Kā tad sanāk, ja starp sienu un plēvi radīsies kondensāts, tad šāda plēve elpo un vasarā ļaus tam kondensātam žūt?

A kāda vispār jēga tai plēvei,ja ir dzelzsbetona siena??? Es līdzīgā veidā siltināju 100gadīgu koka māju,un tur protams,plēvi likt bija nozīme,jo vecie dēļi puspuvuši un pa šķirbām vējš svilpo.

Skaidrs, ka ne jau jebkuru ūdens daudzumu iespējams izžāvēt uz iekšu. Piemēram, J.Biršs gadījumā, kad apsaimniekotājs nevēlas glābt mūžam slapjas sienas, ir ieteicis dzīvokļa īpašniekam hidroizolēties, šķirbu ventilēt, uz iekšpusi taisīt "telpu telpā" un lēnām sāk meklēt jaunu dzīvokli.

1. IEKŠĒJĀS APDARES PLĀTNES

2. FIBROLĪTS

3. Auksta siena

[www.rbb.lv]

fibrolīts uzņems visus mitros procesus, ja tādi būs

bet distanceri, ar kurim stiprina profilus stiprinot ar dibeliem pie iekssienas, ja nepieliek amortizacijas lentas gabalinu vai citu ko, kas izole, bet pliku distnceru piestiprina pie kiegelu iekssienas vai bus baigie mesli, sals tur cauri, ja telpas nebus kurinatas kadu laiku?

Man liekas ka nu iet baigais sviests.Ja tur ir vēdimāšanas šķirba, tad jāvēdina uz āru, ne jau iekšu. Faktiski jāiedomājas, ka sienas nav kā siltumizolācija. Tikai kā konstrukciju turētājs.Tur apakšā jābūt caurvējam no āra. Visi pārējie varianti būs tikai pelējuma perēklis un priekšlaicīga nāve no asper gillus toksīniem un pašām sēnītēm asinsritē. Ieelpotās sporas plaušās ielien pa tiešo asinsvados un tur aug.

Mīļie cilvēki, varbūt (cilvēkam) tajā mājā dzīvo 'mīļā' sievasmāte?

Esmu praktizējošs sertificēts būvdarbu vadītājs.
Tvaika izolācijai galvenais uzdevums ir neielaist gaisā esošo mitrumu siltumizolācijas slānī kur tas nulles punktā, kristalizēsies sasals un lēnām pārvērtīs visu konstrukciju par ledus gabalu. Nulles punkts ir sienā vai griestos vietā kur temperatūra ir nulle. Tādam jābūt, ja gaisa temperatūra ārā ir (-) bet iekšā ir (+)
Idelālā variantā tvaika izolācija, nelaiž mitrumu konstrukcijā, bet laiž to ārā no konstrukcijas.
Savādāk pīrāgs tāds.
1.Esošā sienas vai griestu virsma no iekšpuses
2.Karkass pildīts ar siltinājumu,
3.Tvaika izolācija,(jāpievērš liela uzmanība tās nepārtrauktībai, pietiekami pārlaidumi savienoti ar mitrumizturīgu līmlentu, vislabāk tos taisot zem gaisa šķirkārtas radīšanai izmantotām līstēm)
4.Gaisa šķirkārta min 10 mm, ar reālu iespēju gaisam mainīties ar telpas gaisu. 5.Apdares kārta ar iespēju gaisa cirkulācijai (Caurumiņi vai restītes gan pie grīdas gan pie griestiem).
Tas būtu ideālais variants

Ir remontētas arī vietas kur plēve ir tieši uz profiliem ar abpusējo līmlentu piestiprināta un virsu pieskrūvēts ģipškartons bez jeb kādām gaisa škirkārtām, un pat pagājuša gada februāra aukstumos ar ģipškartonu viss bija kārtībā.
Cita info:[raitis-buvniecibas-darbs.blogspot.com]

Raiti321...000... te nevajag ideālu variantu, kas ir galīgi garām. Ja cilvēks no fizikas neko nesaprot, tad nejauc viņam galvu. Ja tu aiz tvaika izolācijas radīsi 10mm caurvēdināmu gaisa šķirkārtu, tad tas būs lāča pakalpojums. Tu par molekulu Brauna kustību esi kaut ko dzirdējis.
Apkurināmu telpu siltināšanas aksioma no iekšpuses ir nemainīga, tikpat, kā Zeme ir apaļa un tā griežas ap Sauli. Telpu iekšpusē pirms siltinājuma tiek veidota tvaika necaurlaidīga kārta, kurai pēc ES noteikumiem jābūt vismaz 5x stiprākai vai tvaika necaurlaidīgākai nekā ārējās daļas tvaika pretestību summai.
10mm gaisa slāni nevar uzskatīt par caurvēdināmu, jo kā tu fiziski nodrošināsi šāda biezuma kontroli.

Manuprāt, ja ir gāzes vai dīzeļa apkure, tad sienu lielā siltuminerce nafig nav vajadzīga! Kāpēc man vēl jātērē resursi, lai sildītu nesošo ārsienu!? Tādēļ 50mm vati zem reģipša ir jāliek. No ārpuses 150mm, logi ar paaugstinātu siltumpretestību, bēniņi ar 300mm vati, mājā ventilācija (pie kam, ja jau te dzudzi konstatē faktu, ka ar visiem filtriem ventilācijas caurules pieput - jāizdomā veids, kā nesāpīgi pēc 5 gadiem to cauruli nomainīt!) - rezultātā mazas apkures izmaksas un patīkami svaigs gaiss telpās!!