Arī man ir jautājums par grīdu vecā lauku mājā!!! Grīda vairākās vietās ir ielūzusi, demontējot ielūzušās vietas secināju ka esošās grīdas dēļi un gulšņi vietām ir sapuvuši. Domāju nomainīt veco grīdu pret jaunu, tā kā to darīšu pirmo reizi gribu prasīt padomu, kā būtu pareizāk to darīt? Vecā grīda un gulšni ir klāti pa tiešo uz zemes, mitruma ietekmē ir radusies sēne (vai kā to sauc) un izplatījusies pa lielāko dalū grīdas dēļiem + laukos ir diezgan augsti gruntsūdeņi, plānoju pēc grīdas demontāžas norakt esošo zemi zem grīdas norakta aptuveni 20 cm biezumā, tad iebērt un noblitēt 10 cm grants slāni, ielikt gulšņus, starp tiem iebērt kerazītu, tad tvaika izolāciju un pa virsu OSB. Gribu uzzināt vai mani plāni ir pareizi, vai varbūt ir jādara savādāk?

Es bērtu keramzītu arī zem gulšņu līmeņa, bet gulšņus (apstrādātus ar fungicīdu) balstītu tikai atsevišķās vietās uz bloku vtml balstiem, tā, lai arī gulsnis no visām pusēm vēdinās. Pastāvīgi neapkurināmām ēkām labākā pagrīdes ventilācijas shēma varētu būt uz āru, vai pārslēdzama. Uzmanīgi papēti arī sienas apakšu - profilaktiska apstrāde ar fungicīdiem varētu būt mazākais, kas tai jādara. Pārstājot kurināt, apstājas arī dajebkādas ventilācijas un mitru mieru mīlošā sēne klāt. Papēti arī, kur paliek jumta notekūdeņi, varbūt jāparūpējas arī par to aizdabūšanu patālāk no ēkas.

Paldies, ja pareizi sapratu tad mani aprēķini par grants(vai grants vietā var izmantot smilti?) un keramzīta slāņu biezumu ir pareizi, no sēnes un mitruma ir cietusi tikai vienas iekšējās starpsienas apakšējā daļa, proti no apakšas kādi 50 cm uz augšu siena ir mitra un apakšējā sija kas vienlīdz ir arī slieksnis starp istabām līdz pusei (apm. 10 cm biezumā) ir satrunējusi - ko tur varētu līdzēt?

Ja grants atšķiras no smilts ar lielāku akmeņu klātbūtni, tad mitrumvadē es lielas atšķirības neredzu (mehāniskajā noturībā gan). Taču abiem tiem, ja nav skaloti, var būt klāt sīkās māla daļiņas, un tās gan mitrumvadi veicina.
No kā tā siena? Ja mūrēta, tad var mēģināt apstrādāt ar fungicīdiem un apakšu hidrofobizēt, ja koka, tad gan visas trupējušās detaļas būs jāizvāc.

Ja es grīdas gulšņus balstu uz cementa pēdas nostiprinātiem blokiem, tad man mehāniskā noturība varētu arī nebūt svarīga? Siena ir no koka, apmesta ar cementa apmetumu. Kā es varu pārbaudīt/uzzināt vai tā ir nesošā vai ne? varbūt viņu vispār amputēt - būs lielāka telpa!!!

Vispār palasot šo forumu uzzinu daudz jauna un ne miņas no visos portālu forumos esošajām negācijam - gan par valsti, gan par hokeju, gan par da jebko - patīkami!!!

Vispirms jāpārliecinās, ka sēne nav sausā trupe, jeb brants (saukta arī par mājas sēni). Ja tā, tad jebkas jauns ielikts sapūs gada laikā, jo, lai brantu iznīcinātu, ir speciāli šim pasākumam jāpieiet un viss jāizdara pēc priekšrakstiem, bet tā ir cita tēma, meklē foruma vēsturē zem "brants".
Ja vieta mitra un nav pilnīgas pārliecības, no kurienes mitrums - nebalsti gulšņus uz grants, bet noblietē (obligāti ar vibroblieti, ja negribi, lai grīda sēžas!) un nolīdzini to granti, un ik pa kādam metram uzliec uz grants betona plāksnītes, nu tādas, ar ko trotuārus bruģē - apmēram 20x20cm, plāksnītēm virsū papes kārta un tad grīdas gulšņi (solis atkarīgs no grīdas seguma - ja biezie grīdas dēļi, ap 4cm, tad liec ik pa 60cm tos gulšņus, ja kas knapāks, nu kaut vai tas pats 22mm OSB, tad ik pa 40cm). Ja kaut kur nav līmenī, var palikt vairākas papes kārtas. Tādējādi gulšņi no visām pusēm būs brīvi, nekur neskarsies klāt pie mitras zemes. Var arī betonēt stabiņus, bet tas būs darbietilpīgāk un grūtak un tikai grīdai principā nav nepieciešams. Starpgulšņu telpu var piepildīt ar keramzītu, akmensvati, ko nu tik sirds vēlas. Par plēvi gan nepateikšu, ja taisīt sev, noteikti uz grants klātu biezo PE plēvi, tad gulšņus, jo katra mitruma barjeras kārta tomēr palīdz - kam tev tas zemes mitrums telpā vajadzīgs? Gar pamatu malām stingri jāpiespiež, vai jāpielīmē ar kaut ko hidroizolējošu.

Protams, ka nestspēja svarīga tam, kas nes. Starp pamatu un gulsni uzliec hidroizolāciju.
Ja koks apmests ar cementa apmetumu, tad tas jāplēš nost jebkurā gadījumā. Varbūt mitrums iet augšup ne pa pašu sienu, bet pa apmetumu. Koks jāmet ar kaļķa, sliktākajā gadījumā ar kaļķa-cementa apmetumu. Reiz jau liku bildi, kur ķieģeļu-kaļķa javas mūris padlaikā remontēts ar cementu. Tieši cements smuki melni nopelējis.
Ja pats pēc griestu sijām nevari nosecināt par nešanu, pieaicini ekspertu. Cik saprotu, šeit reizēm tusējošam Ivaram Brinkmanim izpēte ir maizes darbs:
[blog.aigsia.lv]

Par to sēni, noplēšot sapuvušos dēļus tā sēne izskatās kā audekls!

Pajauc visu, kur kaut kas tāds gaidāms (grīdā, ār- un iekš-sienas), sabildē un aizej pakonsultēties uz Koksnes Ķīmijas institūta Bionoārdīšanās laboratoriju.

Paldies par padomiem!