Vakardien tīrīju jumtu (padomju laiku māja) un biju nedaudz šokā - zem 40 cm sniega ir ~5 cm ūdens kārta. Skaidrs ir viens - jāsiltina griesti dzīvoklī, jo esmu "laimīgais" pēdējā stāva iemītnieks. Pēc savas pieredzes esmu siltinājis griestus/bēniņus ar vismaz 10 cm vati. Tā kā griesti dzīvoklī, kā jau padomju laika mājās, ir samērā zemi ~2.45 m, tad baigi negribās zaudēt 12 cm no telpas augstuma (10 cm vate + riģipša kārta). vai ir kāds plānāks risinājums, kas būtu tikpat labs (vai vēl labāks) siltuma izolējošs slānis kā 10 cm vate + riģipsis.

otrs jautājums. pagājšziem vienā no greistu stūriem iemetās pelējums - acīmredzot par maz vēdināju telpu. no pelējuma esmu ticis vaļā (ar degvīna palīdzību), tas nav atgriezies, bet vai es varu pa taisno likt siltinājuma slāni, vai man būtu vēlams pelējuma vietu/griestus ar kādu līdzekli pirms likšana apstrādāt? Kāds ir risks, ka pelējums izlīdīs vēlreiz laukā, ja es telpu saglabāju mēreni siltu bet sausu?

Par vati/putuplastu lielāka siltumizolācija ir tikai poliuretāna izstrādājumiem ar slēgtajām šūnām, gandrīz 2 reiz labāka siltumizolācija nekā vatei, bet praktiski nekur šāds materiāls plāksnēs nav nopērkams, bet pūst ar mašīnu mazu apjomu neviens nebrauks, pārējie superpuper kosmisko tehnoloģiju siltumizolācijas materiāli ir galīgi garām, cik zinu pasaulē ir izstrādāts viens materiāls, kas pie viena biezuma ir 5-10 reiz labāku siltumizolāciju nekā vate, bet viņš ir ļoti dārgs un šaubos vai Latvijā pieejam un ja nemaldos viņš bija ļoti irstoš.

Stulbs jautājums - bet vai tad to vati nevar likt uz bēniņiem?

Nav bēniņu. ir griestu panelis, tad kaut kāds padomju laika siltinājums (patiesībā uzbērums mājas vidū, lai iegūtu jumta kores paaugstinājumu, bet siltumizolācijas jēgas no tā nekādas), un uzkausētie ruļļi.

Ja būtu bēniņi, tad protams, ka nečakarētos un siltinātu no bēniņiem.

Es ari gribētu uzzināt:
" vai es varu pa taisno likt siltinājuma slāni, vai man būtu vēlams pelējuma vietu/griestus ar kādu līdzekli pirms likšana apstrādāt? Kāds ir risks, ka pelējums izlīdīs vēlreiz laukā, ja es telpu saglabāju mēreni siltu bet sausu?"
Zinu ka sēnes neaug, ja apstrādā ar vara un hroma sāļu saturošiem šķidrumiem. Ja pēc tam piestiprina uz griestiem putuplastu (ar plastmasas dībeļiem) un uzvelk virsū līmi ar sietu, tad jau telpā vairs tie vara putekļi neizplatās un pelējums ari diez vai virs putika dzīvos. Visi tie piedāfātie fungicīdi ir ar k-kādu limitētu darbības laiku, pēc kura atkal ir jāatkārto apstrāde, ja nav novērsti labvēlīgie apstākļi pelējuma augšanai. Varbūt kāds zin eirosojuza atļauto līdzekli ar ilglaicīgu (beztermiņa) iedarbību?

Ja tā ir kaut kāda krievu laiku piecstāvene vai deviņstāvene(kur jumta panelis no apakšas nav redzams),tad manuprāt,vienkāršākais risinājums ir no ārpuses nokrāmēt sava dzīvokļa jumta perimetru(lai nedod dievs kaut kas netiktu kaimiņam:))
ar 10cm puķiku un nopindzelēt ar piķi. Zaudēt padsmit centimetrus no jau tā zemajiem griestiem-tas būtu neprāts. Tur jau flaustrofobiju varēs saķert:)

varbūt jaunajā gadā būs arī jauni padomi? :)

Raiha ieteikums liekas visefektīgākais un nemaz ne tik grūti izpildams, tik siltāku laiku jāpagaida:)

Tātad, cik var noprast, tad ir savietotais jumts - pārsegums un jumts vienā konstrukcijā.
pirmkārt noteikti siltināt no augšas, ja dzīvoklī nedzīvo rūķīši:)
Tālāk, lai panāktu maksimālo efektu noteikti vajadzētu noņemt jumta segumu ar visu slīpumu veidojošo itkā siltumizolācijas slāni līdz pat panelim.
Nosiltināt, atdalīt, cik nu tas ir iespējams, dzīvokļa perimetru pārseguma nesošās konstrukcijas biezumā. Ja ir dobie paneļi var mēģināt izdarot urbumu virs paneļa dobās daļas aizpūst ar putām,ja monolītais dzelsbetona pārsegums, tad neizvairīties no aukstuma tiltiem, vai arī jāsiltina kompleksi viss jumts, un arī sienas.
Obligāti jāierīko tvaika izolācija, siltinājums kuram nodrošināta vēdināšana ar aeratoru palīdzību, ja jumta hidroizolējošais segums ierīkots uz siltinājuma.

Par pelējumu stūrī.
Neesmu ķīmijas eksperts, bet spriežot pēc pieredzes un loģikas, šaubos vai būs tāds līdzeklis kurš turpinās darboties vairāk kā pāris gadus. Uzskatu, ka galvenais ir novērst apstākļus kādos pelējuma sēnītes var dzīvot un tie ir, mitrums, siltums un slikta vēdināšana. Mitrums pie griestiem rodās tās pašas siltumizolācijas trūkuma dēļ, jo siltais gaiss atduras pret aukstajām konstrukciju virsmām un uz tām kondensējas.

Kopumā visas problēmas ir tieši dēļ sliktās siltumizolācijas.
Labākais ko var darīt, protams ja to var izdarīt, apvienoties kaimiņiem pieteikties struktūrfondiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
Ja nē tad uzlikt plānu siltumizolāciju no telpes iekšpuses piemēram putupolistirolu arī uz ārsienām , vismaz 2cm un apstrādāt līdzīgi kā siltināto fasādi ar līmi un sietu, nošpaktelēt un nokrāsot vai tapetes un nokrāsot.
Var mēģināt izmantot jumta siltināšanu uz esošā, bet jāatceras ka starp telpu kuru gribas nosiltināt un siltinājumu atrodas pārseguma un sienu konstrukcijas, kuras ir savienotas ar pārējo ēku, kura nebūt netiek nosiltināta izmantojot lokālo pieeju. Tādēļ jārēķinās ka lokāls siltinājums no ārpuses neattaisnos uz to liktās cerības.
Cita informācija:[raitis-buvniecibas-darbs.blogspot.com]

Raiti321..000...viss it kā būtu pareizi, bet kapēc tu cilvēkam iesaki liekas darba operācijas. Sailtinātajam jumtam ar apgriezto siltumizolāciju, taču hidroizolācija atrodas zem siltumizolācijas... kapēc jārauj nost jumta segums un to veidojošais slīpuma slānis. Ja hidroizolācija būs kārtībā, tad tas mitrums, kas atodas zem tā izžūs uz leju uz telpu un pateicoties augšējai siltumizolācijai tajā vairs neveidosies temperatūras, kurās iekšējā gaisa mitruma iespaidā radīsies kondensāts.
Tikai veidojot ārējo siltumizolāciju Vācijas preksē tas tiek nostiprināts ar 5cm oļu uzbērumu uz stiklašķiedras sieta. Jo es neesmu pārliecināts, ka ir tāda līme, kas ļautu ārējo maksimālo temperatūras iespaidā plātnēm neatdalīties no jumta hidroizolācijas. Temperatūras diference būs savi 100 grādi. Mehāniski??? - nesaplēšot hidroizolāciju?