UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
JaanisJ
()
Datums: 26/08/2010 08:15
Ieliku atsevišku jautājumu, par cik svarīgi noskaidrot. Vai no dolomītiem celtai mājai atraktus pamatus iekštelpas sienā, kas taisīti no dolomīta/granīta akmeņiem un kaļķu javas, var piemūrēt/piebetonēt ar cementa javu, vai vajag kaļķu javu jeb kaut kādu īpašu sastāvu? Pamatu augšējai daļai un virs grīdas līstes vietām bija sāļi. Un otra neskaidrība - ja sienas ir no kaļķu javas, bet logu ailēm iekšpusē malas piemūrētas ar cementa javu, savukārt uz logu aiļu kantēm sanāk saskare ar agrāko kaļķa apmetumu, vai tās jāapmet ar kaļku apmetumu vai cementa-kaļķu? Varbūt zinātāji var paskaidrot?
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
aaaa
()
Datums: 26/08/2010 09:10
Ja ir sāļi, tas ir spešl keis, pie sāļu virsmas neturēsies parasts apmetums - un tur nav svarīgi - kaļķis vai cements. Tādos gadījumos lieto speciālus sanācijas apmetumus, kuriem klāt kaut kādas tieši šim nolūkam paredzētas piedevas. Zinu, ka agrāk Kreisel, kurus pārstāvēja Manass Piņķos tirgoja baigi labos visādus gatavus sanācijas maisījumus. Diemžēl šie jau pa burbuli, kas tagad Kreisel mantas tirgo, nezinu, jāmeklē netā. Bet gan jau ir arī citiem piegādātājiem, varbūt tiem pašiem Vetonītiem, vai Knaufam.
Tīru kaļķu javu/apmetumu mūsdienās izmanto tikai vēsturisku oriģinālceltņu atjaunošanai un pilnīgi entuziasti. No praktiskā viedokļa tīra kaļķu java ir noiets etaps,jo to pareizi pagatavot neviens vairs nemāk (ar attiecību 1:3 zināšanu vien ir par maz), turklāt tās nogatavināšana ir ļoti svarīga un paša apmetuma kopšana - nu tur ir jābūt pilnīgi kreizī, lai kaut ko tādu lietotu. Labs kaļķa apmetums cietē apmēram mēnesi, līdz apmēram pieņemamam stāvoklim, turklāt tas šajā laikā principā nedrīkst izžūt, jo tad parādās mikroplaisas un nekāds ilgais mūžs šādam darbam nebūs. Kaļķa-cementa ir tā priekšrocība, ka tas saglabā savu elastību, bet cietē ļoti ātri - kā cementa apmetums. Ja ir vēlēšanās mēnesi mitrināt vienu mazu pleķīti un auklēties - uz priekšu. Dolomīts ir krīta un tā magnija analoga maisījums. Ja pie dolomīta var mest cementu, kāpēc pie kaļķu javas lai nevarētu. Varbūt gan kaut kāds saķeres tiltiņš jāliek, to precīzi nezinu. Bet kā uzzināju vācu forumos, labākais saķeres tiltiņš nezināmu virsmu apmešanai esot elastīgā flīžu līme, kuru uzvelk ar zobaino špakteli un atstāj. Protams, uz iepriekš gruntētas virsmas. Gruntē gan parasti tikai uzsūcošas virsmas, ne betonu ne granītu, ne dolomītu gruntēt nevajag, jo tie ir blīvi materiāli bez porām. Nu virsmai gan jābūt tīrai - nomazgātai.
Un par tiem logiem vēl apdomā - ja nelīdzenumi nav ļoti lieli - kāpēc vispār apmest - tad pilnīgi pietiek ar nošpaktelēšanu, jo apmetums jau jāmet vismaz kādu cm biezumā un būs paliels materiāla patēriņš, špaktelējot tikai bedres ietaupīsi arī naudu.
Tīru kaļķu javu/apmetumu mūsdienās izmanto tikai vēsturisku oriģinālceltņu atjaunošanai un pilnīgi entuziasti. No praktiskā viedokļa tīra kaļķu java ir noiets etaps,jo to pareizi pagatavot neviens vairs nemāk (ar attiecību 1:3 zināšanu vien ir par maz), turklāt tās nogatavināšana ir ļoti svarīga un paša apmetuma kopšana - nu tur ir jābūt pilnīgi kreizī, lai kaut ko tādu lietotu. Labs kaļķa apmetums cietē apmēram mēnesi, līdz apmēram pieņemamam stāvoklim, turklāt tas šajā laikā principā nedrīkst izžūt, jo tad parādās mikroplaisas un nekāds ilgais mūžs šādam darbam nebūs. Kaļķa-cementa ir tā priekšrocība, ka tas saglabā savu elastību, bet cietē ļoti ātri - kā cementa apmetums. Ja ir vēlēšanās mēnesi mitrināt vienu mazu pleķīti un auklēties - uz priekšu. Dolomīts ir krīta un tā magnija analoga maisījums. Ja pie dolomīta var mest cementu, kāpēc pie kaļķu javas lai nevarētu. Varbūt gan kaut kāds saķeres tiltiņš jāliek, to precīzi nezinu. Bet kā uzzināju vācu forumos, labākais saķeres tiltiņš nezināmu virsmu apmešanai esot elastīgā flīžu līme, kuru uzvelk ar zobaino špakteli un atstāj. Protams, uz iepriekš gruntētas virsmas. Gruntē gan parasti tikai uzsūcošas virsmas, ne betonu ne granītu, ne dolomītu gruntēt nevajag, jo tie ir blīvi materiāli bez porām. Nu virsmai gan jābūt tīrai - nomazgātai.
Un par tiem logiem vēl apdomā - ja nelīdzenumi nav ļoti lieli - kāpēc vispār apmest - tad pilnīgi pietiek ar nošpaktelēšanu, jo apmetums jau jāmet vismaz kādu cm biezumā un būs paliels materiāla patēriņš, špaktelējot tikai bedres ietaupīsi arī naudu.
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
()
Datums: 26/08/2010 09:59
Vienkāršākais sanācijas apmetums ir rupja grants, kurai nav putekļveida daļiņas, kas sajaukta ar kaļķa javu 1:3. Rupjas grants vietā var lietot keramzītgranti FIBO smalko frakciju. Speciālie sastāvi ir SChomburg;Baumit_office(.)baumit.lv;Bayosan.
Katrā ziņā nav jēgas mūri uz kura izdalās kapilārā mitruma izsvīduma sāļi censties apdarināt ar blīviem materiāliem, tie tiks atspiesti nost. Tad labāk pamatu vertikālās virsmas ~50 60cm augstumā no abām busēm apbērt ar 10cm keramzītoļiem vai piesliet tās pašas viļņotās minerālvates plāksnes, lai gaisa dobumi savienojas ar telpu zem grīdlīstes ar vēdināšanas spraugām.
aaaa.. jebkurš apdares sastāvs, kas gatavots uz ūdens bāzes nedrīkst strauji žūt. Mans nelaiķa vectēvs, kas savulaik ~1936..1940 gados betonēja ceļus - plātnes, stāstīja, ka arī betons viņam bija jānotur divus mēnešus zem speciālas telts to virsmu mitrinot.
Pieņemu, ka jaunie rūpnieciski speciāli gatavotie sastāvi prasa mazāku uzmanību mitruma regulācijai
Katrā ziņā nav jēgas mūri uz kura izdalās kapilārā mitruma izsvīduma sāļi censties apdarināt ar blīviem materiāliem, tie tiks atspiesti nost. Tad labāk pamatu vertikālās virsmas ~50 60cm augstumā no abām busēm apbērt ar 10cm keramzītoļiem vai piesliet tās pašas viļņotās minerālvates plāksnes, lai gaisa dobumi savienojas ar telpu zem grīdlīstes ar vēdināšanas spraugām.
aaaa.. jebkurš apdares sastāvs, kas gatavots uz ūdens bāzes nedrīkst strauji žūt. Mans nelaiķa vectēvs, kas savulaik ~1936..1940 gados betonēja ceļus - plātnes, stāstīja, ka arī betons viņam bija jānotur divus mēnešus zem speciālas telts to virsmu mitrinot.
Pieņemu, ka jaunie rūpnieciski speciāli gatavotie sastāvi prasa mazāku uzmanību mitruma regulācijai
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
JaanisJ
()
Datums: 26/08/2010 15:43
Nu tur tiem pamatiem tādi robi pabiruši, ka vairāk prasītos ne apmetums, bet piemūrēšana, betonēšana. Skaidrs, jāmeklē tie kaļķi. Kuri no pārdošanā esošajiem ir labāki - Saulkalnes 40kg maisos vai Baltkrievijas 25 kg maisos? Un vai tie obligāti jāmērcē ūdenī tās 2 nedēļas, vai var kaut kā ātrāk? Un kā būtu, ja tai sanācijas javai mazliet piemestu cementu - nu daži procenti, lai tas viss nežūtu līdz ziemai? Esmu pamanījis, ka igauņi taisa gatavus kaļķu javas sausos apmetuma maisījumus ar dažiem procentiem cementa klāt - apmetumam sienām it kā varētu izmantot tādus. Bet priekš pamatiem tad šie gatavie sausie maisījumi laikam neder, jo ir ar pārāk smalku frakciju, vai ne?
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
Vienstāvs
()
Datums: 26/08/2010 15:53
Kurā veikalā Tu atradi kaļķi, kam uz maisa rakstīts par 2 nedēļu mērcēšanu?
Baltkrievijas - tas ir dzēstais (Krasnoselsk hydrated lime)?
Baltkrievijas - tas ir dzēstais (Krasnoselsk hydrated lime)?
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
aaaa
()
Datums: 26/08/2010 16:20
Mērcēšana ir ļoti svarīga, jo notiek Ca hidroksīda kristalizācija, bet cik un kā - to grūti pateikt. Ne kaļķu javu ne kaļķu apmetumu pēc mūsdienu norādēm cokola reģionā izmantot nedrīkst, tur obligāti jābūt klāt cementam, ja nav vēlēšanās jau nākošgad to visu pārtaisīt.
[en.wikipedia.org]
[www.konrad-fischer-info.de]
Izmantojam Google translate, ja sveša mēle nepadodas.
[en.wikipedia.org]
[www.konrad-fischer-info.de]
Izmantojam Google translate, ja sveša mēle nepadodas.
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
Vienstāvs
()
Datums: 26/08/2010 16:32
Ja pareizi sapratu, vienā Grand Designs sērijā Kevin McCloud akmens pamatu mūrēšanai lietoja tieši kaļķu javu... Tiesa, kaļķi ir dažādi, daži cietē pat zem ūdens...
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
JaanisJ
()
Datums: 27/08/2010 15:09
Un kurš tad ir labāks kaļķis - baltkrievijas vai saulkalnes? man viens saka, ka saulkalnes neesot vairs tik labs (ar visādiem gabaliem, jo malts) kā agrāk latvijā bija pieejams. ja saulkalnes ir nedzēstais, tad jāmērcē 24 stundas, cik uzzināju. bet vai tas baltkrievijas, kas ir dzēsts, arī jāmērcē, un kāda ir tā kvalitāte salīdzinot ar saulkalnes?
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
Vienstāvs
()
Datums: 27/08/2010 16:58
Pameklē foruma vēsturē postus un linkus par kaļķi.
[www.baumit.de]
Saulkalnes ir dolomīta (satur vairāk magnija). Daži saka, ka tas pat esot labāk. Tomēr vai nebūs līdzīgi kā apkures grāmatā: trekns māls ar granti ir labāks par liesu mālu. Pašam pēc pāris gadiem vajadzēs, un daudz. Ja nebūšu pārdomājis, drīzāk tomēr pirkšu Saulkalnes (kaut vai patriotisma dēļ).
Dzēstais, cik zinu, speciāli nav ilgi jāmērcē, bet, kā jau kādreiz Ivars Brinkmanis rakstīja, ļoti piemērots materiāls individuālajam būvētājam - javu var atstāt pa nakti, otrā dienā apmaisīt un turpināt.
[www.baumit.de]
Saulkalnes ir dolomīta (satur vairāk magnija). Daži saka, ka tas pat esot labāk. Tomēr vai nebūs līdzīgi kā apkures grāmatā: trekns māls ar granti ir labāks par liesu mālu. Pašam pēc pāris gadiem vajadzēs, un daudz. Ja nebūšu pārdomājis, drīzāk tomēr pirkšu Saulkalnes (kaut vai patriotisma dēļ).
Dzēstais, cik zinu, speciāli nav ilgi jāmērcē, bet, kā jau kādreiz Ivars Brinkmanis rakstīja, ļoti piemērots materiāls individuālajam būvētājam - javu var atstāt pa nakti, otrā dienā apmaisīt un turpināt.
Re: Pamati iekštelpā un kaļķu java
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
()
Datums: 30/08/2010 08:39
Saulkalnes kaļķis skaitās tāds, kam mitruma iedarbe mazāk kaitīga nekā tīram gaisa kaļķim - Baltkrievu. Saulkalnes kaļķis lēnām cietē arī ūdenī.
Restaurācijas procesos aprakstos cementa klātbūtne vēlama ne vairāk kā 10%, kaut arī krievu literatūrā ir norāde, ka pat 50% cementa daudzums netraucē pamatiem izvadīt mitruma tvaikus.
Jebkurš rūpnieciski gatavots malts saistvielas materiāls ar laiku veldzējas, tātad jo mazāks laiks pagājis no izgatavošanas, jo materiālā mazāk iespēju veidoties gabaliem.
Tā turēšana ūdenī attiecas uz apmetumu, ja kaļķi izmanto mūrēšanai, tad 'izšaušanas' risks nav tik būtisks.
Restaurācijas procesos aprakstos cementa klātbūtne vēlama ne vairāk kā 10%, kaut arī krievu literatūrā ir norāde, ka pat 50% cementa daudzums netraucē pamatiem izvadīt mitruma tvaikus.
Jebkurš rūpnieciski gatavots malts saistvielas materiāls ar laiku veldzējas, tātad jo mazāks laiks pagājis no izgatavošanas, jo materiālā mazāk iespēju veidoties gabaliem.
Tā turēšana ūdenī attiecas uz apmetumu, ja kaļķi izmanto mūrēšanai, tad 'izšaušanas' risks nav tik būtisks.