Pēc nesenajām ilgstošajām lietavām pagrabā parādījies ūdens. Apm. 10cm. pašlaik. Uz sienām var redzēt ka ir bijis līdz pusmetram no grīdas. Pagrabs ir betona (arī grīda) un tā ir 1.2m. zem zemes līmeņa. Ar ūdensvadu viss kārtībā. Lūdzu padomu no cilvēkiem, kuriem bijusi līdzīga problēma. Kā risināt, kādas hidroizolācijas var pielietot? Ciet to pargabu arī negribas bērt.

Ir hidroizolācijas kuras klajamas no iekspuses un iztur negatīvu udens spiedienu, bet tas ir dargi un prasa loti kvalitativu iestradi. Pirmkart ko varetu parbaudit vai no jumta noteikosais udens tiek aizvadits pietiekama attaluma no pamatiem, ja agrak problema nav bijusi tad noteikti ir kaut kas mainijies ekspluatacijas apstaklos, tad nakamais vai ir izveidota apmale ap maju ar slipumu prom no tas lai novaditu talak no pamatiem nokrisnus. Pastavigas udens infiltracijas gadijuma augsne var izveidoties kanali pa kuriem udens caur kadu spraugu tek kaa pa kraanu, tas var meginat aizsmeret, bet nenoversot celoni apsaubams efekts. Nakamie pasakumi ir jau piemineta hidroizolacija, ari no arpuses un drenazas izveide. Pats vienkarsakais iemest pagraba paris precu paletes un 10 cm udens nebus problema.

Vai apkārtnē ir zemāka vieta, kurp ūdenim notecēt? Kur paliek ēkas jumta notekūdeņi?
"Pagrabi" var būt dažādi. Darba telpām vai noliktavām vēlams būt sausām, kamēr dārzeņu glabātuvēm - 90...95% mitrām (slapjai grīdai).

Kā stāstīja mājas iepriekšējais saimnieks, tad pagraba applūšana ir bijusi regulāra. Reliefs ap māju ir praktiski līdzens un ūdeni novadīt bez sūkņa nav kur. Jumta notekūdeņi tek zemē no notekcaurlēm un apmale ap māju nav izveidota. Pagrabu izmantoju produktu un dārzeņu glabāšanai, bet tā kā tas ir zem dzīvojamās mājas, tad slapjums tur nav vēlams.

Mitrums nav ar zvejnieku zābakiem brienams slapjums.
Diskusijas vērts jatājums - kurā pusē pārseguma siltinājumam būtu jāliek tvaika barjera, ja apakšā pagrabs ar 95% mitrumu un 4°C temperamentu, bet augšā, piemēram, virtuve ar 60% mitrumu un 20°C?

Te variants tikai viens - visu pagraba sienu/grīdu apstrādā ar ūdensnecaurlaidīgu hidroizolāciju. Vēlāk pameklēšu, ar ko, tie ir specifiski izstrādājumi, klājami pat uz mitrām/slapjām sienām un iztur cik tur tās atmosfēras spiedienu. Cena kosmoss, bet, tā kā jādara 1 reizi, tad nav nozīmes.
Par tvaika barjeru runājot - Vienstāvs uzdevis interesantus datus - reāli tas gaiss ar 60% RH pie 20oC ir mitrāks par pagraba gaisu. Bet, ja mēs negribam lai pagraba mitrums neslapinātu arī virtuves grīdu, kas, manuprāt nav iespējams, jo virtuves grīda, ja nesiltināta, tāpat būs siltāka par pagraba grīdu/sienām, savukrāt, ja siltināta, tad vēl siltāka, līdz ar to nekāda kondensēšanās tur nebūtu.
Es darītu tāpat kā vannasistabā - nosmērētu grīdu ar kaučuka hidroizolāciju pirms grīdas seguma ieklāšanas un viss, stūros lentu utt.. Betona plāksnei uz grunts taču apakšā arī klāj PE plēvi, kas ļoti labi praktiski aiztur mitrumu.
Hidroizolācijas slānis pilda tās pašas plēves funkcijas.

Piemēram šo:
[www.schomburg.lv]
[www.schomburg.lv]
Vai oriģinālā lapa:
[www.aquafin.net]
Cilvēki zināja stāstīt, ka šie esot principā labākie hidroizolācijas smāķi.
Cena gan, ja nemaldos, bija vairākos desmitos latu (ja ne visi 50) par 1 maisu.

Laikam būs jāprovē ar to Aqua­fin-2k. Itkā tur arī negatīvu statisko spiedienu. Un var likt uz mitras virsmas. Paldies par atbildēm.

Ja Jūs palasīsiet Aquafin materiāla aprakstu, tad izlasīsiet, ka šai hidroizolācijai ir 7 dienu cietēšanas laiks. Tas nozīmē, ka šo materiālu nevar uzklāt uz sienām vai grīdas ja tās ir slapjas, un caur tām sūcas ūdens. Šis materiāls vienkārši nesacietēs. Apšaubu to, ka šie materiāli ir principā labākie.

Apstrāde, protams, jāveic vasaras otrajā pusē, kad gruntsūdeņi ir viszemākajā līmenī, lai panāktu normālu rezultātu, tas, sapratu, ka ir pats par sevi saprotams. Ne jau gumijniekos līdz ceļiem ūdenī kaut ko mēs tur tagad nohidroizolēsim.