits.
velreiz parrunaju sito ar ekovates licejiem un atbilde viena - tvaika barjera nav nepieciesama. nu naksies jau ticet soreiz, jo forumaa taa ari pretargumentu nedzirdu, tikai ekovates noliksanu un sava izolacijas materiala slavesanu.

Ja mitrā laikā ekovate pusslapja, varētu palīdzēt jumta uzlikšana/saremontēšana.

Nav runa par jumtu - es rakstīju, zem jumta. Ienes, piemēram, malkas šķūnītī, kuram ir jumts, bet visādi citādi āra klimats, pikucīti ekovates, ne jau tad, kad ir -20 un gaiss ir sauss, bet tad, kad ir +5 un nākošajā dienā apskaties kāds tas ekovates pikucītis būs - uz tausti galīgi mitrs. Tas ir viss, ko gribēju teikt. Es nenolieku ekovati, pac viņu savulaik apsvēru likt, vienkārši forums jau tāpēc ir, lai izteiktu arī varbūt pārlieku kritiskas piezīmes, lai cilvēki domātu. Jo šobrīd visi te lasītie labie komentāri ir 1:1 no ekovates reklāmas bukleta ņemti, bet nav neviena, kas reāli rakstītu - zini, man tā vate stāv 3 gadus, vajadzēja sienu pārtaisīt, attaisīju vaļā - vate sausa, smuka, nav nosēdusies - tā jau reāli ir tā vērtīgā informācija, nevis tā, ko ražotājs saka. Vai vispār ir kaut viens produkts pasaulē, ko ražotājs neslavētu un neceltu pāri citām precēm? Komon pīpl, veikī, veikī.

Mitrs zem jumta būs tikai, ja:
a) šķūnim nav sienu un vējš no sāniem pūš virsū sīko miglu;
b) šķūnim ir sienas bet 100% mitrais laiks bez apstājas noturas pāris nedēļas. Pēdējoreiz tā bija pirms pāris gadiem, kad man šķūnī appelēja skalu grozs (plānākais no iespējamiem kokmateriāliem).
Mājas, kuru eriodiski kurina, sienā tā nebūs nekad.
Tvaika barjeru higroskopiskiem materiāliem nevajag, uz būvkonstrukciju mitruma režīmu attiecināmie Latvijas būvnormatīva panti patapināti no hidrofobo siltumizolācijas materiālu izplatītāju rekomendācijām.

Sanāk pilnīga pretruna - hidrofobs materiāls bez tvaika barjeras saslop, higroskopiskais - nesaslop. Izskaidro, lūdzu, prjamim ķekstom.

Higroskopiskais cik ātri slapst, tikpat ātri sāk žūt. Latvijas* āra gaisā reti ir 100% mitrums ilgstoši, bet iekštelpu gaisā gandrīz nekad (vannā/pirtī uz pusstundu vien/daž-reiz nedēļā). Rasas punkta ideāli higroskopiskā materiālā nav.
Ja hidrofobajā kondensāts izveidojas vai ūdens ietek dziļāk, var paiet ļoti ilgs laiks līdz pilnīgai izžūšanai, jo mitruma pārnese ir lēna. Tāpēc arī šos un tiem pieguļošos materiālus sargā ar tvaika barjerām.

* bet visur tā nav. Ir klimati, kuros ne tikai skalu grozs, bet arī biezāki koki notrupē pārdesmit gados. Mēs vēl dzīvojam pietiekami sausā vietā.

==============================================
aaaa wrote

Nav runa par jumtu - es rakstīju, zem jumta. Ienes, piemēram, malkas šķūnītī, kuram ir jumts, bet visādi citādi āra klimats, pikucīti ekovates, ne jau tad, kad ir -20 un gaiss ir sauss, bet tad, kad ir +5 un nākošajā dienā apskaties kāds tas ekovates pikucītis būs - uz tausti galīgi mitrs. Tas ir viss, ko gribēju teikt. Es nenolieku ekovati, pac viņu savulaik apsvēru likt, vienkārši forums jau tāpēc ir, lai izteiktu arī varbūt pārlieku kritiskas piezīmes, lai cilvēki domātu. Jo šobrīd visi te lasītie labie komentāri ir 1:1 no ekovates reklāmas bukleta ņemti, bet nav neviena, kas reāli rakstītu - zini, man tā vate stāv 3 gadus, vajadzēja sienu pārtaisīt, attaisīju vaļā - vate sausa, smuka, nav nosēdusies - tā jau reāli ir tā vērtīgā informācija, nevis tā, ko ražotājs saka. Vai vispār ir kaut viens produkts pasaulē, ko ražotājs neslavētu un neceltu pāri citām precēm? Komon pīpl, veikī, veikī.

================================================

pilnigi piekritu teiktajam. Forums vajadzigs pieredzes apmainai nevis vienis otra zakasanai. sorry, ja neta tiku saprasts.

Bet tacu tomer nepiekritu par ekovates testesanu skunitii.... jo pirmkart tik liels mitrums kaa skunitii nekad man starp issoplaat, ekovati un ieksejo apdari nebus un tapec jau tas ir hidroskopisks materials, ka ar to apjomu, kas nak cauri tvaika veida, tas tiek gala pateicoties savam ipasibaam.

p.s. paldies vienstavam par sirdsmieru!!! tvaika plevi neliksu un siltinasu ar ekovati! fullstop!

Ir diametrāli pretēji - higroskopisks materiāls žūst krietni lēnāk par hidrofobu materiālu. Žūšana notiek molekulu haotiskas kustības rezultātā no lielākas koncentrācijas uz mazāku. Iedomājies - skrien molekula haotiski, ja tā uzskrien virsū hidrofobajam, tā atduras un skrien tālāk, līdz tiek ārā. Skrien molekula, satiek hidrofīlo un materiāls to absorbē, ārā tā netiek.