Esmu arī krustu šķērsu lasījis, bet sapratis tikai vienu - neviens tev 100% nepateiks priekšā, kas notiks ar māju pēc siltināšanas ar termoputām, katrā gadījumā jāveic individuāla izpēte. Un arī tad vēl nevar zināt kā būs. Drošāk būtu HK35, bet, laikam dārgāk un tās ar laiku sasēžas. man kaimiņš iepūta pirms gadiem pieciem, bet tagad esot nosēdušās par gandrīz metru (pats gan neesmu pārbaudījis - tas pēc viņa vārdiem).

Varētu būt slikti sapūsts, vai arī pa caurumiem ceļo apkārt pa pasauli.

Putuplasta bumbiņas, hk35 ļoti viegli caurpūš vējš, pie vismazākās spraudziņas apšuvumā, aizpildītās gaisa spraugas atkal pārvēršas par skursteni un pārlieku ventilējas un vairs nestrādā kā siltumizolācijas materiāls.

nu jā ar HK35 itkā viss skaidrs, tik vien kā dārgāk un jā tiešām arī tie, kas pūš atklāti pasaka, ka pēc 4-6 gadiem nepieciešama papildināšana augšpusē, jo tomēr putu bumbiņa ir no putām un tā ar laiku deformējas, saplok dažādu iemeslu dēļ. temperatūras svārstības, smaguma u.c. apstākļu iespaidā.

Vienīgais jautājums kas mani interesē termoputu gadījumā, kā tas nākas, ka ražotājs un izplatītāji, darītāji apgalvo, ka tvaiku laiž cauri, bet daudzi tomēr šo īpašību apšauba un saka, ka tomēr "neelpo" tas materiāls??
ok, protams, nebūs viņam tvaika caurlaidība kā vates/šķiedru materiāliem, bet ja ir pietiekama, lai neveidotos kondensāts, tad jau nebūtu problēma. nav jau tā, ka tur sienā tvaiki kā virs vāroša katla tomēr.

tīri teorētiski, pat ja neelpo, situācijai nevajadzētu būt tik traģiskai kā siltinot no iekšpuses. tomēr gāzbetona biezumā tie tvaiki atdziest un termoputu iekšējā mala pietiekami silta no gāzbetona, lai neveidotos kondensāts. tomēr kautkur tam mitrumam jāpaliek....

Ja jau hk35 sasēžas, tad gan jau putuplasta plāksnes arī saraujas :) Protams, ka hk ir jāpūš noslēgtā tilpumā, kur nekas neko neizpūš un žurku alās neiebirst.

Man jau liekas, ka jārēkina "pīrāgs" tā, lai šīs izolācijas biezums būtu tāds, lai tvaiks kondensētos tieši šajās bumbās (slānī), nevis sienās (lai nebojā nesošo sienu, lai neplīst dēļ caursalšanas).
Tvaiks un kondensāts kā tāds nav slikts, jo tās ir sekas temp. un mitruma % starpībai starp āru un iekšpusi.

Tā kā HK35 nav monolīts/ciets materiāls, tad viņš elpo - vējš nesvilpo, bet elpo. Ja iekšā ir kondensāts un sasalst, tad bumbas brīvi pārvietojās. Bet jānodrošina lai arī fasāde elpo un izvada mitrumu.

bumbiņas nedeformējas, bet ir ļoti viskozas (ar grafītu apstrādātas). līst, gandrīz kā ūdens - ar laiku saiet visās šķirbās un sasēžas.

Sveiki. Taisamies remontēt vecu guļbūvi. Sāksim ar viena gala remontu. Mainīsim apakšējo baļķi, plēsīsim visu veco apdari no iekšas nost. Plānā ir būvēt jaunu koka (vai osb un tad laminātu) grīdu uz lāgiem, skrūvēt riģipsi uz profiliem un starp sienu un riģipsi pūst ekovati sienās. Jautājums- vai pietiek tajai ekovatei attālums ja profilus skrūvē līdz ar sienu? Sprauga drošvien ap kādi 5cm iznāk. Cik nu tas profils plats. Varbūt kādi padomi osb sakarā grīdām? Griestu augstums (2,15)diemžēl neļauj izpausties ar grīdas riģipšu kārtām.

Gagaga Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sveiki. Taisamies remontēt vecu guļbūvi.
> Sāksim ar viena gala remontu. Mainīsim
> apakšējo baļķi, plēsīsim visu veco apdari no
> iekšas nost. Plānā ir būvēt jaunu koka (vai
> osb un tad laminātu) grīdu uz lāgiem, skrūvēt
> riģipsi uz profiliem un starp sienu un riģipsi
> pūst ekovati sienās. Jautājums- vai pietiek
> tajai ekovatei attālums ja profilus skrūvē
> līdz ar sienu? Sprauga drošvien ap kādi 5cm
> iznāk. Cik nu tas profils plats. Varbūt kādi
> padomi osb sakarā grīdām? Griestu augstums
> (2,15)diemžēl neļauj izpausties ar grīdas
> riģipšu kārtām.

Vēlā rudenī guļbūves māja ir par kādu centimetru augstāka nekā sausas vasaras vidū.

Tādēļ guļbūvēm labāk ir taisīt atsevišku no sienas neatkarīgu vai "slīdošu" koka karkasu konstrukciju reģipša stiprināšanai, kas pieļauj sienas deformācijas mitruma iespaidā.

Ja esošā grīda ir sapuvusi un nav plānots atjaunot dēļu segumu, tad labāk ieteiktu iebetonēt estich grīdu. Pagrīde visdrīzāk šobrīd ir īsta koka sēņu audzētava, jāizgābj būs daudz materiāla, jāpilda cits vietā. Citādi OSB un jaunās lāgas būs barotne sēnēm.
Turklāt jauno betona grīdu var taisīt zemāku kā esošā (~pagalma līmenī, tikai mazliet augstāk) un tādejādi iegūt papildus centimetrus griestu augstumam.

Vēl var būt var saņemties un pacelt visu māju par pāris baļķiem augstāku. Tiesa, to nevar veikt vienam mājas galam atseviški. Neko daudz guļbūves nesver, smagās tehnikas domkrati ceļ augšā bez piepūles, vienīgi uzreiz vajadzēs vairākus + jāskatās, kas ar iekšējām starpsienām, plītīm, grīdām, skursteņiem un tā tālāk,

Tāpat pastāv iespēja pirmo baļķi aizstāt ar fibo blokiem. Ne tas pūst, ne deg.

gagaga:
1. pieliec apakšā vēl divus baļķus klāt, parādīsies vieta normāla augstuma griestiem
2. kāpēc no iekšpuses likt riģipsi un štrunta pāris cm izolācijas, ja no ārpuses var pielikt cik tik grib? Siltini no ārpuses ar 10-15cm, atstāj iekšpusē redzamus baļķus, noeļļo ar lineļļu un nevajadzēs domāt par sienu apdari.

Vienu gan atceries - jaunu māju uzbūvēt ir lētāk. Es tikko tam izgāju cauri.