Sveiki! Tā kā ziema nāk un atmiņā palicis, ka pagājušajā gadā uz mana jumta tīrot sniegu bija izveidojies arī baseins ar 5 cm ūdeni pēdējā brīdī domāju par jumta siltināšanu. Protams saprotu, ka pareizāk jumtu būtu bijis siltināt no augšās, bet tā kā pirms 2 gadiem ir uzlikts jauns jumta segums negribas visu lauzt augšā un mainīt. Jumts ir diez gan lēzens apmēram 0.5m kritums uz 7 metriem. Istabā zem šī jumta griestu augstums 3.5-4m. Ir doma nosiltināt griestus ar 10 cm putuplastu tā kā griestu augstums to atļauj, bet vai nebūs lielas problēmas pēc tam ar kondensāta rašanos etc.?

4 grādi, nav jau nemaz tik lēzens :)

Esošo jumta pīrāgu derētu zināt un tā. Tālāk savienojumus ar ārsienām, kā tur ar esošiem un potenciāliem aukstumtiltiem. Citādāk var uzlikt zem grietiem 30 cm PPS, bet gar sienu aukstais gaiss nāks iekšā rūkdams.

PPS vietā labāk ieteiktu ekovati - uztaisīt karkasu, apšūt ar riģipsi un tad iepumpēt iekšā.

Man ir tāds pats jautājums bet tikai saistībā grīdas siltināšanu!

māja ir koka konstrukcijas, apšūta ar šūnakmeni. sienas ir siltinātas ar diez gan plānu stikla vati un doma ir noņemt nost veco skaidu plātni un arī sienās pielikt klāt vati kādus 5 cm. Tad tiktu nosiltināts arī tas punkts kur satiekas gristi ar sienu!
Reģipša konstrukciju būtu ļoti sarežģīti izveidot, ņemot vērā, ka istaba ir otrajā stāvā, trepes pārāk šauras, lai izgriestos ar lielām reģipša plāksnēm, atliek vienīgi celt iekšā pa logu :)

Esmu cēlis reģipsi pa logu iekšā, dažas plāksnes izdzīvoja :)

Tātad jumtam pie dzegas bija ledus, kas kā valnis nodrošināja to, lai aiz tā atrastos ūdens peļķe - 'baseins. Peļķe jau nav no kondensāta, bet kūstošā sniega. Tas norāda uz to, ka savietotajam jumtam nav izveidota caurvēdināšana. Te ieguldīt darbu papildus siltināšanā?... neesmu pārliecināts, ka tas nodrošinās, to lai zem jumta seguma būtu tāda pati temperatūra, kā ārā. Neredzot projekta risinājumu vai esošā risinājuma skici grūti dot sakarīgu padomu.
Kā viens no iemesliem var būt nepareizi konstruētā fasāde, kur uz dienvidu pusi ir izvietoti lieli vitrīnas veida logi ar siltuma atstarojošo slāni. Tad martā, kad āra gaisa temperatūra ir 0 vai -2 grādi, pie stiklotās fasādes gaiss uzsilst vismaz līdz +10..+20 grādiem. Siltais gaiss ceļas uz augšu un uzsilda nenosiltināto jumta pārkari, kur siltums mēģina palīst zem jumta, kamēr pati dzegas mala atdzisusi un tajā- metāla notekrenē veidojas un sasalst ledus ledus.
Tas ir viens no minējumiem, kas ļoti raksturīgs šībrīža 'modernajai'arhitektūrai'- uzspļaut uz gadsimtiem esošajām tradīcijām un kopēt risinājumus no Amerikas katalogiem.

Jā, jumta malas katru ziemu ir apsalusi ar milzīgām lāstekām ( lāstekas izveidojas uzreiz kā ir sniegs un gaisa temperatūra pietiekoši zema, lai lāsteka izveidotos)), pagājušajā gadā, kad tīrīju sniegu no jumta ārā bija -10, bet sniegs uz visa jumta bija slapjš, dažās vietās tas bija nokusis pavisam. Pie jumta malas bija uzsalis tāds kā borts ūdenim, tādēļ arī bija baseins, bet tajā baseinā ūdens bija satecējis no visa jumta, jo sniegs bija pamatīgi kusis.
Uz dienvidu pusi logu praktiski nav, ir tikai viens 1,5*1 m liels logs.

Sanāk, tā, ka ēkai kopumā ļoti vāja siltumizolācija un savietotajam jumtam nav vēdināšanas spraugas. Vismaz vācu literatūrā atrodamas norādes, ka šāda jumta slīpumiem līdz 10 grādiem jumtam vēdspraugai starp jumta seguma apakšu un siltumizolācijas augšu vajag 20cm attālumā.
Principā jumtam visieteicamākais risinājums būtu likt jaunu segumu. Tātad uz esošā jumta stiprinam siltumizolāciju 10..15cm biezumā uz kura veidojam vēdspraugu 20cm biezumā un tad izbūvējam jaunu jumtu. Esošā labošana samērā riskanta, jo var tikt nolietas telpas.