Uz uzdoto jautājumu atbildes tā arī nav diemžēl.

Nevajag uzdot bezjēdzīgus un vispārīgus jautājumus,katrai lietai ir risinājums,bet tas ir konkrētai vietai piemērojams.

Jautājums taču konkrēts līdz riebumam. Vai Rodbands aizsargā koku kā to dara kaļķis? Liekas ka tieši lielākā daļa atbildes ir bezjēdzīgas un na pa tēmu. Ja kungiem par šo tēmu nav saprašanas, tad lūgums nepiesārņot postu ar kautkādu aplinkus vāvuļošanu.

Nu tak izlobi pats -sausā telpā pofig vai kaļķis vai rotbands,a mitrām(pagrabiem) vai ārdarbos rotbands nederēs.Kaut gan gadus 10 atpakaļ Jūrmalā redzēju,ka fasādes apmet ar rotbandu un pēc tam krāso.Pagājušo vasaru garāmejot skatījos-sēnes neauga un nost arī nebija nokritis.

Praktiskajam L.Ja gribi uzzināt kaut ko konkrēti par ģipša un koka attiecībām,tad aizbrauc uz LU Ķīmujas fakultāti un pajautā.Šeit cilvēki risina būvniecības prakses jautājumus,nevis teorētiskas krustvārdu mīklas par tēmu-kas ko aizsargā vispār.Ir diezgan infantili uzdot vispārējus jautājumus piem.Vai gaiss rīgā ir tīrs?,ko tādā gadījumā atbildēt?Tāpat ir ar kaļķi un ģipsi-katrs piemērots savai vietai ,temperatūrai un mitrumam.Vēlreiz atkārtoju,pievienojos Viesulim,izlobi kaut ko arī pats,ja krokas atļauj.

LU vai RTU?
Kā Latvijā zinošāko par kaļķi esmu dzirdējis minam profesoru U.Sedmali
[inventions.lza.lv]

Ne ģipsis, ne kaļķis koku neaizsargā. Ja nu tik, cik tas sārmainums. Ģipsis ir neitrāls un nedomāju, ka kaut vai virskārtā karbonizējies kaļķis dod kaut kādu ievērojamu sārmainumu. Konkrēti gan nezinu. Ja ir mitrums, tāpat tas skals pūs, jo skals taču nav apmests ar kaļķi no visām pusēm, un kas liedz sēnai augt un priecāties skalam otrā pusē, kur nekāda kaļķa nav? Sēnes normālās iekštelpās ar normālu gaisa mitrumu neaug. Ja aug, tad kaut kas absolūti nav kārtībā ar mājas konstrukciju. Jau vairākkārt esmu rakstījis par mitruma novērojumiem mājā. Ziemā gaiss ir tik sauss, ka nekas nekur augt nevar. Veļu žāvējam iekšā, vannasistabu, kas pēc dušās ir slapjām sienām (arī tur, kur ūdens netiek - tikai no kondensāta), vēdinām uz iekštelpām un pilnīgi slapja vannene jau pēc 5 min. ir pilnīgi nožuvusi.
Un tāpat šoziem gaisa mitrumu virs 35% RH iekšā neesmu manījis.
Vienīgais risks ir vasarā. Domāju, remontēt ar ģipsi nevis tikai varētu, bet arī vajag, ko tur ākstīties ar to kaļķi, ģipsis ļoti ātri sacietē, ir viegli iestrādājams, lēts utt. Ja visu sienu jāmet, tad vēl var domāt, bet iekštelpās kaļķa apmetums nav vajadzīgs, tā ir ākstīšanās, ģipsis perfekti pilda savas funkcijas.
Nosmērē tos skalus ar erlītu un tie tiks aizsargāti 10x ilgāk kā jebkurš kaļķis to spēs. Vai tad vannasistabās visas koka mēbeles ir sapelējušas no iekšpuses, kur nekādas lakas nav uzklātas? Kaut kā neesmu novērojis. Sēnēm ar mitrumu nepietiek, viņām jau vajag reālu slapjumu.

Skaidrs. Paldies aaaa par vienīgo izsmeļošo atbildi.

Ar kaļķi ir tā, ka tas no calcija oksīda CaO reakcijā ar ūdeni un ogļskābo gāzi atgriežas atpakaļ kaļkakmenī CaCO3. Taču šis process ir ļoti ilgstošs, tā piemēram arhiologi ir atklājuši, ka biezajos 2..3m platajos viduslaiku mūros, kur ticis izmantots kaļķis tas pat nav sācis reaģēt un turpinās tā cietēšana. Cietēšana notiek ja vienlaicīgi ir mitrums un ogļskābās gāzes klātbūtne. Tātad ar kaļķi apmestai virsmai reakcija notiek daļēji, bet daļa no kaļķa līdz galam nepaspēj izreaģēt, jo apmestu koku mēs tik ilgi mitru neturēsim.
Tālāk sākas sekojoši procesi. Ja kokam parādās trupe, tad kaļķa reakcija atjaunojas, jo trupe izdala nepieciešamās vielas - mitrumu un ogļskābo gāzi. Kaļķis atjauno reakciju, bet šai aizsardzībai ir laika raksturs. Ja tā nobeidz sēni, tad trupe pārtrūkst, ja mitruma pievads no caura jumta vai ūdensvada turpinās, tad kaļķis vairs neglābs koku. Taču visumā kaļķis veido antiseptisku sārmainu vidi, kas nepatīk baktērijām, tām vajag mēreni skābu vidi - gurķu skābēšana burkās. Sārms izžāvē organiku - slavenais Meksikas miesnieks, kas narkotirgoņa līķus izšķīdināja kaļķu sārmā.
Ģipsim un cementam nav antiseptisku īpašību.

Rotband vietā labāk izmantot MP-75.