Māja celta no koka (ko jau nu PSRS laikos varēja dabūt). Ārpusē ķieģeļi.
Tagadējā dušas telpa ir apmesta ar kaļķa apmetumu. Viena siena pliks OSB, ko saivlaik tur ielika, lai atdalītu šo dušas telpu no pārējās telpas.

Ir doma, ka tur vajadzētu ielikt hidroizolācijas kārtu un flīzes pa virsu.

Nevaru izdomāt, ko darīt ar to kaļķa apmetumu. Plēst nost, pielabot?
Vai pie hidroizolācijas jāliek kāds siets papildus?

Ko iesaka meistari?

Kāpēc plēst nost? Neesmu gan neko tādu darījis, bet gan jau šķidro hidroizolāciju lietošanas instrukcijās būs minēts, ar ko iepriekš jāapstrādā apmetums, ja vispār.

Veco apmetumu nost, virsū zilo mitrumizturīgo reģipsi,nogruntē un flīzes virsū. Viss vienkāršāk par vienkāršu! Šādu procedūru izveicu jau pirms 10.gadiem!

Manā izpratnē, ja kautkur (it īpaši mitrā vidē) atstāj (kālab?) tukšumu, tad jārūpējas par tā meliorāciju un ventilāciju. Tā tas ir pat automobiļos un velosipēdos!

Nonācu pie domas, ka varētu to kaļķi noraut nost. Uzlikt sietu un ar Rotbandu izlīdzināt. Pa virsu hidroizolāciju un flīzes.

Vai tomēr atstāt to kaļķa kārtu?

Cik atceros, Tu savulaik sāki ar EKO domu. Un nu - reģipsis...
Ģipsis nav antiseptisks, tiesa, viņus par tādu droši vien var padarīt...

Mēs atkal sākam bikiņ tais auzās braukt. Viens minerāls dabas materiāls - kaļķis mums liekas EKO, bet otrs minerāls dabas materiāls - ģipsis mums liekas baigais mēsls. Sēnes ļoti labprāt aug gan uz viena, gan uz otra. Tas pats kaļķis pēc pavisam neilga laika uz virsmas jau sen ir karbonizējies un uz krīta, kā zinām, sēnes un aļģes aug griezdamās. Tas, ka cementa virsmas apsēņojas pirmās ir saistīts tikai ar to, ka cements ir blīvāks un līdz ar to slapjāks uz pašas virsmas. Kaļķis (krīts) mitrumu aizvada prom no virsmas un sēnes slāpēs mokās. Ne viens ne otrs pašām sēnēm nav ēdams, bet visādu ēdamu mantu (putekļi, ziedputekšņi uc) uz raupjām virsmām ir gana.
Kāda gan starpība, kas tur zem tām flīzēm ir? Ja eko, tad tas nozīmē, ka jāļauj pelējumam visur augt? Protams - reģipsi virsū, uz reģipša kārtīga hidroizolācija zem flīzēm un gatavs. Gaiss, ko elpojam ir tieši vissvarīgākā daļa mūsu mājokļos un ja tas būs pilns ar pelējuma sporām, nedomāju, ka tas ūberkrutais vecais krīts zem flīzēm kādam kaut ko palīdzēs.