Interesanti palasīt,kā konkurējošās firmas viens otru noliek pie vietas.
Vislabāk ir pāliecināties par firmas darbību,no klientiem.Es domāju,ka pāris telefona zvani,vai vizīteobjektā un viss paliek skaidrs.

120 kv.m Ls 70 mēnesī - sviests, vai nu ēkas blīvums nav kārtībā, vai hidraulika sistēmā ir nepareiza, vai abi kopā. Jābūt Ls 20 - 25 pie mīnuss 20 grādiem. Pēdējie rādījumi kādam klientam tepat Latvijā vasaras periodā - patērē karsto ūdeni 4 kubi mēnesī, kopā ar visu mājas elektrību ieskaitot Ls 35. Mājas kvadrātmetri 320. Pāgajušājā gadā pirms ziemas sākuma palaidām patēriņi maisījās ap Ls 100 kopā ar visu ēkas elektrību, ir uzlikts atsevišķi skaitītājs uz elektrību, tad jau manīs cik elektrībā aiziet no šiem skaitļiem. Māja tika uzbūvēta zem stingras konstrukciju kontroles un apkures un ventilācijas sistēmas projektēšanas un izbūves tā kā tam jābūt. Tagad jāapseko viena māja 275 kv.m kur siltumsūknis apēd Ls 200 mēnesī, pēc pirmās apgaitas jau iezīmes tika pamanītas, kur ir kļūdas. No personīgās pieredzes parasti ēku konstrukcijas ir sliktā stāvoklī, sistēmas cauruļvadu diametri ir nepareizi un nav nobalansēta sistēma - reti, kad pati apkures iekārta ir pie vainas neatkarīgi no tā vai tas ir siltumsūknis vai malkas katls. Problēma ir "gudrajos" speciālistos, kas normāli pat cirkulācijas sūkņu līknes nejēdz lasīt un saprast ko no viņa var dabūt ārā. Visādi pigori ir redzēti un turpinu ar to strādāt, lielākajā daļā gadījumu ar to visu var tikt galā saprātīgi izanalizējot lietas un uzlabot sistēmas efektivitāti no esošā no 30 - 70 %. Dabūt ārā 100% efektu kā tam vajadzētu būt nozīmē reizēm 100% pārbūvēt visu sistēmu. Lai Jums jauka diena

Uldonkul kur tu redzēji, ka tīri siltumsūknis apēd 70Ls? Varbūt, ka ar visu elektroenerģijas patēriņu citām vajadzībām_

Normālā siltumsūknī ir iebūvēta uzskaites sistēma, kas, kad un kapēc un ne to vien esmu redzējis Moldrik. Un nav ko runāt par kopējo elektrības patēriņu tā, it kā to būtu patērējis siltumsūknis.

Vēlos bilst, ka šogad ir dibināta Latvijas Siltumsūkņu asociācija ar virkni loģisku mērķu, bet primārie uzdevumi ir esošo, kā arī topošo siltumsūkņu lietotāju aizsardzība, konsultēšana un izglītošana, kā arī uzstādītāju profesionālās izaugsmes celšana

Tā asociācija pārstāv ne uzstādītāju vai īpašnieku, bet pašu aparātu intereses :D

Šeit pilnīgi piekrītu autoram, patērētāju tiesības šeit gan laikam nevajadzēja minēt: konsultēšana, aizsardzība un izglītošana :D Kā tas ir domāts? Vai pirms iekārtas iegādes/uzstādīšana vai pēc nekvalitatīvi-pavirši paveikta darba patērētājam tiks nodrošināta atbalsta programma? Tiks sodītas firmas par nekvalitatīvu darbu? Atņemtas licences, sodīti atbildīgi būvdarbu vadītāji?
Ļoti šaubos ka at to viņi nodarbosies!
Ieskatoties asociācijas mājaslapa viss top skaidrs :), siltumšūkņu tirgoņi apvienojas asociācijā lai varētu bīdīt savas intereses, neviss kādu citas.
Cik būs maksa lai kompānija iestātos asociācija? Kādas nodevas biedriem utt.

Viss tiek darīt lai tikai gūtu peļnu un produkta popularizēšanu, cilvēku maldināšanu par zaļo enerģiju - kas protams bez elektroenerģijas nav sasniedzama, drīzumā gaidāms jauns EL tarifu kāpums un tad gribu redzēt cik daudz patērētāji būs devuši priekšroku SS un vēl ja turpmākas ziemas būs tādas kā šī?

Nesen TV rādīja laikam Skaistkalnes vidusskolu, kur modernizēta apkures sistēma un uzstādīts SS un tieši Kārlis Platacis skaidroja par iespēju vadīt sistēmas darbību ar telefona palīdzību, bet kad direktore sāka runāt par iepriekšējo sistēmu, ka kurinātājiem algas un apkures izdevumi sasniedza 2000 Ls, bet tagad par SS - elektrībā 1800-1900 Ls un projektā ieguldīti ap 150 000 Ls (???), bet direktore pilna cerību ka viss tomēr atmaksāsies :D

Galvenais lai klientam labi un skaisti piedziedātu ausis par efektivitāti; augstu COP un zemām izmaksām :D

Cerams ka drīz LVSSA asociācijas mājas lapā varēsim redzēt vairāk informācijas par minēto apmācību un aizsardzību, bet uz doto brīdi apskatot vien valdes sastāvu, katrs var izdarīt savus secinājumus!

Sveiki! Nav ko gudri runāt Inženieri, kad nav pilnībā zināma informācija par esošo projektu. Esmu projekta autors, kas uzlika to visu uz papīra ar aprēkiniem. Iepriekšējais budžets pie ne tik skarbas ziemas, kā ir šogad ar visām kurinātaju algām 2400 Ls. Pašreizējos apstākļos, kādi ir šoziem šis skaitlis pēc pagasta vadītāja teiktā Ls 3000. Kopējais cipars 1800 Ls ir kopā ar skolas patērēto elektrību, tātad skola patērē apruveni Ls 300 apgaismojumā un atlikušie 1500 lati ir siltumsūkņa elektrībā. Vēl ir jāpieslipē pāris lietas un šis skaitlis būs stipri zemāks. Atkrīt pāris nepatīkami cilvēciskie faktori, kas sagādā galvassāpes - alhokols. Tālāk sistēmas aptuvēnās izmaksas ir Ls 140 000. Kur skolā ir pilnībā izbūvēta jauna apkures sistēma, kas atbilst siltumsūkņa prasībām. Izbūvēti 18 urbumi priekš zondēm un 2km zemes kolektors. Pastāv iespēja arī šo objektu apskatīties. To, ka kādam ir galvassāpes par veiksmīgi norealizētu objektu tas man ir zināms, bet te lai skauģiem sap galva. Šajā objektā viss ir kārtībā, notiek pieregulēšanas darbi.
Tagad par kādu privātmāju - pierādijās, ka ir vēl Latvijā celtnieki, kas spēj uzcelt ēku, kas atbilst konstrukcijas blīvuma prasībām. Pēdejo piecu gadu laikā sadarbības partneru veiktajās pārbaudēs - labākais rezultāts. Pārbaudi veica SIA Artiva. Mājas platība ir 300 kv.m Ēkai tikai uztaisīts apkures un ventilācijas projkets. Visā ēkā pareizi ir izbūvētas siltās grīdas, ventilācijas sistēmā ir iebūvēta rekuperācijas iekārta, ražotājs "Paul". Siltumsūknis tika palaists decembra sākumā - ēka atdzisusi, šobrīd ēkā notiek iekšdarbi - špaktelēsanas un tādas lietas. Rēķins par patērēto elektroenerģiju siltumsūknim par mēnesi pēc klienta informācijas ir Ls 120. Pēc gadiem trim - četriem, kad ēka būs normāli ieņēmusi savu nepieciešamo stāvokli pēc būvfizikas likumiem, šis skaitlis būs tuvu dalīts ar divi. Domājams, ka ar klienta atļauju iegūt atsauces par esošo objektu nebūtu problēmu. Manā projektēšanas praksē ir labāki piemēri un netik labi, kā piemēram esmu uzkāpis uz grābekļa saistībā ar gaisa siltumsūkņiem - pašreiz domāju, ka šī tipa iekārtas normāli var strādāt tikai bivalentā sistēmā - kopā ar gāzes apkures iekārtu, vai cietā kurināmā iekārtu. Mums diemžel arī pie lieliem mīnusiem ir ļoti augsts mitruma procents. Pārbaudien informāciju līdz galam pirms laist gaisā neprecīzas lietas. Zaļā enerģija ir un būs lētākais variants. Tikai likumdošanā ir jāveic būtiskas izmaiņas attiecībā uz konstrukciju blīvumu pārbaudēm celtniecības procesā - tā teikt lai tiktu nodrosināts kvalitatīvs celtnieku darbs, domāju, ka tagadējā ziema parāda, kam viss ir kārtībā un kas izjūt nepatīkams lietas gan rēkinu izskatā un salstot, gan saskaroties ar aizsalušām caurulēm un tādā garā. Kā arī pie likumdošanas projektēšanas jomā ir daudz darāmā. Es arī esmu LVSSA biedrs un no tā nebaidos. Mūsu galvenais uzdevums ir panākt lai šāda veida lietas tiktu uzstādītas atbilstoši prasībam. Kā likumsakarība, kas tautā klīst, kā nav silts, tā vainīga apkures iekārta neatkarīgi no siltuma ieguves avota. Prakse rāda kaut ko citu - parasti tās ir ēkas norobežojošo konstrukciju problēmas un iekšējo apkures tīklu nepilnības. Ja mūsu santehniķiem parādītu literatūru, kas jāzin mācoties par santehniķi tur, esmu pārliecināts, ka 95% "meistaru" vairums lietu pirmoreizi dzīvē redzētu. Protams šeit ir problēma Latvijā arī kontroles mehānismā. Lai Jums jauka diena un veiksmīgi darbi turpmāk.

LVSSA ir tiko nodibināta organizācija, ir uzstādīti mērķi, kuri lēnām un mērķtiecīgi tiek realizēti. Viens no mērķiem ir izskaust neprofesionālu siltumsūkņu uzstādīšanu, kas diskreditē labas iekārtas un godprātīgus sava darba darītājus. Neprofesionalitātes izskaušana nozīmē arī izglītošanu, kā būvnieku, tā arī patērētāju, jo izglītotam cilvēkam haltūru nevar iesmērēt par labu darbu. Asociācijā visi interesenti ir laipni gaidīti, ne tikai būvnieki, bet arī katrs siltumsūkņa īpašnieks vai cilvēks kam par šīm iekārtām ir interese. Dalības maksa ir diferencēta, individuālam biedram tā ir simboliska. Mūsu biedru lokā ir inženieri, projektētāji, dīleri, montāžas firmas, taču visu mērķis ir parādīt sabiedrībai šo iekārtu labās īpašības. Ja kādam ir problēmas ar uzstādīto iekārtu darbību un montāžas firma nepalīdz tās risināt, droši griezieties pie mums, iespēju robežās mēģināsim palīdzēt.
Mēs, kas esam LVSSA biedri, neesam mainījuši firmas nosaukumus, mēs droši skatāmies uz saviem paveiktajiem darbiem, lai arī kādreiz kādam varbūt nav sanācis tik labi kā cerēts, bet mēs nebaidāmies no atbildības. Šīs sistēmas Latvijā ir samērā liels jaunums un mēs visi mācāmies, aicinām mācīties arī Jūs, lai neiznāk klausīties stāstus, ka tika solīta 10 gadu garantija un lētāka cena, bet beigās iznāca čiks.

uldij:
Nevajag siltumsūkni saukt par "zaļu". Tas, protams, būs zaļāks par gāzes apkuri, bet nekad nebūs tik zaļš kā normāla malkas apkure. Malka ir 100% atjaunojamais resurss un gaisā neizmet necik "sliktā" CO2. Normālā kantorī investīcija, kas neatpelnās 5 gados netiek uzskatīta par labu investīciju. Man ir grūti saredzēt labumu tajā nabaga skoliņā, kas izgrūdusi tādu naudu ar apšaubāmu ietaupījumu. Pieņemsim, ka viņi ietaupīs 1000Ls mēnesī, tad ko, 140 mēneši, jeb 11-12 gadi jāgaida, lai tas sāktu atmaksāties??? Un kas notiek, ja elektrība pieaug cenā par 50% (manuprāt neizbēgami).
Siltumsūknieki un ventilātori baigi visi ieciklējušies uz mājas blīvumiem, bet tam nav absolūti un pilnīgi nekādas nozīmes, ja mājā nav piespiedu ventilācijas ar rekuperāciju. Tam nav arī nozīmes ja ir vienkārši piespiedu nosūces ventilācija. Polietilēna maisiņš arī ir pilnīgi 100% blīvs, bet tas nenozīmē, ka tajā būs silti ziemā. Arī termogrāfija nesniedz atbildi, jo nespēj kvantificēt siltumzudumus un nerāda tos neredzamās vietās. Es domāju, ka Nr1. svarīgākais ir kavlitatīva pretvēja barjeras iestrāde virs siltumizolācijas un tas, lai nebūtu caurumu tvaik abarjerā no telpas puses. Diemžēl, tam tiek pievērsts maz uzmanības. Ne mazāk svarīgi - kvalitatīvi iestrādāta siltumizolācija zem grīdas, arī zem nesošo sienu pamatiem!!!, ko pie mums esmu redzējis ļoti retos gadījumos. Siltinot māju tieši sīkumi nosaka visu.
Par strādniekiem 100% piekrītu, lielākā daļa vienkārši savu darbu neprot, viena lieta ir tapetes pielīmēt, otra ir pareizi iveidot visu santehniku, apkuri utt. Tur ir kaut kas jāzin. Bet nu tie ir mūsu valsti sagrāvušie padomju mantojumi - birokrātija un iznīcinātais darba tikums. Visiem viss ir po, tāpēc arī tādi rezultāti, ka par apkuri visi maksājam daudz, caurules salst ciet, radiatori nesilda utt.

Runāt jau var tikai fakti rāda pretējo. Malkai sadegot arī rodas skābes satiekoties ar ūdeni. Vienīgais kur malka atmaksājas kokapstrādes cehos un tad vēl papildus drošību vajag, ja nu koksnes plūsma apstājās. Nepieciešamība to pareizi uzglabāt. Vēl mums trūkst likuma, kā Vacijā - malkas apkures iekārtām ir obligāta akumulācija, kaut gan jāpārbauda viena Eiropas savienības direktīva, iespējasm ir attiecināta arī uz Latviju. Cik naudas izkūp kurinot ar slapju malku, jo vajag 2-4 reizes vairāk enerģijas, kamēr šī kurtuvē izžūst un tad sāk atdot siltumu. Neredzu tam nopietnus argumentus lai malka vinnētu. Vienīgais pluss nosacīti - tautai darbs sagatavojot kurināmo vai čakarēšanās ar apledojušiem bluķiem un tādā garā.

Malka ir tomēr 100% atjaunojamais resurss, un Latvijas gadījumā arī vietējais resurss, kas ir vitāli svarīgi ilgtermiņā domājot. Elektrība globāli 60% tiek iegūta no fosilo kurināmo sadedzināšanas:
[www.eia.doe.gov]
Apmēram 10% štromes tiek zaudēti pārvades zudumu dēļ. Ņemot vērā termoelektrocentrāļu tomēr zemo lietderības koeficientu sanāk, ka tā itkā "tīrā" elektrība beigās no ekoloģiskā viedokļa globāli ir pats netīrākais enerģijas veids. Par to nez kāpēc neviens nerunā, jo tas nav populāri, populāri ir skalot smadzenes cilvēkiem par to, cik labi mēs tagad būsim pret māti dabu un kā mēs visi brauksim ar elektromobīļiem un kurināsim mājas ar siltumsūkņiem. Nez kāpēc tiek runāts vairākās ES valstīs par dotāciju piešķiršanu SS ierīkotājiem apkurei, bet netiek runāts par dotācijām cilvēkiem, kas grib kurināt 100% ar atjaunojamu resursu - malku? Kaut kas te neštimmē, ja patiesais rūpju iemesls ir māte daba.
Par slapju malku runājot - nevajag te piemest 2-4 reizes, ja tas ir precīzi zināms, ka malka tiko pēc nociršanas ar mitruma saturu 50-60% sadedzinot dod praktiski neatkarīgi no koka šķirnes tieši 2x mazāk siltuma, kā malka ar zem 20% mitruma.
Ja domājam zaļi, jādomā kopumā - kur tas energoresurss rodas, kā to lokāli iegūst. Ja mēs cērtam mežus LV, tad apkurināmās kaltēs to žāvējam, kraujam fūrēs un vedam uz Norvēģiju, tad tiešām viss zaļums izkūp vējā, bet, ja malku sacērt vietēji netālajā mežā un fosilo kurināmo patērē tikai tik, lai to nogādātu mājās, tad jau tā ir pilnīgi cita opera. Arī valstij stratēģiski domājot, jāaizsargā vietējo energoresursu patēriņš, kas lai nu kā, bet tomeŗ nodrošina enerģētisko neatkarību, darbavietas un stipri uzlabo maksājumu konta bilanci. Kaut kā nav dzirdēts, ka valdība teiktu - neierīkojiet gāzes apkuri, ierīkojiet malkas apkuri.

Es tik varu izstāstīt vienu gadījumu, kad džeki no "Siltumsūkņa centra", atbrauca apskatīt vienu objektu un viņu darbinieks nemācēja Thermia siltumsūknim pat ieiet service menu, tādi vot tie speciālisti!!!!!!!!!!

Siltumsūknis Latvijā ir ilūzija un apmāns tā lietotājiem, un maize tirgotājiem.
var teikt, ka katrs saņem pēc nopelniem, cilvēkam rēķināt netīk, komfortu un bezdarbību gribās - un to arī saņem - malka nav jānēsā, bet ir jāstrādā daudz darbdienu lai el rēķinu apmaksātu.

Slavējama elektro atkarība?
vai brīvība kurinot malku, no tuvējā meža - kurš dabiski ka nav jāizcērt - malkai pietiek ar ātraudzīgajiem alkšņiem, kritalām uc biomasu?

aaaa, ja nemaldos, pats kurina ar tīru elektrību?
Ansi, labi ka visiem tepat blakus aug kāds jauks, kritalām pilns personīgais mežiņš, vai ne?

Ja ģeotermālās enerģijas izmantošanai jāizlieto kāds daudzums piem. mazā HES (vai vēja, vai saules) saražotās elektroenerģijas, manuprāt ir viss baigi OK gan no zaļuma, gan no ilgtspējas. Un ērti :)

Tikai ne www.gribumaju.lv kas ir SIA Narts
Uz probleemaam neatsaucas. uz izsaukumu atbrauc pavasarii un apgalvo ka viss o.k.
nesmu vieniigaa cieteeja. Nepareizi uzmontee suukni, pagaaja 2 gadi un probleemu nerisina. Vienkaarshi neapkalpo. Gan man , gan veel te vienam , otram elektriibas pateerinsh ziemaa liidz 3000 kw, vasaraa, kad tikai siltais uudens un sadziives elektriiba 400. tad arii reekjiniet.Suuknis paarsvaraa straadaa uz tena jau pie miinus 15 graadiem. Pasuutiiju suukni ar jaudu 11, uzstaadija sveshu ar 9. Neko no vinjiem nevar panaakt.Ir informaacija ka panjem naudu un preci jaagaida ljoooti ilgi, ja vispaar sagaidiisi. Atsaucas uz gruutiem laikiem, naudas neesot, ieshot uz bankrotu. Ar klientiem, kuriem ir probleemas runaa rupji.

Tagad sakarā ar krīzi Latvijā daudzas firmas sāk bankrotēt un līdz ar to, gribot negribot, sāk krāpt savus klientus...
To pašu var pateikt ar siltumsūkņu firmām...

Vislabākais variants tomēr būtu griezties pa tiešo pie siltumsūkņu DILERA Latvijā vai atbilstoši tas ražotāja valstī un palūgt tas izplatītāju-montažnieku firmu sarakstu, kuri ir uz doto brīdi uzticīgi no Dilera viedokļa Latvijā un kam būtu jāuzticas arī Jums, ja Jūs negribat būt apčakarētam sakarā ar siltumsūkņa uzstādīšanu.


Ar cieņu
Garamgājējs