Lieta tāda ka dotajā brīdī dzīvoju vecā kokā māja ar vecā tipa mūrēto skursteni (20x20cm). Skurstenim tika pievienots Bullerjan apkures katls, bet ~ 2 gadu laikā skurstenis aizauga ar tā saucamo kreozotu (Kuru nevar notīrīt) un aizdegās. Tika abdzēsts, un pēc šī notikuma ievietoju metalā čaulu, bet metāla čaula arī ātri vien aizauga. Un nesen arī aizdegās, pie tam aizdedzinot skurstenī veco kreazotu. Ko darīt !!!

Vai ir iespēja kā atrisināt so problēmu (Par sausu malku varat nestāstīt, jo vienmēr ideāla malka nebūs)

Doma varbūt jaukt nost veco un uzlikt Keramisko, bet kā tur ir ar to degšanu (Jo cik zinu kreozots deg ar temperatūru ~ līdz 1700 grādi pēc C, bet šamata apstrādāti 1200-1400 grādos, bet pie 1750 grādiem pastāv jau kušanas risks.
Vai uzliktu šamata skursteni var demontēt pēc pāris gadiem. (Jo dotaja brīdī ceļu jaunu maju un vecajā negribās investēt neliederīgi naudu)

Jau iepriekš paldies par padomiem.

Kreozota vai kvēpu veidošanās ir liela daļa ilgdedzes apkures katlu nelaime. Saistīta ar to, ka kurtuves telpā katlu darbinot gruzdēšanas režīmā deggāzes atdziest pārāk ātri un nespēj sadegt veidojot kvēpus.
Tātad vai nu skurstenis bieži ~2..3reizes apkures sezonā jātīra, vai jāveido masīvo krāsni ar mūrētu kurtuvi un ejām. Tādu grūti darbināt gruzdēšanas režīmā un dūmgāzes nevarēs kondensēties.
Laikam lētākais variants tīrīt esošo skursteni biežāk.

Gribēju piebilst, ka skursteni tīrīju pēdējā gada laikā ~ 1 reizi menesī, lietoju dažādas piedevas skursteņa atīrīšanai, bet to stikla veida konstestenci notīrīt nevar. rezultāts atkal skurstenis deg !!!

Visādi lipekļi cenšas lipt tikai pie vēšam virsmām, tāpēc mūsdienās skursteņus siltina
No kādiem ķieģeļiem izveidota 20 x 20 cm cuka? No mūsdienu standarta 25 cm garajiem + 2 šuvju biezums sanāk 27 cm. Tādā var iebāzt šamota čaulu un vēl atliek mazliet vietas arī siltumizolācijai.

Lai apdegums ( darva ) neveidotos skurstenī un katlā - jādedzina sausa , lapu koku malka. Pie tam 1 x nedēļā kurinot krāsni - jākurina ātrās degšanas režīmā - lai viss "sliktums" nodeg. Protams pirms to darīt - skurstenis jāiztīra. Vēl kas - starp metāla čaulu un veco skurteni vajadzētu būt akmens vatei ( kas domāta karstum izolācijai )

Šajā gadījumā, izdevīgi nopirkt ātrdegšanas "kurekli", ar siltuminerci, kurš "nepietaisa"skursteni, un pēc tam to pārvest uz jauno māju, nevis čakarēties ar vecās mājas skursteņiem.

Paldies visiem par info.

Galu galā tika nolemts sekojoš. Atstāt esošo skursteni iztīrīt esošo metāla trubu, piebērt apkārt trubai skursteni ar keramzītu un uztaisīt skurstenim metāla vāku pa kuru iet cauri tikai truba. Un saīsināt trubas garumu virs skursteņa no 1 metra uz 20 cm.

Keramzīts neļaus aizdegties skursteņā iekšpusei - ja degs tad tikai odere!
Metāla vāks nodrošinās ka netiek iekšā mitrums un notiek mazāka trubas adzišana.
Trubas saīsināšana arī mazinās aizsaugšanu.

Bet jštīra tāpat būs regulāri (1-2) reizes mēnesī :-(

padomā par to, cik nejēdzīgs ir šis apkures agregāts, ja 50 % apkures vielas izmet skurstenī, un 5 % tur kondensējas.

collshtox Wrote:
-------------------------------------------------------
> padomā par to, cik nejēdzīgs ir šis apkures
> agregāts, ja 50 % apkures vielas izmet
> skurstenī, un 5 % tur kondensējas.


No kurienes tada informacija?

Ilgdegsanas krasni no malkas pie nelielas skabekla padeves ( smacejot degsanu) tiek iztvaiceti gaistosie produkti , kuri tikpat butu noderigi degsanai skabekla vide un siltuma radisanai (darva), bet nevajadzigi uzkrajas uz skurstena sieninam. Rezultata notiek daleja malkas paroglosana un sadeg tikai dala malkas, parejie degsanas produkti nesadeg, bet uzkrajas skursteni. Nevis jaiespringst ikgadeja skurstena parbuve, bet jasak kurinat ar normalu skabekla padevi!!!

soseds2 ir pilnīga taisnība. Malka vienmēr ir dedzināta ar švunku un siltums uzkrāts sildmūrī. Man deviņdesmito gadu sākumā, kad parādijās visi tie Buleriani un Jotuli, sanāca daudz strīdēties ar to reklamētājiem un pārdevējiem, jo reklāmā tika nepamatoti paaugstināts krāsniņu lietderības koeficients. Tagad esmu atmetis tam ar roku. Nu patīk cilvēkiem domāt, ka bulerians efektīvāk sadedzina malku par podiņu krāsni, nu lai tak domā:). Patīk cilvēkiem skursteni darvot, trubas bāst iekšā un reizi mēnesī tīrīt, tak lai tīra uz nebēdu:). Vienīgā metāla krasniņu labā īpašība ir to cena, bet jūs jau paši zienat, ka pasaulē nekā lēta un laba nav:).

Nav pilnīgi nekādas starpības, podiņu krāsns, buļļu jānis vai ķieģeļu apaļā krāsns. Nevajag mistificēt vienkāršas lietas. Sadegot 1 kg malkas izdalās konkrēts siltuma daudzums. Pati kurtuve var būt efektīvāka, vai mazāk efektīva, tas gan. Otrs svarīgākais faktors - dūmgāzu temperatūra - jo tā zemāka nāk no skursteņa ārā, jo vairāk siltuma paliek mājā. Par siltuma uzkrāšanu - nu tur atkal nekādas maģijas nav. Ja ir podiņu krāsns, kas sver 1 tonnu, tad tā akumulēs tieši tik pat daudz siltuma, cik ķieģeļu krāsns, kas sver 1 tonnu. Podiņos visa tā sāls ir tajā, ka tā ir krāsns ar siltumizolāciju no ārpuses, pēc būtības, tāpēc siltumu itkā tur ilgāk, lai gan enerģijas daudzums, kas tiek atdots telpai jau no tā nemainās. Man domāt, ka apšujot parasto krāsni ar reģipsi tiks panākts tieši tāds pats efekts.

Par skursteņiem runājot - nu bet tie paši norvēģi taču kurina tās savas jotulenes i nekas - nav dzirdēts, ka šiem tur skursteņi degtu. Tikai piebilde, ka modernā mājā skandināvi šodien praktiski bez izņēmuma liek dubultsienu izolētu metāla skursteni. Tāds pēc būtības neuzkrāj darvu, jo darva kondensējas tikai uz aukstām virsmām. Ir starpība, vai plāns bleķa gabals, kas visa skursteņa garumā sver labi ja pārdesmit kg ar metālam raksturīgo labo siltumvadītspēju, vai ķieģeļu skurstenis bez izolācijas, vairāku tonnu smags. Tā ņerža izolētā caurule ir uzsilusi karsta jau sadedzinot vienu avīzi, kamēr ķieģeļu skurstens būs remdens vēl pusstundu pēc riktīgas kurināšanas. Starp citu laba lieta ir tā sekundārā gaisa padeve, vai nu kā viņu tur sauc, kas dūmgāzes vēl itkā papildu sadedzina - modernām krāsnīm un kurtuvēm tāda ir, arī te darva veidojas krietni vien mazāk.

Par krāsns svaru un siltumietilpību aaaa ir taisnība. Podiņu krāsns rada telpā patīkamāku komfortu par apaļo bleķa krāsni, bet tas nu tā. Nezinu, kā tie norvēģi kurina, bet malka ir jādedzina bez skābekļa bada. Tā ir elementāra fizika un to zina katra lauku tante kurinot krāsni un plīti. Var jau protams apsildīt māju ar bleķa krāsniņu, tikai es nevaru ciest melus par šo krāsniņu lietderības koeficientu. Nu nav tas augstāks par mūrētas krāsns lietderības koeficientu. Ta pat, ķieģeļu skurstenis arī nav nekāds daudztonnu monstrs mājas vidū. Skurstenis ļoti labi uzsilst un vēlāk siltumu pakāpeniski atdod. Cita lieta, ka mūsdienās cilvēki izvēlas lētākus risinājumus gan ar krāsnīm, gan ar skursteņiem, bet vai labākus?

Kā ir ar darvu no briketēm?
Man Viadrus katlam ir augšējās durtiņās vēl tāds mazs gaisa padeves riņķītis? Vai tas ko līdz degšanai?

Jebkurai liesmai vajag pievadīt tā saukto virsgaisu, kurš sadedzina visas deggāzes. Katlu ražotāji virsgaisa padevi pasniedz kā baigo fīču, lai gan par gaisa padevi kurtuves aukšdaļā jau aprakstīts pirmo ulmaņlaiku grāmatās. Virsgais novērš sodrēju veidošanos un pa skursteni nekad nenāks melni dūmi. Darvas veidošanos gan virsgaiss nenovērš, jo darva pārsvarā sastāv no ūdens kondensāta. Darva un kondensās neveidojas izmantojot sausu kurināmo. Protams, ja cilvēki paliek galīgi stulbi un, ekonomijas nolūkos, skurstenī laiž pavisam remdenas dūmgāzes, tad darva veidosioes arī ar piecus gadus žāvētu malku:). Vai labāk savu siltumu pievadīt skurstnim, vai katru nedēļu ar zubilu un āmuru kasīt apdegušo katlu un tīrīt skursteni, katrs var pats izvēlēties. Es labāk pa ziemu sakurināšu kādu lieku steru malkas, toties jau gadiem katlam neesmu roku klāt licis.

Lēni kurināt jau nenozīmē smacēt malku. Jebkuras kamīna kurtuves un Jotul krāsniņas pavaddokumentos skaidri un gaiši rakstīts kā jākurina - pirmo krāsns muti izkurina ar pilnu gāzi, tad uz jau esošām karstām oglēm liek virsū malku un dedzina pavisam lēnām. Ideja pavisam vienkārša - ar pirmo muti uzsildam skursteni, tālāk jau svilinam lēnām, jo uz karsta skursteņa virsmas nekas nekur nekondensēsies.
Lēndegšanas krāsniņām neder parasta malka, bet gan jāsvilina lieli bluķi - principā vioslabākais ir izmantot neskaldītas šaibas, vai uz pusēm pārcirstas. Vienkārši degšanas laukums ir mazāks un pat ar pilnu gaisa padevi degšana notiks lēnām. Celms pat ugunskurā un vējā deg vairākas dienas. Paši mēs neievērojam to, ko raksta krāšņu ražotāji un tad vaimanājam.

vai kādam ir pieredze ar apkures katlu STROPULUS?

Izmet araa to Buleriana katlu un noperc normalu ar radiatoriem.

A P D R O Š I N I M`A J U JO DĀRGĀK, JO LABĀK!!!!