Labdien!
Māja celta 1988 gadā. Otrais stāvs (pusstāvs, jo ar slīpo jumtu sanāk- izmantojamā daļa ir pa vidu istabai +2 m uz malām) Sijas izmēri ir 50 mm biezums, 20 mm platums ar soli 80cm. sijas garums ir 4 m . Vai viņas ir drošas ? puvuma nav, citu defektu arī neredz. Bail tā kā nobraukt lejā uz pirmo stāvu.

Viss būtu labi, bet tevis nosauktie izmēri 2cm platumā un 5cm augstumā vai biezumā atbilst dēļu vai latu gabarītiem. Tāds izmērs nesošām būvkonstrukcijām netiek izmantots.

Sorry! Pārrakstījos- 5 cm biezums, 20 cm platums.

Lai "nobrauktu lejā", būs dikti jāpacenšas, varbūt kādas sijas jāiezāģē :)

Tomēr tā uz aci liekas, ka solis derētu mazāks, bet daudz kas gan no grīdas pīrāga, gan uz sijām balstošām konstrukcijām atkarīgs.

Pīrāgs tur traki nekāds- uz sijām skaidene pārsista ar preskartonu. no apakšas tikai preskartons aplīmēts ar kaut kādām putoplasta dekoratīvajām plātnēm. tagad jau ir doma taisīt siltinājumu (pakojumu) kā pienākas, tik bija tās šaubas par tām sijām jo tās jau tik vienkārši nesamainīt.

Tu uz šāda veida sijām nevari likt lielāku slodzi par 300kg/m2. Te projekta tehnoloģiskā slodze ~200kg/m2 un pārseguma pašsvars līdz 100kg/m2.

Tradicionālā būvprakse iesaka nesošo siju šķērsgriezumu 1:3, t.i. 20 cm augstai sijai jābūt 6,5 cm platai, ja šo proporciju neievēro- sijas var šķiebties ar ko samazinās arī to nestspēja, būtu jāizbūvē šķērsribas. 80 cm starp sijām pieļauj iespēju grīdas pamatnei (skaidenei) ielīgt slogojuma vietā, kā arī ar būs jūtama grīdas šūpošanās staigājot. Plaši pielietotai starpstāvu grīdas pamatnei- ~20 mm biezai saplākšņa vai OSB plāksnei derētu max 40 cm starp balstiem, lai telpu ekspuatējot būtu optimāla komforta sajūta...aprakstītā situācija sabrukt nevarētu, bet dažādas deformācijas "līstu laukā"; plaisas griestos zem un grīdā virs pārseguma- ja vien iespējams, vajadzētu iebūvēt papildus sijas.

Nu bet ko te var gudri cirst visi pēc kārtas. Somu mājai, piemēram, projektā ir 45x195 mm sijas ar soli 90 cm, ar visiem stiprības aprēķiniem utt. Sijas ir pareizi jāsavieno ar dēļiem vai finieri/OSB no virspuses, un nekas nekur nešķiebsies. Vienkārši naglot/skrūvēt vajag ar mazu soli. Itkā runā par lietu, bet sajēga maza - ribas starp sijām - kaut kas tāds nu toč nav redzēts nekur. Pret šķiebšanos parasti ir melno dēļu klājs no virspuses un apakšpuses. Starp citu, ļoti izturīgas, un rietumos plaši pielietots ir finiera sijas, kur dēlis augšā, dēlis apakšā un finiera loksne pa vidu. Kur tad tur tā biezuma/augstuma attiecība 1:3??? Cilvēkam sijas 50x200 ar normālu soli un mazu laidumu un sākās te zaru pļūtīšana.

aaaa ,ja nekur neesi bijis tad arī redzēt un arī saprast kas tās par ribām vai tiltiem kā tos Īrijā sauc . Šādi sarūtojot visu plakni var panākt pat ļoti lielu isturību sijām .

Redzēt ir viens, bet izprast konstrukcijas darbību slodžu ietekmē ir pavisam kas cits. Un šādi "es redzēju Īrijā" vai arī "kāpēc Zviedrijā visi tā dara" ir nulles arguments, ja tu nemāki to populāri izskaidrot.
eka - pastāstīsi mazliet sīkāk par īru sistēmu?

Starp sijām krustīmi tiek liktas dēles ,kuras ir diezgan precīzi piezāģētas . Es pat teiktu tā lai ar nelieluiedzīšanu tā dēle nonāk savā vietā.Pēc tam no katras malas ar pāris skrūvēm slīpi saskrūve pie sijas.Tas viss no augšas iskatās kā rūtiņu (burtnīca).Jotu biežāk liksi šos (bridžingus,tiltus, spraišļus )kā nu kuram patīk saukt . Jo šis starpstāvu pārsegums būs stiprāks.Kā sacīt jāsaka visa gudrība PLECOS .

No praktiskā viedokļa visādas ribas strādā tā ka nejūt skaidemes izliekšanos jo slodze tiek pārnesta, bet būvinženieris jums izrēķināja teorētisko pieļaujamo slodzi.
Uzliksi vairāk, pats vainīgs. Nekas jau negāzīsies tikai mazliet šūposies.

Pēc pieredzes.
pašam sijas 75x200 mm x 6m.
Saliku vienā gadā, un diemžēl ne uzreiz nebija vajadzība savilkt (nedz ar melliem griestiem, nedz ar grīdas lāgām), līdz ar to - to arī neizdarīju....
Vienkārši atstāju māju zem jumta, "nostāvēties" ziemu pārlaist.
Otrā gadā.... Sijas bija savērpušās. Vienīgais veids kā nedaudz tās pataisnot - pa vidu dažās vietās iedabūt spriegotāju (šķērssiju). Pareizi vai nepareizi, bet tā bija izeja no situācijas.

A bet pa tēmu :
1. Sijām tomēr vajadzētu likt vismaz 7cm biezu brusu.
2. Tās obligāti ir jāsavelk ar gribētos to saukt par lāgām (50x100mm vai 50x50mm). ar soli ik pa ~400mm.
3. un domāju nekādā gadījumā nedrīgst pa tiešo uz sijām bliest virsū OSB, da jebkāda biezuma. - to drīgst tikai jau uz izlīmeņotām lāgām.
4. bet no apakšas - ar pašiem pirmitīvākajiem puscollīgajiem dēlīšiem (mellos griestus uztaisīt) ar soli 200-400mm. (tas jau pēc paša vēlmēm - iesaku biežāk lai vate pēcāk nekrīt ārā).

p.s.
Grāmatās rakstītais, principā, manuprāt, ir tas pats kas dzīvē praktiski redzams - proti, nebūs normālu mello griestu - nevarēsi normāli izolāciju ielikt. Savukārt nebūs lāgas normāli saliktas - ar būs pēcpuses vidus ar grīdu un tās līmeni.
Vectētiņš man mācija - Ekonomēsi uz apdari nevis uz mājas pamatkonstrukcijām... (tas par 5 vai 7cm brusu biezumu)

Nevis uz brusu biezuma jāekonomē, bet gan uz materiāla kvalitāti. Atbildīgām nesošajām konstrukcijām (spāres, sijas) Zviedrijā un vispār vecā Eiropā izmanto tikai rūpīgi žāvētus, un sašķirotus būvmateriālus. Svensoniem nesošās sijas ir kalibrētas/ēvelētas, ar pareizu mitruma saturu un galvenais - pēc stiprības sašķirotas. Šķirošanas kritērijus nezinu, bet zinu, ka starpstāvu pārsegumu brusas tur ir bez neviena zara, ar pareizā virzienā augošu šķiedru utt. Pie mums laikam vēl gadiem 50 jāpaiet, lai ar koku sāktu apieties kā ar materiālu, nevis kā ar malku.
Tādu žāvētu brusu tu vari peļķē uz pāris gadiem nomest un vienalga varēsi pēc viņas lineālu pārbaudīt. Labs materiāls neliecas/nevērpjas. Pie mums iemočī vasaras vidū cirstu un slapju un tad brīnās.

Par "rūtiņu burtnīcu" - vienīgais iemesls, kāpēc tā dara, ir siju noturības palielināšana, jo liekts elements - koka sija - liecē var zaudēt noturību pat tad, ja spriegumi sasniedz tikai 50, 60% vai pat mazāk no kritiskajiem spriegumiem. Respektīvi - sija neizmanto savu nestspēju, jo "sametas uz sāniem un salūzt". Lai tas nenotiktu, ir jānodrošina siju noturība, ko var panākt dažādos veidos - ar spraišļiem pa vidu, kā minēja eka. To pašu var panākt ar šķērslatojumu ko pieskrūvē/naglo pie sijas augšējās skaldnes kā minēja aaaa. Arī ar OSB pa taisno uz sijām vai citu plākšņu materiālu. Tātad viens princips var tikt īstenots dažādos veidos, bet katrs velk deķi uz savu pusi.
Iebūvējot slapjus materiālus par savērpšanos nevajag brīnīties un tad visiem stāstīt, ka 5 cm biezas sijas nekam neder...
aaaa - Latvijā ir pietiekami daudz kantori, kur kokmateriālus šķiro atbilstoši vispārzināmām noteiktām kvalitātes prasībām kas būtiski neatšķiras no citām pasaules valstīm. Daudzi eksportē šādi šķirotus materiālus uz to pašu Zviedriju, kur viņi no šiem materiāliem izgatavo Tevis minētās mājas. Foruma dalībnieku negatīvā pieredze ar koksni kā kokmateriāli visticamāk ir saistīta ar elementāru zināšanu trūkumu par to.

Konkrēti par kokmateriāliem. Bija doma pirkt labus, zvanīju uz vienu ļoti lielu eksportētāju - konkrēti puumerkki.lv, kas tiešām piegādā labus materiālus tam pašam skandināvu tirgum. Kad sāku prasīt vietējās tirdzniecības menedžerim par konkrēto materiālu, tad tika taisītas lielas acis - nu jā, mēs tādus ražojam, bet tas jau vairāk eksporta tirgum, nu ja jau ļoti gribās, tad varot dabūt. Man vienkārši bija skaidrs, ka šeit uz vietas nerunājot par pašiem individuālajiem būvētājiem, bet arī arhitektiem un būvinženieriem attieksme pret materiālu ir kā pret malku. Svensoniem pat projektā skaidri un gaiši tiek rakstīts - kādas klases materiāls kurā vietā ir jāizmanto. Mums, domāju, 99% profesionāļu nav pat mazākās sajēgas, kā tām lietām ir jābūt. Turklāt šķirotu, pēc klasēm sagrupētu materiālu tiešām ražo tikai eksportkompānijas. Vietējam tirgum tas nav vajadzīgs - te ir brusa, dēlis, līste un viss. Reņģēdājiem vairāk neko nevajag.

Pilnīgi piekrītu, ka jāizmanto kalibrēti un uz slodzi pārbaudīti materiāli. Tikai tad var runāt par to, ka uzbūvētajai lietai reālā nestspēja būs pietiekoši tuva aprēķinātajai. Tāpēc es arī izvēlējos rūpnieciski ražotas saliekamās jumta konstrukcijas, nevis djadju Vasju, kas to dara uz vietas.

Man pašam ir monolītie pārsegumi, bet kā iespējami interesantu variantu it sevišķi koka karkasa mājām es apskatītu arī līdzīgi ražotas pārseguma sijas [www.jmr-frame.lv]

Vismaz ērti komunikācijas būtu paslēpt pārsegumos bez augstuma zaudēšanas.

Vai nu ar djadjas Vasjas kokmateriāliem vienmēr ir tik traki. Protams, ja jau ir savērpies vai ar sēnēm, tad - malkā. Pārējos var censties izžāvēt un nekad vairs nemērcēt, bet apslacītus ar indēm jau varot droši žāvēt kaut iestrādātus zem plēvēm. Liekot iekšā zaļus, kādi 20% mēdz pirmā gada laikā savērpties.
Rūpnieciski izgatavotajām kopnēm es bažītos nagluplašu ietekmi uz koka ilgmūžību. Istabas apstākļos tās droši vien būtu mūžīgas, bet nojumē vai "savietotā" jumtā, par kura mitrumrežīmu vēl "zinātnieki strīdas", varētu bieži norasot. No vienu gadu žuvušām djadjas Vasjas brusām ar koka tapām manuprāt sanāktu drošākas kopnes...

Manuprāt jāraud par tādu faktu, ka mēs vispār izmantojam nežāvētus materiālus. Tā īsti nesaprotu un nevaru iedomāties pat vienu jomu, kurā varētu izmantot nežāvētus kokmateriālus. Kokzāģētavās, savukārt, tā ir pārdotākā prece Nr1. Te mēs esam atpalikuši kaut kādos padomju mēslulaikos. Pat vecos laikos mājas būvēja no žavētiem materiāliem - labi, tad nebija tehnikas, žāvēja nojumē gadiem. Sanāk, ka laikam ejot mēs muļķāki un muļķāki vien paliekam?

aaaa, es pagaidu kāpnes no nežāvētiem kokmateriāliem uztaisīju :)

Djadjas Vasjas materiāli un darbs ne jau vienmēr nozīmē kaut ko sliktu. Vienkārši kvalitātes diapazons ir stipri lielāks un nenoteiktāks nekā rūpnieciski ražotām jumta kopnēm (attiecas arī uz citām lietām). Ja esi pārliecināts par konkrēto meistaru un vari sadabūt kvalitatīvus materiālus, tad viss būs ok. Tā kā es taisīju sev un pirmo māju, tad man nebija neviens pārbaudīts meistars un kokmateriālus tiešam pārsvarā tirgo ne tos piemērotākos. Es apsvēru iespējamos variantus un izšķiros par rūpnieciski ražotajām jumta kopnēm - daži no slodžu viedokļa sarežģīti konstrukcijas mezgli (vismaz JMR katram jumta taisa projektu ar visām slodzēm utt., domājams citi dara tāpat), ēvelēti un kalibrēti materiāli, piegāde un ātra uzstādīšana. Tā kā esmu apmierināts, pat ja izdevu nedaudz vairāk naudas. Kaut gan tajā brīdī vēl nebija krīze, tāpēc izdotā summa par rūpnieciski ražotam kopnēm un uzstādīšanu varēja būt apmēram tāda pati kā jumta projektēšana (esoša projektā tas nebija pilnīgs, pa lēto uztaisīts) + kvalitatīvi kokmateriāli + laba djadjas Vasjas sameklēšana + djadjas Vasjas darbs.