Problēma: Ir jāizveido lēta un silta grīda vecā lauku mājā viesistabā. Pašreizējā grīda: vecas, cietas smiltis kopā ar būvgružiem, pa virsu satrunējušas grīdas lāgas, virsū veci dēļi, pašā augšā 3 cm osb (labs).

Mans domātais risinājums: visus kokus vecos novākt, uz smiltīm un būvgružiem uzlikt hidroizolāciju, virsū apmēram 20 cm keramzītu, lai izlīdzinātu grīdu,virsū 3 cm osb, pēc tam 1 kārta grīdas reģipsis - lai šuves nebūtu, un grīdas segums - laikam lamināts....

Ko sakiet profesionāļi? Būs silti un lēti? A varbūt starp osb un grīdas reģipsi ielikt arī puķiku 3 - nieku?

Varbūt ir labākas idejas?

Vienkāršākais variants - ja pats vari atvest siltumizolāciju ir ar polistirola plāksnēm. Tātad - ja zini, kāds būs līmenis vai atzīme augšējam tīram segumam segumam, tad zem tā vari izmantot to 3cm OSB plātnes, kam pa virsu pieskrūvē ar ~10cm pārbīdi 1cm OSB plātni. Zem tām ~6...12cm bērums uz 10cm polistirola kārtas, kur augšējais segums 5cm no blīvāka 35...40kg/m3 polistirola un apakšējais no 15...20kg/m3 polistirola. Zen polistirola ~2cm smiltis un tad 200mkm polietilēna plēve uz planētas blietētas pamatnes.
Parasti jau koka ēkās bojātos organiskos atlikumus zem grīdas jācenšas izvākt un sadedzināt. Arī būvgružus - pusķieģeļus vai šķembas nebūtu jēga atstāt.

Liels paldies, "būvinženieris Ivars Brinkmanis", par ieteikumu! Pilnīgi piekrītu, ka arī būvgružus - pusķieģeļus vai šķembas nebūtu jēga atstāt, bet, lai tos novāktu, droši vien paietu vismaz nedēļa, jo šajā telpā ir vismaz 2 mūrēti/betonēti krāsns pamati, un visa grīda ir biezā slānī (apmēram 30-50 cm biezumā ar ķieģeļu lauskām un akmeņiem noblietēta (dažādos augstumos). Tāpēc domāju par birstošu materiālu, lai arī izlīdzinātu augstuma starpības...

Galvenais jautājums, vai pīrāga kārtas pareizas, un vai starp osb un grīdas reģipsi var/vajag likt putuplastu? Vai nevajag vēl kādas plēvaes kaut kur?

Liels paldies, visiem kas izlasīja, bet, lūdzu palīdziet ar padomu! :)

Palīdzinātu tās lauskas un būvgružus, ja bez trūdošām daļām tās ir. Tad uzbērtu nedaudz smilts, pieblietētu, lai nesaplēš plietilēna plēvi. Pārejais kā Brinkmaņa kgs raksta, tik ar piebildi, ka smilts, kas virs plēves būtu jāžāvē pirms OSB likšanas.
Būtiskākais ir nolīdzināt tos būvgružus un krāsns pamatu virskārtu nodauzīt, lai vienmērīgi varētu noblietēt un pabērt smilti zem plēves. OSB tieši uz putuplasta neliktu, bet uz sausas smilts, vai keramzīta starpslāņa.

Man, savukārt, šāda problēma- vecā grīda: smilts, gulšņi, 4cm dēļi. Pirms lieku uz dēļiem laminātu, domāju, moš paraut vienu dēli vaļā, un starp gulšņiem sapūst kādu ekovati...? Lai siltāk. Bet jautājums, cik blīvi tur uz dullo izdotos to vati sastumt. Un vai vispār bez tvaika plēvēm un nopietnas pieejas tam visam siltinājumam ir jēga?

Un jautājums par 2. stāva grīdu vannas istabai: starpstāvu segums - dzelzbetons; tagad salikšu visas komunikācijas, un tad varbūt varētu kādu peldošo grīdu ar 7cm keramzītu un ģipškartonu 2 slāņos. Bet mani mulsina, vai uzliekot uz tādas grīdas vannu (vēl pielejot pilnu ar ūdeni), viens grīdas gals neiesēdīsies, bet otrs, attiecīgi, nepiepacelsies?

Par 1.stāva grīdu. No siltumpārejas teorētiskās puses ir vienalga vai zem siltumizolācijas atrodas smilts slānis ar tilpumsvaru ~1450...1600kg/m3 vai ķieģeļu šķembas , kam tilpumsvars no 1450..1650kg/m3. Abiem materiāliem siltumpārejas koeficents gandrīz vienāds ~0,6.0,64W/m2K, kamēr polistirola vai polistirēna putu plākšņu materiālam ~lambda ~0,039..0,042W/m2K vai ~15x mazāka. Tātad tas nozīmē, ka grīdā ievietojot šādas plāksnes tās - siltumizolācija traucē telpas siltumam sildīt apjomu zem grīdas un rezultātā telpa ātrāk uzsilst, bet arī ātrāk atdziest. Tas lietderīgi tad, kad telpa tiek ekspluatēta īslaicīgi. Ja telpā plānots uzturēt ilgstoši pozitīvu temperatūru, tad iespējams, ka labāk ir siltināt pamatus ar vertikāli piespiestu siltumizolāciju, bet siltumam no telpas ļaut sildīt grīdu ar zem tās esošo masīvo oamatu.
Zem grīdas esošā mitruma izolācija ir tvaika izolācija, kas neļautu zemē kapilāri piesaistītam mitrumam, respektīvi smilts virs plēves būtu birstoša, kā Jūrmalas smiltis, bet zem plēves gruntij jāpaliek mitruma sasaistītai. Tātad, jo sausāka smilts vai aizpildījums, jo vienlaicīgi tās ir labāks siltumizolātors... sausai smiltij tas var nokrist līdz 0,52W/m2K ~1,1..,15x labāk izolē nekā parasta nežāvēta smilts. Tāču ja zināms, ka virsmas gruntsūdens atrodas dziļāk par 2m no esošās planējuma virsmas tad zem siltumizolācijas plēvi varētu arī nelikt, jo tad kapilārais mitrums ir pārāk nenozīmīgs, lai tas ietekmētu grīdas organiskos segumus.
Par to smilti virs plēves... nu vēlams sausu, bet katrā gadījumā, ja telpa tiek regulāri sildīta un uz grīdas ūdens spaiņus neviens nelaista, tad no telpas siltuma visi materiāli, kas atradīsies virs siltumizolācijas un plēves paši izžūs līdz līdzsvara mitrumam,smiltīm 2..3% no svara.

Sveiki, interesanta saruna priekš manis, jo pašam stāv priekšā līdzīga situācija ar grīdu uz grunts, tadeļ vēlos izklāstīt savu gadījumu, varbūt inženiera k-ngs var ko ieteikt.
Runa iet par pus-pagrab stāvu, grunts- smalka smilts-grants, vietām mālsmilts, grunsūdens zemu, nezinu cik, bet mitrums vispār nav manāms. Grīdas līmenis aptuveni metru zem zemes līmeņa aiz sienas.
Gribās uztaisīt to grīdu bez betona izmantošanas, lai ir OSB vai saplākšņa segums, jo ta bus darbnīcas telpa, daudz laiks tiks pavadīts stāvot kājās, staigājot, bet uz betona loti nogurst kājas.
Mana doma sekojoša, izlīdzināt esošo grunti, noblietēt pamatīgi, piebērt un noblietēt atkal,izlīdzināt, tad polietilēna plēve un putuplastu 2kārtas pa 50mm, lai šuves pārsedzas, tad osb, vai saplāksnis 2 kārtās.
Galvenā problēma ir, kā lai perfekti izlīdzina pamatu, tā lai saliekot putuplastu, būtu līdzena pamatne uz kā uzklāt Osb?
Bilde ieskatam
[foto2.inbox.lv]

palsa - ņemto vērā, ka grīdu noblietēt visticamāk tu nevarēsi, iesaku izmantot ģeotekstilu, liekot to uzreiz uz izlīdzinātās pamatnes.

Kapēc gan vienmēr censties to puķiku uzbīdīt pašā augšā?

GirtsL 22/02/2012 21:09
Savukaik man atzīmēta tāda saikne uz diskusiju par dēļa grīdu:
[www.building.lv]
[www.building.lv]
Jāsaka, ja grīda pret esošo ēkas planējuma līmeni atrodas zemāk - puspagrabs, pagrabs, jo vairāk telpā esošās virsmas pakļautas vienmērīgai pozitīvai, bet zemai grunts temperatūrai. Virsmu temeratūra tiecas uz zem grunts esošo gruntsūdens temperatūru +3...+5 grādi.
Piemēram arī man ir sava māja, tā novietota Pierīgas kāpu smiltīs, kur gruntsūdens atrodas 6m no planējuma virsmas. Respektīvi man ir grūti uzturēt sakņu pagrabu, jo sakņaugi izžūst... atsegrtā grunts pagraba grīdā vismaz 10..12cm biezumā ir kapilāri nesasaistīta birstoša. Vasarā mēģinot ar mehānisko 300m3/hr ventilātoru uzsildīt telpas virsmas, dzenot +22..+25 grādus telpā es tās nevaru uzsildīt vairāk kā līdz +15...+17 grādiem.
Tātad puspagrabā virsmas nodrošinās to, ka vasarā uz tām un tajās kondensēsies mitrums no āra gaisa, kamēr ziemā pie negatīvām temperatūrām tas žūs. Ritošā samirkšanas un izžūšanas procesa būtība ir tā, ka tā ir daudz izteiktāka vai krasāka nekā telpām - 1.stāva grīda, kur visas sienas un grīda var tikt izsauļota un vēju izžāvēta un tapēc puspagraba un pagraba grīdās iestrādātiem organiskiem materiāliem noteikti būs lielākas mitruma deformācijas un tās sliktāk žūs - logu ailes radītā insolācija vājāka.
Mans ieteikums - grīdai puspagrabā tomēr izmantot betonu, es saprotu , ka daļa no tā tev pieejama - grants veidā. Tuvojoties ziemai tu uz grīdas ieklāj sagatavotus vairogus no OSB vai saplākšņa atgriezumiem, uz vasaru tos novāc.
Darbnīcas telpas temperatūras virsmu paaugstināšanu noteikti var panākt siltumizolējot ārsienu virsmas no ārpuses, kaut vai ar 5cm polistirola plāksnēm