Vecā lauku mājā istabai divas sienas ir no skaidbetona, divas - kaļķa java uz koka brusēm. Jauno vadu kanālus un visādus caurumus sāku taisīt ciet ar MP 75, beidzās. Aizbraucu uz veikalu, pārdevējs ieteica labāk lietot SARKET cementa-kaļķa apmetumu. Man šobrīd ir dažas neskaidrības:
1. Vai cementa saturošu maisijumu es varu mest uz koka brusēm?
2. Kā viņi savā starpā sadzīvos - apakšā skaidbetons vai ģipsis (MP 75) un pa virsu kaļķis.
3. Esmu dzirdējis, ka kaļķa javas ļoti ilgi cietē. Ja man ir dziļas rievas, pēc cik ilga laika varēs mest nākamo kārtu, pēc cik ilga laika un vai vispār varēs špaktelēt, lai pēc tam krāsotu.

Varbūt ir kāds prātīgāks risinājums, lūdz palīdziet ar padomu.

Apakšējai kārtai var lietot tīra kaļķa un rupju smilšakmens graudu apmetumu Baumit Altstadtputz. Tas gan būs divreiz dārgāks par Sakret un nopērkams varbūt MNL vai pie Baumit izplatītājiem. Ienāca prātā - kāpēc nevarētu pats izgatavot pildvielu no sasmalcināta gāzbetona? Cik esmu lasījis, cementa piedevas uzlabo tikai iestrādes ērtumu un ātrumu, ilglaicīgas ekspluatācijas īpašības tās pasliktina.

koka konstrukcijām lieto tikai kaļķa apmetumus. No cementa lietošanas labāk izvairīties, cements vajadzīgs tikai grīdām un pamatu remontam.
Lielu dobumu aiztaišīšanai vari lietot kaļķi, kam piejauc keramzītgranti vai keramzītoļus.
Jebkurā gadījumā lielo dobumu aizpildījums vai nu no cementa vai kaļķa žūs apmēram vienādi, ja tu cementa javu ātri izžāvēsi, tad tajā būs rukuma plaisas, kas atkal jāaizdara, kamēr sārūkot kaļķa javai tu to vari atkārtoti pārspiest vai apmest.

Vai man nebūs problēmas tajās vietās kur man jau iepriekš ir sākts aizpildīt ar MP 75? Vai nebūtu labāk visu arī ar MP 75 pabeigt? Pie kura apmetuma labāk turēsies špaktele? Tajās vietās kur man vecajā kaļķa javā ir ļoti plāni izbirumi (1-3 mm) labāk ir ar kaļķi vai ar špakteli izlīdzināt?

jau iepriekš pateicos, K.

Pats galvenais - visu kārtīgi nogruntēt - īpaši pēc kanālu izkalšanas, jo virsma būs putekļaina un pie tās neturēsies neviens superapmetums. Iekšdarbos ir pilnīgi vienalga - kaļķis, cements, ģipsis, kamieļu mēsli. Iekštelpās ir sauss un koks nepūst nekādā veidā. Ģipsis ar kokveidīgu organiku sadzīvo itin labi (piemērs - reģipsis, kas ir ģipsis ar celulozes škiedrām un vēl pārklāts ar papīru). Turklāt man radiem uz koka klūgām mestais apmetums pirms 100 gadiem ir tieši ģipsis un nevis kaļķis. Lieto vien to pašu MP, lētākais un labākais variants. Kaļķa java kanālu aizsmērēšanai - kāds var paskaidrot bez emocijām kāpēc??? Cietē mēnešiem, ja ne gadiem, ja nemitrina, plaisā utt. MP-šku uzliek un aizmirst.

Sorry, tai Baumitā iekšā ir šūnakmens (nevis smilšakmens).
Nez kur "keramzīta granti" var dabūt? Latvijā padlaikā bijušas padsmit keramzīta ražotnes, šodien neesot nevienas. Igauņu Fibo skaitās, ka ir frakcija XS, bet tādu nekur nevar nopirkt. Varbūt pie keramzītbloku ražotājiem?
Arī gāzbetona atlūzas varbūt kādos Vangažos var dabūt.
Štukoju viendabīgu, siltumizolējošu javu uz kaļķa bāzes cordwood mūrēšanai:
[www.google.com]

..aaaa..."Iekštelpās ir sauss un koks nepūst nekādā veidā" ... sai aksiomai tikai daļēja taisnība... sausa vide telpās ir tad, kad tā vēdinās, tajā nav mitruma avotu - tekošs jumts vai kondensāts no tā, nav iekšā virtuves un citu ar ūdens izmantošanu saistītu avotu... ja tas tā, tad var mūrēt kaut govju pļekām.
Ģipsis vietās, kur temperatūra ilgstoiši virs 50 grādiem vai ilgstošā mitrumā sabrūk. Tātad visas vietas pie pavardiem, krāsnīm vai pie izlietnes ir riska zonas. Līdzīgi ir ar riģipša plātņu apšuvumu, ja aiz tā veidojas nevēdināmi dobumi, sevišķi pie vainagsijām uz aukstiem pamatiem, tad iespējams iekšējais kondensāts un trupes sēņīšu sporu klātbūtne telpās.
Nevēlos teik, ka kaļķis visur ir universāls materiāls, bet mana pieredze saistībā ar veco ēku rekonstrukcijām un apsekošanu liecina, ka kaļķis daudz labāk aizsargā organiskos materiālus salīdzinot ar cementu un ģipsi.

Aiztaisīju gropes un nelīdzenumus ar MP 75. Jautājums ir par špaktelēšanu. Man tas MP 75 vietām negrib žūt (Spriežot pēc toņa atšķirībām), pat ļoti plāna kārtiņa trešo dienu ir tumšāka kā citā vietā.
Vai tas ir līdzgalam neizžuvis, vai var atšķirties tonis citu iemeslu dēļ?
Ja tas ir nelīdzgalam izžuvis, kas notiks, ja es tagad sākšu špaktelēt ar vetonit?
K.

Labāk tomēr pagaidi. Tas ir neizžuvis - ko tad tu gribēji - pat ziemā ar apkuri apmetums žūst nedēļu, kur tad nu vēl tagad - pie tāda āra gaisa mitruma? Izkar izmazgātu palagu ārā un nākošajā dienā tik pat mitru savāc, kamēr ziemā telpās veļa žūst pāris stundās. Tāpēc jau tapetes un apmetumu rekomendē līmēt vasarā, jo nav tik intensīva žūšana - tas notiek lēnām un rezultāts labāks. Ziemā var saplaisāt no pārāk ātras žūšanas.