Par šo esmu lasījis daudz info, bet gudrs netieku. Tātad-jau kopš laika gala, kad māja tika uzcelta(15 gad atpakaļ) vienā istabā uz ārsienas parādās pelējums. Zem istabas ir pagrabs. Gadu atpakaļ tika veikts remonts istabā-nomainīta grīda(uz betona uzklāta hidroplēva uz tās 50mm grīdas putuplasts, osb, apakšklājs, lamināts), uz sienām tika uzlīmētas 5mm putuplasta tapetes un tad parastās tapetes. Logi tika mainīti(pakešu logi ar 2 stikliem). Logi svīst ciet(tieši pa nakti visvairāk aizsvīst). Kad kaut kas ir piestums par tuvu sienai tad tur parādās pelējums. Vairāk pelējums ir novērojams stūros starp sienu un grīdu. Vietās kuras ir problemātiskākas ik pa laikam nolieku sildītāju, kas pūš siltu gaisu. Tiek apskatīta arī gaisa sausinātāja iegādes iespēja, lai mazinātu mitrumu istabā.

Kas varētu būt par vainu? Remonts nepareizs? Kādi būtu risinājumi?

Mitrums pašā telpā var būt pat "par mazu" (kalst deguns). Kondensēšanās (relatīvais=100%) uz sienas notiek nevis pie istabas gaisa temperatūras, bet pie sienas virsmas temperatūras. Ja izdosies pacelt sienas virsmas temperatūru, kondensāciju nomainīs žūšana.
[www.google.lv]

Ņemot vērā cenu tendences, vajag tos stūrus termoizolēt- aplikt no ārpuses ar putuplastu, kārtīgi pielīmētu pa perimetru. Viss cits būs dārgāk.

Ja siena ir vismaz divu ķieģeļu bieza, un iekštelpās ir optimāls mitrums līdz ~60% (kas ir arī veselībai ieteicamā augšējā robeža), nekam nevajadzētu kondesēties. Kondesēšanās uz logiem jau norāda, ka mitrums ir par lielu.
Ja tiešām visā mājā mitrums nav paaugstināts, bet tikai vienā istabā, tad jāmeklē mitruma avots, varbūt nav horizontālā hidroizolācija, varbūt mājas siena apraka ar zemes kaudzi, vai vienmēr slīkst ūdenī, varbūt tā ir ziemeļu puse apaudzēta ar krūmiem, piedevām lietus ūdens noteka no jumta ir bojāta tā kā lietus visu laiku mērcē šo sienu un saule nekad neizžāvē utt.
Protams, būtu labi arī no ārpuses noizolēt vismaz cokola daļu ar putuplastu, jo gan pamati, gan tā pārsegums visticamāk ir nesiltināts, daudz sliktāks siltuma izolators kā sienas.

Ir tā, ka siena ir dienvidu pusē, ūdens virsū netiek. Pagraba augšdaļa ir apēram metru virs zemes līmeņa, tatad istabas grība ir apmeram 1,3m virs zemes, koki priekšā nav sienu brīvi apspīd saule.
Bija tā ka sienas iekšpuse bija gāzbetons tad 3cm gaisa sprauga un tad ķieģelis. gaisa spraugu 3 nedēļas atpakaļ aizpildīja ar putām cerībā, ka siena paliks siltāka, bet izskatās, ka pagaidām tas nav līdzējis.
Pamati(apmēram 40cm)nav siltināti, iespējams, ka tas arī pie vainas. Nākamgad ir doma siltināt pamatus.

Mans pieņemums ir tāds, ka gāzbetona siena balstās uz pagraba dz/betona pārsegumu. Tas savukārt nodrošina lielu atdzišanas laukumu gāzbetonam pie grīdas. Veicot grīdas siltumizolāciju, šo apstākli ietekmēt nevar, aukstuma - siltuma enerģijas izlīdzinšanās starp betonu un gāzbetonu. Tātad uz pārseguma var būt arī hidroizolācija, bet tas nemaina apstākli, ka gāzbetonā jānotiek iekšējā gaisa mitruma kondensācijai. Fasādes ārējais ķieģeļa apšuvums kopā ar gaisa slāni traucē gāzbetonam uzsilt un žūt. Gāzbetetons kopumā ir ļoti higroskopisks materiāls, kurš viegli uzņem mitrumu, bet ļoti lēni to atdod.
Visi ieteiktie risinājumi kopumā ir pareizi. Taču manuprāt pamēģini nosiltināt pagraba ārsienu un pārsegumu no iekšpuses ar polistirolu un ALU-papīru. Tas ļaus pagraba dz/betona pārsegumam uzsilt no virspuses, kas savukārt ļaus uzsilt gāzbetonam tiktāl, kai tajā neveidotos kondensāts no telpas mitruma. ALU- papīrs nepieciešams, lai samazinātu pagraba miklā gaisa pāreju konstrukcijās.
Uz sienām līmēt putuplasta tapetes nebija prāta darbs, tas vēl vairāk traucē sienām žūt. Pēc remonta ar jaunajiem logiem istabā vēdināšana vēl vairāk pasliktinās. Ja tu mini logu aizsvīšanu naktīs, tad pieņemu , ka telpa ir guļamistaba un naktīs jau nav saules, kas izsilda telpu un ir liels mitruma pieplūdums no gulošiem cilvēkiem.
Jautājums, vai pagrabam ir vēdināšana un kāda.

būvinženieris Ivars Brinkmanis kungam:
ir tā: betona pamati(ap 40cm), daļa no pamatiem ir virs zemes, tad nepilnu metru 2 ķieģeļu rindas(ārpusē un iekšpusē ķieģelis, pa vidu 3cm sprauga), uz iekšējās rindas liekas pagraba griesti(betona paneļi) un tālāk iekšiena turpinās ar gāzbetonu. Pagrabam ir ventilācija(apmēram 20cm truba, kura ieiet ventilācijā uz jumtu. Agrāk pagrabs bija ļoti sauss, bet pēdējos gadus ir problēma ar gruntsūdeni, tāpēc pavasarī ir nedaudz mitrs grīda.
Jūs iesakat siltināt arī pagraba griestus? Nepietiek, ka istabā jau grīda nosiltināta? Par pamatu siltināšanu piekrītu. Betons labi vada aukstumu.
Jā, istaba ir guļamistaba.

Istabas grīdas siltumizolācija no augšas taču nemaina to faktoru, ka caur pagraba paneli uz kura balstīts gāzbetons, pagraba temperatūra (aukstums) atdzesē gāzbetonu, kur lielākais atdzišanas efekts telpas ārsienas stūrim. Tātad tajā zonā, kur gāzbetona iekšējā temperatūra sasniedz gaisa kondensācijas temperatūru nodrošina mitruma izkrišanu.
Tāds efekts novērojams praktiski visām baznīcu un biezu mūra ēku sienām, notiek gaisa mitruma kondensācija, kur mitrums pārādās uz sienām pleķu veidā.
Principā pagrabam vajadzēja to siltināšanu veikt no apakšas, lai dz/betona panelis varētu no telpas temperatūras sasilt un tas tad paceltu gāzbetona ārsienu iekšējo temeratūru.

Uzzimēju kā tas dabā izskatās. tad cik saprotu, lai kaut ko uzlabotu tad jāķeras klāt tam ko esmu atzīmējis ar sarkanu un jānosiltina tās vietas. Es pareizi sapratu?

Jā, tas no zīmējuma shēmas principā pareizi, jo idejiski pagrabs atbilst aukstās ārtelpas funkcijai. Tapēc arī šeit darbojas tie paši principi , kas ārsienai, kur nesošā masīvā daļa ir iekšpuse - grīda, bet siltumizolācija pret pagraba telpu.
Vienīgā atšķirība ir tāda, ka pie vai uz pielīmētās vai mehāniski nostiprinātās siltumizolācijas jābūt piestiprinātai tvaika izolācijai. Tvaika izolācija garantē to, ka pagrabā saglabājas mitrums, bet tā - mitruma difūzija nepāriet augstāk novietotajās konstrukcijās.
Problēmas ar gruntsūdeni.. vai kāds kaimiņš nav aizbēris meljorācijai domātos novadgrāvjus?