Cik biezs bleķis ir vajadzīgs malkas pirts krāsnij.
Gatavām krāsnīm biezums svārstās no 3mm līdz 5mm, vietējie meistari saka, ka 3mm bleķis izdegs dažu gadu laikā.
Man pašam ir pieejams 8mm bleķis varētu sametināt pats, bet meistari atkal saka, ka pa biezu ilgi silšot, daudz malkas vajadzēs.
Cik Jums ir biezs krāns bleķis cik ilgi vajag, lai krāsni uzkurinātu?

Individuālai, prognozējamai lietošanai manuprāt labāk piemērota periodiski kurināma krāsns, kurā dūmgāzes iet cauri tiem pašiem akmeņiem, uz kuriem vēlāk garu met.
Ja nu tomēr gribi nepārtraukti kurināmo, tad tam pašam Pēterim Dongam, šķiet, kurtuve bija no ~12 mm bieza gāzesvada caurules.

Vienstāvs, nu gan gudri pateici:). Cilvekam, kurs īsti nezin , kādu bleķi izmantot, tas diez vai sprotams. Tātad, periodiski kurināma krāsns ir klasiska mūrēta pirts krasns, kur akmeņi ir apslēpti aiz ķieģeļu sienas un garu met pa speciālām durtiņām. Tadās krāsnīs parasti neizmanto dzelzs kurtuves.
Ja runa iet par metāla krāsniņu, tad jo metāls biezāks, jo labāk. Ja Tev meistars saka, ka bleķis būs par biezu, tad labāk meklē citu meistaru, jo šitais īsti tās lietas nezin un diez vai labu krāsni mācēs uztaisīt. Tak metāla biezums nekādīgi neietekmē krāsns kurināšanu un malkas daudzumu. Parasti taisa no 5mm un biezaka metāla, bet tas vairāk saistīts ar cenu, jo dzelzs tagad dārgi maksā:). Izdegšana ir atkarīga no tā, vai ogles saskarās, vai nesaskarās ar metala sieniņām. Es izoderēju kurtuves apakšu ar šamota ķieģeļiem un tad metāls sakarst mazāk. Apakšā, pie oglēm, izmantoju čuguna restītes Galvenais, lai bleķis nepaliek sarkans. Liela nozīme ir ventilacijai. Pareizi ir, ja svaigs gaiss no priekštelpas ieplūst tieši zem krāsns un sasilstot atdzesē metāla virsmu. Vēl svarīgs ir siltuma ekrāns ap dzelzs pirts krasni. Ja ekrans pareizi uztaisīts, tad pērtuvē vispār nejūt, kur atrodas krāsns, jo no tās nenāk nekāds infrasarkanais starojums. Ja sēžot uz lāvas, pirts krāsns "svilina" vienu sānu, tad tāda krāsns ir garām. Man krasnij apkārt ir divi metāla ekrāni un vel ārpusē koka dēļu apšuvums. Vot ekranam var izmantot kaut parastu 0,5mm bleķi, jo ta biezumam nav nozīmes. Izrūsēšana vēl atkarīga no ventilācijas. Ja pēc pēršnās pirts telp visu nedēļu stāv mitra, tad i 10mm dzelzis sarūsēs un pec tam izdegs.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vienstāvs, nu gan gudri pateici. Cilvekam, kurs
> īsti nezin , kādu bleķi izmantot, tas diez vai
> sprotams. Tātad, periodiski kurināma krāsns ir
> klasiska mūrēta pirts krasns, kur akmeņi ir
> apslēpti aiz ķieģeļu sienas un garu met pa
> speciālām durtiņām. Tadās krāsnīs parasti
> neizmanto dzelzs kurtuves.
> Ja runa iet par metāla krāsniņu, tad jo metāls
> biezāks, jo labāk. Ja Tev meistars saka, ka
> bleķis būs par biezu, tad labāk meklē citu
> meistaru, jo šitais īsti tās lietas nezin un
> diez vai labu krāsni mācēs uztaisīt. Tak
> metāla biezums nekādīgi neietekmē krāsns
> kurināšanu un malkas daudzumu. Parasti taisa no
> 5mm un biezaka metāla, bet tas vairāk saistīts
> ar cenu, jo dzelzs tagad dārgi maksā. Izdegšana
> ir atkarīga no tā, vai ogles saskarās, vai
> nesaskarās ar metala sieniņām. Es izoderēju
> kurtuves apakšu ar šamota ķieģeļiem un tad
> metāls sakarst mazāk. Apakšā, pie oglēm,
> izmantoju čuguna restītes Galvenais, lai bleķis
> nepaliek sarkans. Liela nozīme ir ventilacijai.
> Pareizi ir, ja svaigs gaiss no priekštelpas
> ieplūst tieši zem krāsns un sasilstot atdzesē
> metāla virsmu. Vēl svarīgs ir siltuma ekrāns
> ap dzelzs pirts krasni. Ja ekrans pareizi
> uztaisīts, tad pērtuvē vispār nejūt, kur
> atrodas krāsns, jo no tās nenāk nekāds
> infrasarkanais starojums. Ja sēžot uz lāvas,
> pirts krāsns "svilina" vienu sānu, tad tāda
> krāsns ir garām. Man krasnij apkārt ir divi
> metāla ekrāni un vel ārpusē koka dēļu
> apšuvums. Vot ekranam var izmantot kaut parastu
> 0,5mm bleķi, jo ta biezumam nav nozīmes.
> Izrūsēšana vēl atkarīga no ventilācijas. Ja
> pēc pēršnās pirts telp visu nedēļu stāv
> mitra, tad i 10mm dzelzis sarūsēs un pec tam
> izdegs.



vai ir iespējams kaut kur sīkāk palasīties par to ekrānu būšanu, man šis ir jaunums - vajadzētu papētīt sīkāk.

Ja vēlies pirts krāsni nemainīt reizi 3 gados (pie nosacījuma, ka pirtojies 1x nedēļā), tad 8mm ir minimums. Es metināju no 10mm. Kalpoja 8 gadus, tad pārmetināju atsevišķas loksnes kurtuvei.

Būtībā jau ar ekrāniem viss ir elementāri. Pērtuvē kā siltuma nesējam ir jabūt gaisam, kurš sasilst pie krāsns virsmas un tālāk atdod siltumu pērtuvi. Nav pieļaujams, ka pati krāsns virsma kalpo kā infrasarkanā starojuma avots(cilvēks pērtuvē, pagriežoties pret krāsni, sajūt starojumu). Tas nozīmē, ka jāpanāk, lai gaiss brīvi plūst gar sakarsušo krāsni un pēc iespējas jāpalielina krāsns sildvirsma. Sildvirsmu var palielināt ar visādām ribām un citiem "pribambasiem", bet vienkāršāk ir, dažu centimetru attālumā paralēli krāsns sildvirsmai, novietot metāla ekrānu(bleķa plāksni). Infrasarkanais starojums no krāsns sasilda ekranu, bet gaiss to savukart dzesē. Es savā pirts krāsns konstrukcijā izmantoju divas paralēlas plaksnes. Talāk ap krāsni vēl vajag koka ekrānu, kurš pasargā no nejaušas pieskaršnās krāsns metāliskajām daļām. Itkā jau sarežģīti sanāk, bet nu pavisam cita jušana pērtuvē, ka krāsns "nesvilina" sānus:).

Labai periodiski kurināmai ekrānu(s) nemaz nevajadzēs:
[www.termorelax.com]

Neviens jau neapstrīd no ķieģeļiem mūretas krāsns īpašības, bet būsim realist. Ne visi cilveki var atļauties pirtī krāsnij atvēlet lielu laukumu un svaram arī bieži ir nozīme. Protams, ja ir iespējams uzmūret krasni, tad tāda pirtī būs pavisam cits mikroklimats, bet tā jau arī būs pavisam cita tipa pirts. Nevar tak salīdzināt zirgu pajūgu ar automašīnu:).
Ja runā par konkrēto rakstu, tad man nu šausmīgi riebjas tie reklāmraksti, bet nu kaut kā tak klienti šai krīzes laikā jāpievilina. Neko jau ģrnrālu tas autors nav izveidojis bet lielās kā vista uz lakts pēc olas izdēšanas. Lai man nestāsta, ka mūrētu krāsni var uzkurināt pāris stundu laikā. Tās ir pilnīgas muļķības un domātas pilsētniekiem, kuri savā dzīvē redzējuši tikai radiātorus dzīvoklī un nevienu reizi nav krāsni kurinājuši. 0,2 kubi malkas arī ir baigi daudz, bet nu labi, senči jau arī pirti kurinaja visu dienu un uz malkas daudzumu neskatījās:).

Protams, ne jau sabiedrisko, bet mazu - kapēc ne? Pāris stundās var izkurināt tipisku Latgales melno (tiesa, ogles gan jāgrābj ārā, ja grib tūdaļ pērties).
Vasarā man bija iespēja ar Nazarovu parunāt, 60% viņam piekrītu, kādiem 20% nepiekrītu, bet 20% nesapratu. Mini-krievu-ceplīti viņš izkurināja ~ 45 min laikā un pēc pusstundas jau vilka ārā sautētus kartupeļus.
Viņa pirtskrāšņu pamantprincipi - "krāsns krāsnī", dūmgāzes caur siltumuzkrājēju (akmeņiem) iet lejup, visam "kupols virsū". Mani īpaši interesētu tās krāsns izveidojums, kuru var kurināt gan kā balto, gan kā melno, jo pats gribētu uztaisīt t.s. "end smoke sauna".

Viena lieta melnā pirts, kur atklāta uguns, bet pavisam cita lieta sakarsēt mūri ieskautus akmeņus un vel pašu pērtuvi. Pērtuve tak arī ir jāizsilda, jo uz aukstas lāvas negulēsi:), bet ķieģeļi izsilst ļoti lēni. Akmeņu kravumam arī jābūt masīvam, citādi akmeņus atdzesēsi ar paris gara uzmetieniem. Nu labi, Nazarovam jau sava prece jareklamē un jāslave. Izstāstīsi visu taisnību, nebūs klientu.
Pati ideja jau krasnij ir pareiza un dūmi pa taisno neskrien skurstenī, bet tāda krāsns sanāk nu stipri lielāka par metāla krāsni. Es protams visiem, kuri var atļauties mūrēt pirtskrāsni, to silti iesaku darīt, bet, ja draugi negaidīti atnākuši ciemos, tādu krāsni nevar fiksi sakurināt:).