Varbūt jau ir apspriests, tomēr izejot cauri iepriekš rakstītajam neievēroju...

Grasos būvēties, Ir projekts un dažas tāmes.
Cik ir normāla peļņa būvuzraugam - cilvēkam, kas sastādījis tāmi, vadīs darbus, meklēs materiālus, uzraudzīs utt. un galā atbildēs par kvalitāti? Kā to izsaka? %no tāmes?

2.jautājums - parasti tāmes galā ir pozīcija "virsizdevumi". Cik ir normāls % šiem virsizdevumiem un kas tajā ietilpst - neparedzēti darbi, cenu celšanās materiāliem vai cits?

Gribu dzirdēt, ciparu bez kura neviens būvuzraugs neuzņemas darbu un galā atradīs veidu kā to nopelnīt -vai nu godīgi uzrādot tāmē, vai arī ieslēpjot materiālu, apjomu, darba summās.



Paldies,Ansis

me vish njem 100 ls meenesii (tagad pa ziemu kad nekas nenotiek protams neko) par padomiem buuvnieciibas jomaa buutu zheel tos 100 ltinjus, betnu birokraatijas dalju kas uz shamo attiecas nokaarto gana zhiperiigi, taakaa no vienas puses zheel naudinju no otras tomeer shad tad noder

Būvuzraugs ir viena profesija.tāmetajs otra un darbuvāditajs treša.Gribēt saglabāt savu naudu- tad meklet tadu cilveku kas strāda cieltniecības un zinā kas ir ko,Virsizdevumi".-pozicija kur skaitit neparadzeti darbi un materiāli (no 3% lidz 12%) Varbut iekša ir d/a darbuvaditajam,d/a ofisa strādniekiem un citi,,,,, Nevar but tā -objekta strāda darbuvaditajs un viņš ir būvuzraugs,,,,,,,,,,?




Aleks 9335888

bez 200-250ls neviens to buuvi neuzraudziis

es njemu saakot no 100LVL. taalaak jaaskataas kaada liimenja uzraudziiba nepiecieshama, cik taalu objekts no manas patstaaviigaas uztureeshanaas vietas utt.

buvadarbu vadiitaajs nevar buut buuvuzraugs, jo buuzuvraugs ir speciaalists kas paarstaavs pasuutiitaaja intereses, savukaart buuvdarbu vadiitaajs paarstaav savas vai firmas intereses.

Būvuzraugs ir cilvēks, kas stradā īpašnieka labā, raugās lai viss būtu kārtībā, visi ieraksti tāmē tiktu izpildīti dabā, lai ēka būtu lepna, atbilstu Latvijas RBN. Labs būvuzraugs pilnīgi izģērbj celtniekus nemākuļus vai blēžus un ļoti daudz var ieekonomēt.
Ekonomējot uz būvuzrauga Jūs pārmaksājat celtniekiem .
Būvuzraugs savāc dokumentus un nodod ēku ekspluatācijā.
1-2% no tāmes ir godīga samaksa būvuzraugam.

es nemu simtinu menesii..... un 2000 nemanot nozogu
95% ticams buvuzraugs sanem 1500 latus
ja kads domaa savaadaak tad lai maana pats sevi
baldur@#$%&tvnet.lv

Ir divi variānti:
1. Ja ir nauda, algot labu būvuzraugu (par simtiņu, nu diez vai, tad jau tam ir pie 10 objektiem, un kā tad viņš tos uzrauga vienlaicīgi)un tas tiešām atmaksāsies uz celtniecības izmaksu rēķina un savi nervi būs kārtībā, varēsi vairāk laika tērēt ģimenei un atpūtai.

2. ja naudas nav tik daudz, vai esi paskops.Pastudē dažādu ar celtniecību saistītu info un uzraugi pats. Ieekonomēsi uz būvuzraugu, taču iztērēsi uz nervu ārstēšanu. Tikai beigās ieraudzīsi iznākumu


Es personīgi nevarēju maksāt būvuraugam 2000Ls un izvēlējos otro variantu, Nu liekas, ka nervi man ir čupā..., paskatīšo cik tas man galu galā iznāks.

Izvēle ir tavās rokās!

lasu, bet tā arī netos skaidrs, kā panākt situāciju, kad būvuzraugam, kas pārstāv pasūtītāja intereses, neļaut vienoties ar būvdarbu vadītāju, kas pārstāv savas intereses, beigās skaisti un ar mūziku pa abiem kopā nepiečakarējot lohu - pasūtītāju.
otra lieta, kas mani mulsina jau sākot no dažiem piedāvājumiem izpildīt kaut kādus darbus kā % no tāmes. % no apgrozījuma / iztērētā kā darba apmaksas veids, manuprāt, nestimulē ekonomēt pasūtītāja līdzekļus. tieši otrādi - jo dārgākus materiālus un pārtērējot nepieciešamo, bieži nevajadzīgi, izmantos, jo neracionālāk plānos darbus, jo būs lielāka tāme, jo vairāk summārā izteiksmē būs līgtie procenti.
tagad meklēju brigādi, ka spētu ielikt pamatus. sākot ar - parādīt vietējam traktoristam, kas un kā jānoščūrē, jāizrok, tad izrokot tranšejas, sanaglojot veidņus no dēļiem (sore, nomāt peri vai ne-peri veidņus ir neracionāls izdevums - nav jūtama ekonomiskā efektivitāte par tērējamo naudu, laiks drusku ietaupās tikai), sapildīt atvesto betonu no betonsūknētāja, līdz beigās visu nosiltināt. un sakārtot nākamajam posmam.
pagaidām nav sakarīgu piedāvājumu. 2 atteikumus saņēmu dēļ atrašanās vietas (Inčukalns), vienu nepieņēmu dēļ cenas un veicamo darbu saraksta neatbilstības ar iepriekš speciālista sastādīto sarakstu, pārliecinoši nemotivējot atšķirības.

Nav jēgas diskutēt par būvuzraugu pienākumiem, tiesībām un darba apmaksu, ja nav neviena reāla maksātgribētāja/varētāja, bet visiem tik padod "lēti un labi" :(

Ideālā variantā būvuzraugam vienlaicīgi ir tikai viens objekts [ātri paši sarēķiniet, cik viņam būtu jāmaksā minimālo algu, lai viņš normāli dzīvot varētu, pie tam ar visiem nodokļiem] un atalgojums līmenī, ka nevienam būvniekam nav pat jēga mēģināt viņu piekukuļot, jo tad jāsāk maksāt no savas, ne klienta kabatas.

Par Ls 100 mēnesī būvuzraugam tiešām būs vismaz 10 objekti, attiecīgi viņš nekad nebūs objektā, kad visvairāk nepieciešams un piekukuļot viņu būs elementāri vienkārši, kaut tikai Ls 500 iedodot par visu celtniecības laiku. Kā augstāk rakstīts, savus Ls 2,000 pats nozags.

jtdesign - nu par to jau arī runa, ka "pa lēto" nevar būt.
tai pat laikā, nav jēgas būvuzraugu algot "pa dārgo" - viņa pakalpojumam jābūt ar pozitīvu ekonomisko efektivitāti. kā noteikt, cik % no izmaksām, nezaudējot kvalitāti būvuzrauga sniegtie pakalpojumi ir ietaupījuši? kad šis ir noskaidrots, domāju, ka pēc tam pasūtītājam vienoties ar būvuzraugu par ietaupītās summas sadali nevajadzētu būt problēmām.
nu un vēl viena lieta ir, ka ir suga, kam maksā cik gribi, vienmēr mēģinās dabūt vēl klāt. kā pasargāt sevi no tādiem būvuzraugiem? un vēl, šim pašam otra puse - kā būvuzraugi sevi mēdz nodrošināt pret pasūtītāja iespējamo krāpšanu - nesamaksāšanu, utml pārmešanu? vai celtniecības industrijā, privātajā sektorā (darbojoties bez valstij-laupītājai rādāmiem papīriem) ir kaut kādi nerakstīti standarti šādām lietām?

Kāpēc gan automātiski tiek pieņemts, ka būvuzraugs ir tikai tāpēc , lai ietaupītu?

Manuprāt, viņš pirmkārt ir tāpēc, lai uzceltu KVALITATĪVI. Lai skatītos, ka nozīmīgās konstrukcijās nesagrūž iekšā astotās šķiras materiālus, pārsegumos "aizmirst" ielikt armatūru, pamatus ieliek par pusmetru seklāk kā izsalšanas dziļums utt., attiecīgi sastādot un parakstot n-tos aktus par slēptajiem un redzamajiem darbiem. Tāpēc viņam ir jābūt gandrīz nepārtraukti uz būvlaukuma, attiecīgi nekādi 10 objekti vienlaicīgi nav iespējami tīri fiziski.

Un, lai sasniegtu šo mērķi, bieži var sanākt maksāt vairāk nevis ietaupīt. Ko tagad - būvuzraugs maksās naudiņu pasūtītājam?

Kvalitāte - tas arī ir ietaupījums. Ne uzreiz, bet nākošajiem 10-20 gadiem noteikti :)
Kas attiecas uz aktiem - šito jāatstāj birokrātiem. Esmu audzis vēl krievu laikos, turpinājis skoloties 4. maija republikas laikā, kā sakārtot papīrus, lai pie pilnīga bardaka viss izskatītos saulaināk un citādi labāk ka pardīzē, esmu iemācījies ;) Vajag, lai _ir kārtīgi_, nevis aktus, kuri īsti pat priekš atslaucīšanās nav derīgi - papīrs ciets un ar tinti.
Būvuzrauga algošanai iztērētajai naudai ir jānes ekonomiskā atdeve. Ja ne, tad būvuzrauga institūtam nav jēgas. Vai tu pieņem savā kompānijā darbiieki tikai tāpēc, lai skaitītos skaisti, ja jau iepriekš zini, ka algu un nodokļus viņš ar savu darbu firmas labā nespēs atpelnīt?

Labam būvuzraugam ir atdeve, tikai šodien tas reti kuru interesē, jo tā atdeve parādīsies, piemēram, mājas spāru svētku 50-ajā gadadienā, kad tiks secināts, ka visu šo laiku mājai bijusi nepieciešama tikai kosmētiska uzprišināšana un šādu tādu jaunu tehnoloģiju iemontēšana, kamēr kaimiņu mājai jau bijuši 4 kapitālie remonti nemaz neskaitot kaudzi sīkāku. Kurš no apkārtējiem tagad domā par tik tālu nākotni, pat topošais mājīpašnieks nē.

Tūlītēju atdevi jebkurš spēj saražot - par smukiem papīriem jau pats uzrakstīji, tikai ko tas dod, ja šodien "ieekonomēji"pat 50%, ja pēc 5 gadiem mājai līdzēt var tikai buldozers, jo ieguldīt remontā būtu pārāk nesaprātīgi. Papilnam jau tagad tādu māju visapkārt, nost nejauc tikai vispārējās nabadzības [pārprastas ekonomijas] dēļ.

Es neticu, ka kvalitāte ir savienojama ar ekonomiju. Ar nepamatotas šķērdēšanas novēršanu gan ... tikai, kurš būs tas dižais eksperts, kurš pratīs saskatīt atšķirību?

Atbilde pati uzprasās pēdējam jautājuam - "būvuzraugs!"

Būvuzraugs tas ir labi.
Bet jautājums, cik labs speciālist viņš ir?
Pēc pieredzes, ne visiem ir reāla prakse būvniecība, pabeidz augstskolu un deldē bikses birojā.
Tad kad objektā gari un plaši diskutē par mm mūrī bet nerubij kad zem tā mūra normāla pamata nav.(piemērs)
Skābi bet tāda realitāte šobrīd valda.
Silti iesaku ņemt vērā celtniecības pieredzi izvēloties būvuzraugu, nevis to cik viņš labi māk tekošo dokumentāčiju sagatavot. Jo uz glītas dokumentācijas māja ilgi nestāvēs.