Reiz sen senos laikos, kad tika celta māja ielēja grīdu, neviens īsti neatceras kā, bet var nojaust, ka zemē sagāza podu lauskas un uzgāza pa virsu betonu, bet sanācis tā, ka veidņos saliets dažādos augstumos. Turklāt telpa ir puspagrabā un pērnās vasaras lietavās gar ārsienas apakšmalu parādījās ūdens, tāpēc tiek spriests, ka grīdai vajag hidroizolāciju. Jebkurā gadījumā pagājušovasar telpa tika remontēta, tika iepirktas flīzes un visi bija pilnās burās, ka paši var izflīzēt, tad rūpīgāk papētīja grīdu un tikpat pilnās burās iepirka materiālus tās līdzināšanai. Nelaime - durvis uz citām telpām ir tuvu grīdai, tur neko pa virsu īsti nevar liet. Mēs te esam meiteņu kompānija, neviens īsti negrib to skaļi atzīt, bet neizskatās, ka kaut vienam cilvēkam šeit būtu nojēga ko tagad darīt, bet materiāli jau sapirkti.

durvis var nozāģēt , ja kas. un grīdai vajag uzliet izlīdzinoša betona kātru, ar visām gruntēšanaām un bla bla bla. iekšā nākošu ūdeni ar hidroizolāciju būs grūti apturēt .

Nez vai zāģēt durvis būtu prāta darbs (sanāks kā anekdotē par galda kājām, turklāt grīda tad būs daudz augstāk kā blakus telpās). Mums izskatās, ka telpai pa vidu ir kūkums, ir skaista doma, ka to var nodauzīt zemāk, bet mani māc šaubas, jo klons diez vai dalās smukās šķēpelēs un kā tur vispār, lai precīzi izmēra cik dauzīt.

Par ūdeni - vai tad hidroizolāciju vispār vajag? Ko tur lai vispār dara? Nav jau pat īsti skaidrs vai tas nāk gar grīdu vai sienu, pa cik parādījās stūrī starp tām

Izdauzi vidu un ielej pleku (izii pizii)
Mosh ir kkas kas slipee bet vajag monstrozu kko

Ai laikam prieksh flizeshanas liet bez armaturas nevar.

Vai ta nevar kaut kādu tur to tīklu?

Bet pārējai grīdai jau armatūras nav. Duzīt pavisam ārā? Ar ko vispār, lai dauza tik cietu materiālu? Es godīgi sakot meklētu kādu meistaru, bet kad ieminējos, vispārējā feminisma uzliesmojumā tika paziņots, ka tāds tik sēdēs pīpēs un vilks naudu nāsīs :)

Te tāds kā 1. aprīļa turpinājums 11. aprīlī :).

Aizejam uz instrumentu nomu un paprasam, lai iedod uz dienu instrumentu pēc spējām un apjoma dauzīšanai - vai nu perforatoru ar kaltu vai atskaldāmo āmuru. Kaļam nost visu lieko. Iztīram, gruntējam un tālāk vai jau iepirkto pašizlīdzinošo, vai flīzējam. Instrumenti - perfis, putekļusūcējs, adatu rullis, rullis/sarene gruntēšanai, zobainā špakteļlāpsta.

Nesapratu par armatūru un/vai tiklu - ja tas betons nav jau salūzis, tad nekas tur arī ar flīzēm nenotiks.

Slapjuma problēma, ja rodas no virszemes ūdeņiem (ja reiz pie vainas lietavas), jau nu gan būtu jārisina no ārpuses ar kautkādu hidrenes, lai mazāk spiež konstrukcijā + reljefās membrānas starpniecību, lai siena žūst. Te no instrumentiem sākumā būs vajadziga lāpsta.

Diemžēl joki mazi ;) Tātad secinam, ka slapjums drīzāk nāk pa sienu (ko mēs īsti nevaram atrakt, neiznīcinot dārzu) un grīdai nekādu papildu izolāciju nevajag?

Nu ar to kādreiz lieto betonu ar visādi brīnumi gadās. Man laukos padomju laikos visā mājā salējuši betona grīdas. Prasu omei, kas tur apakšā?, ši saka, ka neatceras. Sāku kustināt, izrādās, ka betons kādi 5 cm un tālāk smiltis. Ne tur izolācijas, ne siltinājumi. Paņēmu lielo 2 kilo āmuru un izdauzīju to betonu pīpādams. Māja stāv zemes līmenī, gruntsūdeņi rudeņos 1 lāpstas dziļumā, bet nevaru teikt, ka būtu mitrs vai dikti auksts, protams tā nav kā pa apsildāmo grīdu staigāt.