Sveiki!
Nelielu saimniecības ēku no gāzbetona plānoju pārbūvēt par pirti, objektīvu apstākļu dēl nav iespējams veikt siltināšanu no ēkas ārpuses.
Tādēļ paredzu ēkas iekšpusē uzbūvēt koka karkasu(100x50mm) kuru siltināšu ar akmens vati.
Pīrāgs pēc manam domām var būt sekojošs:
Pērtuvē- (no telpas iekšpuses) vagonka-gaisa šķirkārta(1.5-2cm)- alumīnija folija(tvaikizolācija)- akmens vate 100mm.
Bet rodās jautājums vai vajag un ja vajag ko likt starp vati(koka karkasu) un esošo gāzbetona sienu???
Varbūt kāds jau ir saskāries ar šāda veida problēmu un var padalīties ar idejām.

Vis pareizi! Tikai jāaceras, ka foliju jāliek ar pārlaidumu apm.10 cm slaiduma vietās, gaisa šķirkāta jātaisa tā lai gaiss pa to pārvietojas un zem koka karkasa jābūt hidroizolācijai.

Tātad starp siltumizolāciju un gazbetona sienu neko nelikt???

Protams, ka neko nelikt, lai tvaiks, ja tāds kaut kur tur tiek iekšā, tiek arī ārā. Foliju obligāti pārlaiduma vietās kvalitatīvi salīmē ar skoču vai alumīnija līmlenti. Lai folijā nekur nebūtu ne caurumi, ne šķirbas. Arī skavu vietas ir jāpārlīmē ar līmlenti. Zem koka karkasa, ko skrūvēsi pie gāzbetona paliec papes gabaliņus, lai koka brusiņas nesaskaras ar mūri pa tiešo.

Labāk vates vietā likt fibrolītu, tad visi mitrie procesi tik stipri neietekmēs kā vatēm. Vates var ātri samirk un tad nebūs nekadas jēgas, īpaši ja ēka netiek patstāvīgi apkurināta.

Man gan māja patstāvīgi sevi apkurina :) - kā novērš acis tā atkal pagale krāsnī iekšā.

Atstāj kādu vietu, kur nākošziem pie -20 varētu paskatīties uz apsarmojošo gāzbetonu zem tā pakotā pīrāga.
veiksmi!

vgy7

Ir progresīvāki risinājumi! Pīrāgs ir sekojošs (no gāzbetona puses) -
1. tieši uz gāzbetona ( karkass nav nepieciešams) SPU Sauna-satu poliuretāna plāksnes ar nelielu mehānisko stiprināšanu. 30 mm SPU ir 100 mm vate. SPU ir ciets ar pilno spundi un abās pusēs folija. Loksnes izmēri 600x1200.
2. visas SPU salaiduma šuves nolīmē ar alumīnija folija skoču. Pilnīgai izolācijai no tvaika.
3. apakšējam perimetram (kur līmēsiet flīfes) noplēš foliju un nogruntē. Apstrādā perimetra kanti ar hidroizolāciju.
4. tieši virsū SPU plāksnēm skrūve latojumu (cauri SPU pie gāzbetona) ar nepieciešamo soli dēlīšu montāžai.
5. Līmējat flīzes un naglojat dēlīšu apdari.
SPU Sauna-satu ir ražots Somijā. Mitrumu neuzsūcošs materiāls kas domāts tieši šadiem risinājumiem.

Njaaa.... vairs neko nesaprotu....
Labi, ja neka savadaak nevar ka tik no iekšpuses nosiltināt, tad kā būtu visspareizāk un labāk???

P.S. Cik tas SPU Sauna-satu poliuretāna plāksnes maksā??

SPU Sauna-satu maksā 10.42 kv.m .

Vai tiešām tas Somu SPU siltinājums ir 3x labāks siltumizolators kā minerālvate?

Siltumvadītspēja:

Somu SPU, [www.spu.fi]
0.024 W/mK, diffusion-tight coating (CE marking of product 2008)
0.026 W/mK, thickness ≥ 80 mm
0.027 W/mK, thickness ≤ 80 mm

Paroc FAS3 [www.paroc.lv]
0.037 W/mK

Man kaut kā izskatās, ka labākajā gadījumā PUR (poliuretāna) siltumizolācijai ir 1.5 reizes mazāka siltumvadītspēja.

Varēji jau pieklājības pēc piemnēt nākošās paaudzes PIR (Polyisocyanurate) siltumizolācijas materiālu, piemēram,

Xtratherm, [www.xtratherm.com]
0.023 W/mK
Pie tam šim materiālam ir speciāla versija, kas liekama starp spārēm - uztaisīta kā sava veida atspere, lai piespiežās pie spārēm un neveidotu šķirbas, koka konstrukcijām staigājot.

Man nekas nav pret materiālu, bet šaubas izraisa informācijas pasniegšanas veids :)

Vēl var izmantot arī šo siltumizolācijas materiālu www.ritols.lv/lv/3/. Tas ir izsmidzināmais putupoliuretāns.
Pēc savas siltumvadībspējas viņš ir ar viszemāko siltumvadītspējas koeficientu ( λ ). Zinu ka šo materiālu izmantoja lai siltināt kosmisko kugi un viņš tika izstrādāts Koksnes ķīmijas institūtā. Bija raksts avīzē.
Nokopēju no mājas lapas
Putupoliuretāna īpašības:
Blīvums: 35-60 kg/m3 ;
Siltumvadītspējas koeficients: 0,022 – 0,030 W/mK
Slēgto poru saturs: 92 - 96%;
Stiprība spiedē: 0,20 – 0,40 N/mm2
Ūdensuzsūcamība: 1,3 – 2,2 tilp. %
Uzskatu ka pats labakais, bet nu spried pats

Es gam neieteiktu pirtī par siltinajumu izmntot kādu "plastmasīgu" poliuretāna materiālu. Pērtuvē jau nu noteikti nē. Tāpat, apšaubu, ka visas tās lentas spēj izturēt karstumu un neatlīmēsies no folijas savienojumiem. Tā līme tak ir sintētiska un pie folijas jau nekas īpaši neturēsies.Pērtuvē temperatūra var būt tik augsta, ka izkusīs visi tie plastmasas brīnumi, vai sāks izdalīt kadu "zarazu". Briesmīgi saspringt ar siltumpretestības apreķiniem arī nav jēgas. Pirti jau nebūvē kā māju un, ja arī sanāks nokurināt kadu lieku pagali malkas, tad par to nospļauties. Pēc moderniem apreķiniem un Eiropas normām, baļķu pirtiņā jau vairs nedrīkst pērties- sienas vajagot obligāti siltināt:). Gribi taupīt siltimu un ūdeni- mazgājies mājā vannā:).
Varu izstāstīt savu pieredzi. Pie gāzbetona man pa tiešo stāv 50mm akmensvate un 50mm koka karkass. Talāk seko folija uz papīra pamata. Foliju liku devīgi, tā lai savienojumu vietas kartīgi pārklājas. Nekadu līmlentu neizmantoju(es jau teicu, ka neticu tās noturībai) Tad 10mm līstiņas(gaisa spraugai) un tad vagondēlis. Nekāds kondensāts nekur neveidojas un bloki neapsarmo. Man gan kārtīgi pietrādāts pie ventilācijas un, nākamā rītā pēc pirts, pat visas flīzes nožuvušas, kaut iepriekšējā vakarā palika ūdens peļķes. Kurinu pirti 2-4 stundas un pāris klēpji malkas aiziet. Ilgāk iznak kurināt aukstā laikā, jo gribas izsildīt priekštelpā krēslus, jo citādi pirts itkā gatava, bet palīgtelpās neomulīgi vēss.

Paldies Didzisp par informāciju.
Radās sekojoši jautājumi:
1. Vai var izmantot vati biezāku par 50mm(piem 75mvai 100mm)?
2. Cik maksimāli pērtuvēir jābūt gaisa spraugai starp foliju un vagondēli? Un vai priekštelpā starp tvaikizolāciju un vagondēli vajag gaisa spraugu?
3. Grīdu plānoju noflīzēt, bet pērtuvē gribās arī flīzes mazliet "palaist" uz sienām, bet uz kāda pamata flīzēt? OSB? rīģipsis?
4. Krāsni(metāla) paredzēts kurināt no priekštelpas, mūrēšu tā saucāmo ekrānu no lodes sarkanajiem, bet ko labāk izmantot lai mūris neplaisā?

1. var bet nevajag, tāpat tā pirtiņa nedēļu stāv auksta
2. ideālā gaisa šķirkārta 12 - 15 mm. lielāka var būt, mazāku nav ieteicams, jo samazinās atstarošanas efektivitāte.
3. betons.

Ir jaunbuve. Ārsienas no H+H 365 gāzbetona ,neapdarinātas no abām pusēm. Mūris no ārpuses ļoti gluds, tāpēc ceru iztikt ar plānu apmetumu 3-5 mm vienā kārtā. Mazliet mulsina,vai būs pietiekama siltumizolācija. Doma ir siltināt ārsienas no iekšpuses ar ekovati 50 mm ,tad uz metala profiliem riģipsa apdare. Šāds ārsienu apdares veids man liekas vislētākais.
Vai tā ir laba doma? Varbūt varat ieteikt man ko citu.

Beidzot sāku kaut ko darīt, bet atduros pret vienu palielu problemu.
Saimniecības ēkas sienas vertikālajā plaknē nav perfekti taisnas(tam kas murēja rokas auga no nepareizās vietas), 3m augstumā no grīdas diference ir ~4-7cm, gāzbetona bloki no ārpuses ir mūrēti vienā plaknē, turpretī iekšpusē vairākiem ir savstarpēja nobīde vertikālajā plaknē.
Tāpēc stiprināt koka karkasu pa taisno pie sienas nesanāk fiziski, vajadzēs laikam būvēt iekšpusē normālu, taisnu karkasu.
Bet kā tad būs ar siltināšanu? Starp vati kas būs karkasā un ārējo sienu būs sprauga, vai tas ir pieļaujams?
Apskaidrojiet lūdzu tumsonim, kā būtu pareizi...

Ir jaunbūve ar 30cm gāzebtona sienu,no ārpuses ir siltiāta. Domāju, ka vajadzētu papildus siltināt.
Vai ir ieteicams siltināt no iekšpuses ar putalastu? Vati negribu. Jeb tomēr labāk no ārpuses sitināt.

No iekšpuses jēga siltināt tikai epizodiski apsildāmas telpas - pirts, darbnīca - garāža. Visas pārējās dzīvojamās vai sanitārās telpas - patstāvīgi apdzīvojamu māju variantā visekonomiskāk siltināt tikai no ārpuses. Pat pagraba gadījumā - siltinājums jāliek aukstā pagraba pusē, nevis jāsiltina grīda uz pārseguma.

sk [www.youtube.com]