Māja, kurā pirms 5 gadiem nopirkām dzīvokli, ir celta 60. gados. Pirms pieciem gadiem veicām kosmētisko remontu, bet apmēram pirms diviem gadiem vienā istabā parādijās pelējums. Šogad septembrī noplēsām tapetes, izrādījās, ka ir mazliet griestos un pie grīdas, nopūta ar pretpelējuma līdzekli, nolīmējām ar korķi, bet tagad parādās uz grīdas slapji pleķi, tā ka būtu izliets ūdens, istabā bija mīkstais segums bet apakšā grīdas pape /plānas presēta koka plāksnes/, tieši stūrī kur bija pelējums, bet ne tikai arī citās vietās istabā? Ko darīt?

Vajadzētu sīkāku informāciju - māja no ķieģeļiem, kurš stāvs, stūra telpas novietojums pret debespusēm, lietus tekņu stāvoklis pie fasādes.
Paskaties forumā diskusijas par pelējumiem, tur varbūt būs idejas.

Vai siena ir siltināta no iekšpuses?

Māja ir no ķieģeļiem, 2 stāvi, 4 dzīvokļi. Mans dzīvoklis ir 2 stāvā. Debespuse dienvidaustrumu, lietus tekņu stāvoklis - normāls. Siena no iekšpuses šobrīd ir nosiltināta ar korķi. Vai tas varētu būt kondensāts, kas iepriekš ir veidojies uz sienām, bet sienas tagad ir nolīmētas ar korķi un tas kaut kādā citā veidā lien laukā?

Jā veicot siltināšanu no iekšpuses, telpas pusē netiek uzstādīta tvaika izolācija, kā ALU-papīrs vai PE plēve, tad sadurplaknē korķim ar mūri veidojas kondensāts, kas samērcē kā korķi, tā mūri.
Ēkas pareiza siltināšana no ārpuses, tad nav problēmu.
Tagad siena jāžāvē, bet laikam bez siltumizolācijas daļējas noņemšanas tas praksē grūti realizējams.

Man patreiz nomoka līdzīga problēma.

Ir dzīvoklis paneļu mājas otrajā stāvā (vidusdzīvoklis). Patreiz remontēju istabu ar lodžiju.

Problēma ir ar grīdu, uz kuras veidojas melns pelējuma pleķis. Grīda ir "pildītā", uz dzelzsbetona paneļa uzliets kautkas līdzīgs ģipša maisījumam. Uz daļas no grīdas (kas dīvaini, ne pie lodžijas sienas) veidojas minētie melnie pelējuma pleķi. Apakšējais dzīvoklis apdzīvots, mitrums no turienes nenāk. Pelējums veidojas tikai tad, kad uz grīdas ir kautkas uzklāts (šajā gadījumā tas bija kartona gabals). Uztrauc turpmākā pelējuma attīstība zem plānotās lamināta grīdas.

Sienas labas, ventilācija arī (vecs lodžijas logs un durvis ar šķirbām).

Ko darīt?

Ir doma plankuma vietā izlauzt grīdu līdz panelim un pieliet ar betonu. Vai tas kautko atrisinās?

Paneļu ēkām paneļi tika gatavoti ar iekšējiem dobumiem elektroinstalācijas izvilkšanai. Tātad praksē caur šīm dobumu caurejas vietām panelī ieplūst telpas iekšējais mitrums un ja tas savienojas vai kaut kādu apsvērumu dēļ savienots ar āra gaisu, tad pret šiem dobumiem uz betona veidosies iekšējais kondensāts. Ja jūs uzlauzīsiet šo dobumu un aizbetonēsiet, tad apaksējā dzīvokļa kaimiņi vairs nevarēs pārvilkt elektroinstalāciju.
Mans ieteikums būtu sazvanīt kādu, kas nodarbojas ar konstrukciju termofotogrāfēšanu vai varbūt par šiem dobumiem zina nama pārvaldes apsaimniekošanas inženieris, jo ir ēkas instalāciju projekts un atrast šo dobuma ceļu. Tad pie ārsienas panelī izurbt 12..15mm dobumu un to , lokālu dobuma ~10cm vietu, aizpildīt ar montāžas putām.

Doma skaidra. To dobumu nemaz nav vēlēšanās lauzt, pārāk ciets betons. Izlauzīšu grīdu līdz panelim, aizpūtīšu dobumu ar putām un atliešu jaunu grīdu izlauztās vietā. Kautko līdzīgu jau darīju virtuvē, vienīgi tur bija skaidenes grīda. Izlauzu, aizpūtu caurumus ar putām, nedaudz pielīdzināju, pa virsu putuplastu un betonu. Nekas nepelē un peles arī no apakšas vairs nenāk. :)

Tika izlauzta daļa grīdas uz kuras bija pelējums. Grīdas virskārta bija no kautkāda vieglbetona vai tamlīdzīga materiāla ar metāla un koka armatūru. Metāla armatūra bija stipri sarūsējusi (mitrums?). Zem šīs kārtas bija divas kārtas presēta kartona (?) plākšņu un tad pārsedzes panelis. Neatradu nevienu caurumu panelī, nekādas pēdas mitruma avotam.

Ko darīt? Vai lauzt ārā visu pelējošo grīdas daļu un ieliet jaunu? Pavisam negribās mainīt pilnībā visu grīdu. Varbūt apstrādāt virsmu ar kādu ķīmiju, bet vai tā novērsīs pelējumu nākotnē?

Krievu filmā Pļeseņj stāsta, ka pelējums ir visā zaptē un kārtiņa virspusē ir tikai redzamā daļa.
Kokiem palīdz, ja ar Relika BaltaMax (kas, cik saprotu, ir vienkārši ūdenī izšķīdināts Cl) noiet tikai pa virsu un turpmāk neļauj diži mirkt.