Jautājums? Ko mēs domājam par
[www.delfi.lv]

Es pieņemu, ka ir likumdošana, kas aprobežo sociālās brīvības - piemēram, es gribu dzīvot cieši tuvu kaimiņam nu ļoti ugunsnedrošā mājā. Ir likumdošana, kas aprobežo personiskās brīvības - piemēram man patīk vienlaicīgi sēdēt uz atejas poda un ēst vai gatavot saviem radiniekiem ēdienu, bet būvnormas neļauj savienot ateju ar virtuvi, nu vismaz legālā ceļa. Kur tad veidojas šī robeža un cik detalizēti mums tās nepieciešmas.

Par konkrēto likumprojektu:
[www.mk.gov.lv]
1.13 un 13.2 - atbalstu!!!
36.4 un 46 neatbalstu! Gribētu: pieprasīt būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas obligātumu tikai objektiem, kas atrodas tuvāk par noteiktu attālumu satiksmes infrastruktūrai ar noteiktu intensitāti (jo tikai šādos objektos būvdarbi var un patiešām apdraud garāmgājēju un braucēju drošību. Lai atceramies kaut vai gāzušos ceļamkrānus vai auto salonā ielieto betonu no Dienvidu tilta estakādes, arī man pašam no objekta "Ziemeļu vārti" ir krituši uz galvas metināšanas kušņi.)
Punktu 4.2 nesaprotu.

Par konkrētu atvieglojumu varēs spriest atkarībā no Vispārīgo būvnoteikumu jaunās redakcijas. Vispār vēl vēlētos, lai:
1) Pārskata visus būvnormatīvus un, ja kompetence, laiks vai atvēlētie (valsts, nevis sponsoru - konkrētu matēriālu lobētāju) līdzekļi neļauj, izslēdz no noteikumiem vismaz pretrunīgos punktus;
2) Atceļ Vides pārvaldes obligāto tehnisko noteikumu pieprasīšanu un ekspluatācijā nodošanas saskaņošanu vismaz jaunā likumprojekta 13.2 punkta minētajiem objektiem, bet atbilstošos nosacījumus iestrādāt vietējās pašvaldības vai lielāka mēroga teritorijas plānojuma apbūves noteikumos.

Par Ivara pieminēto ugunsdrošību: cik tad punktu esošajos ugunsdrošības noteikumos reāli attiecas uz nelielu privātmāju? Vairāk šādu punktu ir apkures būvnormatīvā, bet arī pretrunu tur ir kā sunim blusu!

Lai pārāk neuzbāztos citiem ar savām laipnībām ir Civvillikuma lietu tiesību sadaļa ar visiem īpašuma tiesību aprobežojumiem - attālumi līdz kaimiņu robežām, aizēnošana, ūdensnotece, servitūti, utt Tad vēl gandrīz visas pašvaldības ir ieviesušas savas prasības konkrētajā teritorijā - sētas augstumi, zonējums lietošanas mērķiem, apbūves augstums, utt.
Sēdēt uz poda pie plīts tiešām būtu jābūt paša izvēlei. Sakarā ar mobīlām ateju kastēm, to var darīt legāli arī pašlaik. Zinu vairākus piemērus, kur vecās ēkās slēgtās dušas kabīnes iebūvētas virtuvēs. Virtuves pietiekoši lielas, ķemertiņi maziņi, vannasistabas nav. Ko darīt? Sev es pārplānoju, un vienu, kādreiz caurstaigājamu istabiņu pārveidoju par "kopējo sanitārmezglu" . Uz bijušā ķemertiņa, koridorīša un "pieliekamā" rēķina savukārt paplašināju virtuvi. Un vēl šādas tādas pārbūves - visas bez projektēšanas, saskaņošanas, utt. Legalizēju caur ēkas inventarizāciju, pie īpašumtiesību kārtošanas. Protams, kāds būtu rezultāts, ja sāktu bez apdomas gāzt nesošās sienas un konstrukcijas, variet iedomāties paši. Taču no personīgas stulbības neviens projekts vai likumdošana nepasargās. Daudzdzīvokļu un sabiedriskās celtnes ir tomēr augstākā riska grupā.
Manas mājas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu projekts ar visiem zieģeļiem ietilpst uz vienas apmēram A3 formāta lapas, kura uzlīmēta uz auduma pamatnes. Mūsdienās to nosauktu par skici. Būvniecības laikā labots ar zīmuli. Beigu rezultāts no projekta sākumvarianta atšķirās apmēram par 15 - 20%. Interesanti, ka sākuma projektā vannasistaba bija paredzēta, un tieši tajā vietā, kur šamējo ieliku. Līdzīgi bija arī ar mansarda stāva plānojumu. Atsevišķi stāvošs, kapitāli izbetonēts pagrabs ar 2. telpām neskaitās nevienā papīrā. Par projektu nekā nezinu, taču inventarizācijas aktos nekur neparādās. Ne pēc mājas uzcelšanas, ne četrdesmitajos, septiņdesmitajos, deviņdesmitajos un pat šī gadu tūkstoša sākumā šādas būves oficiāli nav :)

Reāli uz privātmāju attiecas ugunsdrošības attālums no kaimiņa robežas: U 3 ugunsnoturības ēkai jābūt 5 m attālumā, u 4 - 4 m attālumā, tāpat debatējams ir jautājums par ugunsdrošības nodalījumiem,ja mājā ir katlatelpa, pirts un garāža...būvvalžu amatpersonas neviennozīmīgi traktē šīs normas, mājas nododot ekspluatācijā...
Laikā, kad mājas projekts bija viena lapa, mājas būvēja lietas profesionāļi: amatu nosaukumi būvmeistars un arhitekts bija ļoti prestiži- diemžēl, "pūšot burbuli" attieksme ir degradēta un mājas pamestajos ciematos pagrūti ietilpināt kaut kādos kvalitātes rāmjos gar projektu, gan būvdarbu izpildījuma ziņā...jāšaubās, vai atlaides likumdošanā spēs uzlabot kopējo kvalitāti. Būvēt brāķi, to nepārtraukti pārbūvēt un labot, kā arī pārmaksāt ekspluatācijas izdevumus ir nesalīdzināmi dārgāk, kā ar reizi izdarīt visu perfekti "no projektā līdz atslēgai"...

Vēlies nopelnīt internetā!!!
Te būs saiti, kur pats pelnu, kādā maksā vairāk , kādā mazāk.
Ja piereģistrējas vairākos, tad var nopelnīt diezgan paprāvu naudas summu
Piereģistrējies un pelni arī Tu !
[www.billionaireptc.com]
[www.neobux.com]
[getrefmails.com]
[isabelmarco.com]
[www.money.theleech.org]
[LatBux.Lv]
[www.performanceptc.com]
[www.colph.com]

Kas var nokomentēt jautājumu par spēkā esošiem normatīviem Latvijā (standarti?) attiecībā uz siemu ārējām (un arī iekšejām) virsmā ar apdari apdari - kādas var būt max novirzes (lokālās pielaides, novirzes no vertikalitātes u.tml.)?
Un ar ko un kā mērāmas (piem., uz visu sienas garumu vai augstumu, ar 2-metrīgo latu u.tt.)?

Zigurds T Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kas var nokomentēt jautājumu par spēkā
> esošiem normatīviem Latvijā (standarti?)
> attiecībā uz siemu ārējām (un arī
> iekšejām) virsmā ar apdari apdari - kādas var
> būt max novirzes (lokālās pielaides, novirzes
> no vertikalitātes u.tml.)?
> Un ar ko un kā mērāmas (piem., uz visu sienas
> garumu vai augstumu, ar 2-metrīgo latu u.tt.)?

Tādu normu nav, bet ir tehnoloģiskās normas, ja arhitekts izvirza šadas prasības.
Piemēram pārtikas ražošanas uzņēmumā ir būtiski viegli mazgāt sienas, tapēc te nepieciešama gluda un viegli kopjama siena. Tātad viens pieņēmums ir sanitāri - tehnoloģisks, tad seko estētisks - nu nepatīk man šķības flīzes, bet es taču maksāju naudu! Pats nopietnākais ir būvkonstruktīvais - piemēram metāla velmētam profilam man jābūt pārliecinātam, ka tas būs taisns un nesagriezies.