Labdien.

Mājai 1. stāvā ir noplēsta vecā koka grīda ar gulšņiem uz smilšu grunts.
Īsti netieku skaidrībā ar jaunās grīdas konstrukciju.
Skaidrs ir, ka vajag koka dēļu grīdu un ka jānosiltina.
Ir ierobezots grīdas pīrāga biezums, jo pašlaik grunts (smiltis) ir tikai kādi 15cm. virs ārējā zemes līmeņa. Tātad norakt nevarēs. Uz augšu celt arī daudz nevar. Skaidrs, ka tādā gadījumā nekādas lielās gaisa spraugas izveidot neiznāks.
Pašlaik ir izstrādāti divi varianti. Viens ir ar silto pagrīdi un otrs ir bez gaisa spraugas. Lūdzu apskatīt variantus un ieteikt piemērotāko, vai labāku. Bilde apskatāma [foto2.inbox.lv]
Iepriekš pateicos.

teorētiski variants bez gaisa spraugas varētu derēt, ja nav baigi mitra tā grunts. vienīgais to plēvi vajag tādu izturīgu.

Noroc tos 20cm smiltis. Ieklāj 200mkm PE plēvi uz kuras ieklāj 10cm polistirola plātnes. Uzber 3..5cm smiltis atpakaļ un izveido peldošo grīdu. Latas ievieto smiltīs un pieskrūvē grīdu. Atpakaļ atberamās smiltis nevajag mitrināt, bet var piejaukt 1d pret 15 daļām nedzēsta kaļķa.

doma nav slikta, bet mazliet baida fakts, ka tā grīda varētu cilāties ja nebūs nekur piesaistīta. Koka lāgas deformējās u.t.t.

to būvinženieris Ivars Brinkmanis- tas latas taa vienkarsi ieliek smiltiis un viss??!Nevajag tas smiltis blieteet vai kaadu kiegeli likt apakssaa??!!

Jautaajus Speccukiem- vienaa izstadee deelu griidu razotaaji teica ka izdevigaak ir pirkt jau gatavus griidas dellus/apstradaatus ar kraasu,laku utt/ nekaa pirkt vienkarssi dellus slipeet,krasot utt!!
Kaa ir no pieredzes??!!

Es gan lāgas uz smiltīm neliktu. Manuprāt labāk par krāsotiem dēļiem ir pirkt nekrāsotus un nekrāsot!

vienstāvam ... sameklē bildes vecās grāmatās.. grāmatas krievu mēlē dwg.ru , tur pietiekoši daudz informācijas. Arī vecās ēkās, lagas guldītas tieši smiltīs.. toreiz gan siltumizolācijas un PE plēves nepazina.
Dēļu grīda uz smiltīm. Tās lagas jau vajadzīgas tikai tapēc, lai būtu pie kā piestiprināt dēļus. Dēļi TIEŠI balstās uz smiltīm. Veidojas peldoša grīda.

Tam, ka smilts, uz kuras nekad nelīst lietus, var būt sausa, es ticu.
Bijušajā vectēva mājā nu jau pat grīdas dēļi guļ uz grunts un kurmis virs tiem paceļ tīru melnzemi. Varbūt nejaudāja pēckara laikā ar ekspropriētā vietā iedotu klibzirdziņu pietiekami smilšu savadāt.
Tomēr ar gandrīz visām vecām ēkām notiek process "ēka salien zemē". Tādas ēkas sakrāva uz stūrakmeņiem, bet zem sienām akmeņus lika/mūrēja/lēja vēlāk. Bieži, bet ne vienmēr, pamati spiežas/gāžas uz āru.
Vai tagadējās ēkas pēc 100 gadiem nebūs "salīdušas zemē"?
Vairums gan jau nē, jo pamatus taisa uzreiz un vairāk vai mazāk monolītus, sasaistītus ar armatūrām.
Daļa varbūt jā, jo ēkas mēdz būt daudz smagākas un ne vienmēr celtas tais labākajās gruntīs (apaļa, rozā, ar skatu uz purvu).

vienstāvam... viss jau var būt un notikt, ja dzīvojam ar lielu skepsi, kādreiz nelaiķa tēvs divus mēnešus kopā ar viņa vectēvu katru vakaru zāģēja malku mājas apkurei, tagad ar motorzāģi to divi cilvēki paveic dienā.
Jebkurā gadījumā ēku ceļot - vienmēr ir jādomā, kā un kapēc.. ja grunts atļauj tad var izmantot vienkāršas konstrukcijas, ja purvs... tad visticamāk par grīda pie grunts ir jāliek uz sijām vai augstu pagrīdi ~80cm, kur var ielīst un pārķīlēt grīdu stabiņus.

Grūti saprast, ko tad mēs īsti saprotam ar purvu. Man radiem Jūrmalā māja, mājai nupat jau >110 gadi, pamati ķieģeļu mūrētie, diezgan augstu virs zemes, kādus 50cm. Kad pirms pāris gadiem dauzīja nost oriģinālo pamatu apmetumu, skaidri varēja redzēt, ka apmetuma apakšējā mala ir zemes līmenī. Nedomāju, ka oriģināli būtu metuši sākot gabalu no virszemes, droši vien tā arī bija, kas nozīmē, ka māja nav grimusi absolūti nemaz. Vieta absolūti slapja - klasiskā izpratnē purvs, jo gruntsūdens gandrīz vai ar zemes virsu. Nesošā grunts gan ir tīra smilts.
Tajā pašā mālā, kur varbūt gruntsūdeņu nav sataustāmā dziļumā, tāda māja varbūt būtu iegrimusi diezgan pamatīgi, jo mālam nedaudz saslopot tā nestspēja paliek pilnīgi nekāda mazo un glumo daļiņu dēļ (to var smuki redzēt, cik dziļi lauksaimniecības tehnika iegrimst mālainā vietā lietus laikā - nu kaut vai kalna galā).
Tātad korekti būtu runāt par slapjas grunts nestspēju, kas tā pa īstam laikam ar gruntsūdens līmeni nav saistīta, vai saistīta minimāli.
Jā, to jau nesen rakstīju, ka arī šajā mājā nupat mainīja vienā istabā grīdu un izņēma dēļus, kas bija uz lāgām. Lāgas pa taisno uz smiltīm. Žēl, ka nenofočēju, gandrīz vai neticami, koks bija dzeltenīgs, bez mazākām bojājuma pazīmēm. Lāgu apakšas bija tādas kā darvotas, sāni un apakša nē, nekāda ruberoīda tur nebija.