Nu par tim hrmetiskajiem savienojumiem es gan šaubos, jo pirts karstumā diez vai kāda ļipučka vai hermētiķis izturēs. Man pie lampas plastmasas vadu kļemņiks izkusa :). Es uzskatu, ka nosūcošai ventilācijai jābūt pie zemes, lai velk ārā no pērtuves vēso gaisu no apaksas. Nafig karsto gaisu lais ārā no pērtves?

Sabiedriskajā pirtī, kur ventilācijas izplūde ir pie griestiem, tā pastāvīgi stāv ciet, neskatoties uz to, ka vidēji tur uzturas vismaz 4 cilvēki. Tiesa, reizi vakarā mēs mēdzam pērtuvi pie atvērtas ventilācijas apmēram 10 minūtes tīrīt un beigās vēl minūtes 3-5 ventilēt, virinot durvis.
Ar to es gribēju teikt, ka ģimenes pirts var mierīgi iztikt arī bez ventilācijas. Pēteris Donga uzskata, ka jābūt vienam mazam vēdlodziņam pusē no griestu augstuma.

1) Par tām latām skaidrs - vienkārši neesmu nekad darbojies ar siltināšanu no iekšpuses.
2) Cik saprotu latas jāliek vertikāli un apšuvums jāšuj horizontāli, lai aiz apšuvuma starp latām notiktu normāla gaisa cirkulācija.
3) Vai tiešām pirms siltumizolācijas likšanas no iekšpuses jāapmet fibo bloku siena?
4) Es pats esmu arī novērojis, ka pārsvarā aukšēja pirts ventilācija parasti tiek turēta ciet, tāpēc būs jāmēģina izbūvēt Didža ieteiktā ventilācijas nosūce pie zemes un pieplūde zem krāsns.
Tikai jāizdomā, kā tās trubas nobēdzināt sienā. Negribās taisīt nekādus izvirzījumus.
Ja tā apakšējā nosūces atvere sanāk zem lāvām, tad tam aizbīdnim laikam jāuztaisa pagarināts rokturis, lai to viegli var atvērt un aizvērt.
5) Vai zem pērtuves durvīm atstāt nelielu spraudziņu, vai likt kādu slieksni?
6) Vai dušas telpas nosūces ventilāciju var laist tajā pašā skursteņa cukā, kur pirts nosūces ventilācija - vienkārši skurstenim ir tikai 2 cukas - 1 krāsnij un 1 ventilācijai.

Dušastelpas ventilaciju mierīgi var laist tai pašā ventilācijas kanālā. Pie zemes esošajam nosūces galam nevajag nekādu šīberi. Lai tak stāv visu laiku vaļā. Ja nejauši pērtuvē sanāk dūmi, tad pie griestiem vajag vēl vienu ventilācijas atveri ar šīberi, kuru atver tikai lai dūmus fiksi izlaistu. Pēc pēršanās apakšējā ventilācija perfekti izvēdina pērtuvi un izžāvē grīdu. Citādak augšējā ventilācija izrauj tikai karsto gaisu, bet aukstai un mirtais gaiss paliek pie grīdas. Rodas problemas ar koka detaļu pūšanu.
Vienstāvs, paldies Dievam, nekad neesmu bijis publiskā pirtī un varbūt tur var iztikt bez ventilācijas, lai gan tas nav pareizi. Ģimenes pirtī noteikti vajag ventilāciju. Vai tad mazums pirtīs būts, kur pērtuvē grūti elpot :).
Pēteris Donga noteikti ir labs pirtnieks, bet tas nenozzīmē, ka sentēvu metode pirti vēdināt ar lodziņu ir pareiza. Te forumā visi baigi progresīvi runā par siltajām grīdām, rekuperatoriem, siltuma akumulatoriem, bet nez kapēc pirts lietās uzskata, ka modernas tehnoloģijas tur nevajag. Mūsu senčiem vienkārši nebīja nekādu tehnisku iespēju izveidot sarežģītu ventilācijas sistēmu. Vecos laikos, tak nebija ne alumīnija gofrētās trubas, ne līkumi un treigabali lai tās savienotu. Uzmūrēt skursteni pirtiņā ar divām cukam arī bija dargi. Tad nu pirtstelpu vēdinaja pa vienkāršo- caur lodziņu.

atradu šo aprakstu - paldies par sarakstīto.

man jautājums par to kas nav pieminēts, vai nav tieši atbildēts.
Situācija.
No liekajiem Airociem uzmūrēta atsevišķi stāvoša saimniecības ēka. pagāja 2 gadi un tagad tā piedzīvo tranzformaciju uz Pirtiņu.
jautājumi:
1.
Pamati, monlīts saliets betons tai ir tikai 50 - 60cm zemē iekšā un drusku uz augšu.Protams ka nesiltināti. Vai ir jēga rakties riņī un likt puķiku?
jautāju jo 50 cm tā pat nesniedz līdz caursalšanas robežai, un puķiks nodrošinās kautkādu mitruma ietekmes mazināšanu.
2.
Saimn.ēkas grīda bija melnzeme - pareizāk nebija. To ņemu ārā un tās vietā, airoca drupušos gabalus, smilti, šķembu utt.
jautājums - kā veidot grīdu? ok pērtuvei vajag uzbetonēt, lai salojamo ūdeni novadītu kanalizācijā?

bet vai šķemboto blietēto grīdu pārējā telpā (ģērbtuve - priekštelpa) vajag betonēt? Vai gadījumā uz šķembas saliktas lāgas un koka grīda pat nebūs labāk? (dušas tepla kā atsevišķs veidojums netiek paredzēts, varēs noskaloties pērtuvē).

paldies.

Ja pirti kurina tikai pa sestdienām,tad siltināt pamatus ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tāpat pa nedēļu viss atdzisīs.
Grīdu jau var dažādāk veidot, bet visērtāk kopjamas ir flīzes Kad visa pirtī iešana beigusies,tad pārlaiž ar slapju lupatu un viss tīrs. Koka grīdu baigais čakars uzkopt un ja vēl no dīķa dubļus sanes ar basām kājām.

Paldies - tieši tā arī ir pirts tiks kurināta ne biežāk kā 4reizes mēnesī.
neesmu celtnieks, tāpēc ar jautāju vai pamata siltināšanai / pai pareizāk aplikšanai ar puķiku ir arī kāda cita nozīme.
un par grīdu "uzgaidāmajā telpā - jautājums ir par to vai to var vispār nebetonēt? - izlijis alus gaidot savu pēršanās kārtu aizies uz pamatni un bēda maza? un pāris reizes gadā ar ūdens strūklu grīdu izmazgāt?

Koka grīdu ar ūdens strūklu nemazgā.Tad grīda būs beigta viens divi. Būs vien jāņemrokā vecā labā grīdaslupata :) Ja koka grīda,tad jāpiestrādā pie ventilacijas. Vispār pirtī,jo mazāk koka grīdā,jo mazāk problēmum ar pūšanu.

... (dušas tepla kā atsevišķs veidojums netiek paredzēts, varēs noskaloties pērtuvē) ...
Stipri iesaku pārdomāt šo faktu, jo ja pirts iešana nav domāta tikai organisma sildīšanai, bet ari higiēnai, tad nekas labs no tā nav sagaidāms.
Reāla pieredze ar to, ka duša ir pērtuvē... noskalojies karstajā telpā, iznāc ārā, vēl ar vien normāli pasvīsti un sagjērbies.Potenciāli no higiēnas var sanākt ka esi sasvīdušāks un tādējādi netīrāks, nekā pirms pirts. Vienīgi kjermenis sārtāks un mati zīžaināki!

Frukc - māja tur pat blakus, ikdienas mazgāšanās procedūras paredzēts veikt mājā.
Pirsts tiek veidota ziemā sildīšanās un pasēdēšanas vajadzībām. (+ tā kā tiek pārtaisīta jau esoša celtne, Sienas un jumts jau ir, un vieta ir ierobežota).

jautājums zinātājiem - šobrīd nodarbojos ar "zemes darbiem" ap pamatiem smuki olīši. Kāda ir secība, vai kautkas nav aizmirsts, un izmēri.
20 cm, dziļumā un 20 cm platiumā norokam menzemi.
ieliekam ģeotekstilu.
ieberam olīšus?
kā nostiprināt maliņu?
kā panākt lai nezāles tur nesāk augt?