Sveicināti, man ir jautājums par pelējumu-pelējuma sēni...
man ir 2 stāvu karalaika māja, jauni koka logi un jauns jumts-visas sienas nosiltinātas ar akmens vati...koka māja...
sēne bija sametusies zem (brusas, grīdas reģipsis, flīzes) sēne bija tik tālu izplatījusies, ka grīda vnk sāka brukt iekšā...zem grīdas iepriekšējie "speciālisti" aizpūtuši ar putām ventilācijas caurumus...
Tag visa sēne un liekā zeme tika norakta un nosmidzināts ar pretpelējuma utt. šķīdumu, iebērts keramzīts~10cm slānī un tad brusas(nokrāsotas arerlītu 3 kārtās)
(no keramzīta līdz brusām ir sprauga ~12cm, brusas 10x10cm. Uz brusām grīdas durelis 22mm un uz tā būs flīzes...
un problēma tāda, ka pirms pāris dienām tika noņemta 1 dureļa plāksne un bija neliela sēne:o
sēni tīlīt tika izmesta ar apkārtējo keramzītu un apsmidzināta šī vieta ar antiseptiķi-kkādu pretpelējumu...
ko man darīt-flīzēt un cerēt ka viss būs labi vai kko varat ieteikt!?

Runa iet par grīdu uz grunts 1.stāvā?
Tev zem tā keramzīta ir gaisa sprauga vai kā, uz kā balstās brusas - uz grunts.
Ja ir garantija, ka caur zemi kapilārais mitrums nesamērcēs keramzītu un tas varēs vēdināties, tad iespēja, kā radīt sēnēm kaitīgu vidi ir keramzītam sausā veidā piejaukt maltu gaisa baltkaļķi - sārmu attiecībās 1:5..1:8.

Pelējums (un arī zilējums) koka struktūru vēl neārda, tā būs bijusi kāda niknāka sēne - trupe (ar rēālu sēņotni, ne tikai pleķiem uz koka). Pagrīdes ventilācija vispārīgā gadījumā var būt tiklab uz āru vai uz iekšu.

Vienstāvam!.. ko tu definē par ventilāciju uz āru vai uz iekšu?
Ventilācija nodrošina noteiktas gāzes - gaisa aizvietošanu ar tādu pašu gāzu apjomu, bet ar atšķirīgu iekšējo temperatūru un no tā atkarīgu mitruma daudzumu. Vadoties no Arhimeda definētiem fizikas principiem aukstākais vai vēsākais gaiss vienmēr izspiedīs siltāko un vieglāko gāzi. Vēdināt pagrīdi no siltās telpas puses var tikai mehāniski veicot piespiedu darbu ar ventilātoru. Bet šādas sistēmas izmantošana nevar tikt definēta kā labas būvniecības prakses piemērs.

Lielākajai daļai man zināmo ne tik jauno ēku pagrīdes ventilācija notiek uz iekšu, kādos apjomos tas gaiss mainās, es nezinu, tomēr temperatūru starpība pastāv un mitrums tur acīmredzot nav pārāk liels, ja neviena grīda nav ielūzusi. Es personīgi tieši šo variantu uzskatu par labāko praksi. Lielai daļai man zināmu padlaika ēku ar ārējo ventilāciju īpašnieki to uz ziemu taisa ciet, tā kā tad tur ventilācijas nav nekādas. Lielākajai daļai man zināmo jaunlaika ēku vispār nav ne pagrīdes, ne trupētspējīgu materiālu, tāpēc tagad var būvēt purvā, ko arī dara.

Tas jau izklausās nedaudz pēc branta...ar vis'\am no tā izrietošajām sekām.

runa iet par 1.stāva grīdu
brusas balstās uz betona un starp brusu un keramzītu ir gaisa sprauga ~10cm...
vēdināšanās notiek ar atverēm mājas pamatos ko ziemā taisīs ciet un vasarā atkal vaļā....ir izveidotas arī ventilācijas lūkas grīdā...
vai šo baltkaļķi ir iespējams nopirkt parastā būvmateriālu veikalā un vai pietiktu ja šo baltkaļķi vienkārši izbārstītu pār keramzītu!?
Paldies jau tagad!

Lietuvas izcelsmes nedzēstais maisos ar melnu uzrakstu "Baltkaļķis" jau pāris gadus vairs Saulkalnē netiekot iepakots. Rīgā (cik zinu Būvniecības ABC un K-Rautā) var nopirkt Saulkalnē uz vietas ražoto pelēko nedzēsto dolomīta kaļķi. Daudz populārākais (gandrīz katrā veikalā atrodamais) baltkrievu Krasnoseļskas dzēstais šoreiz laikam nederēs. Es gan šaubos, vai sārms no keramzīta pats celsies gaisā līdz kokam, tad jau labāk ar to, ar boru vai, ja nav bail, ar kādu vēl indīgāķu (smagos metālus saturošu) ģipti (jeb antiseptiķi) apsmērēt pašu atlikušo, vēl nesatrupējušo, ja tāds ir, koku. Trupējušo koku gan jāvāc prom bez žēlastības.

visa grīda vecā ir aizvākta un norakta grunts starp pamatiem, apstrādāts ar antiseptiķiem viss - sabērts keramzīts un pa virsu brusām(kas arī ir apstrādātas ar antiseptiķi) durelis 22mm ...durelim pa virsu būs flīzes.
iespājams būtu vietām noskrūvēt dureli un saabārstīt baltkaļķi vai kaut ko citu...vai tas ko dotu?
paldies

Kaļķis varētu iznīcināt sporas, kas bedrē un uz sienām noteikti palikušas. Durelis, cik saprotu, ir skaidu plāksne, tātad neelpo (nevada mitrumu) praktiski nemaz. Tas un arī vairuma virsmas apdares materiālu ("lamināts", linolejs) līdzīgās īpašības varētu būt iemesls par ventilāciju domāt vēl nopietnāk.
Kādā krāsā bija sēņotne? Melni-pelēka vai balta (gaiši brūna, rozā)?