Vai akumulatoru jārēķina no mājas m2, silto grīdu tekošajiem metriem, vai klona m3 ?

par siltuma akumulatoriem pameklē forumā... man liekas bija ļoti gara diskusija, bet akumulators tapēc vajadzīgs, ja tev būs apkure ar malku... tātad ar cieto kurināmo un epizodiska... akumulātors ļauj katlu kurināt epizodiski.
Ja lauz 1.stāva grīdas... tad varbūt akumulatoru lietderīgi noslēpt zem grīdas ēkas vidus daļā?

Aķis aizņem ne vairāk par 1m2 grīdas laukuma, nekur neko zemē rakt nevajag. Aķa lielumu rēķina pēc mājas siltumzuduma. 1 tonna ūdens spēj lietderīgi uzkrāt apmēram 60-70 kWh enerģijas. Praktiski 1t pietiek kādiem 100m2. Ja vieta atļauj, labāk likt vairākus blakus, bet nelielai mājai droši vien ar diviem 800L aķiem pilnībā pietiktu. Ja naudu žēl - liec vienu tonnīgo un būs OK. Pareizas slēguma shēmas meklē te, lasīšana pāris stundām garantēta:
[www.building.lv]

Man jau škiet, ka siltās grīdas ir piespiedu risinājums, ja tiek izmantots apkures veids, kur siltumnesēja temperatūra ir visai zema, piemēram, siltumsūknis. Manuprāt, siltajām grīdām ir vairāki mīnusi:
1) ierobežota grīdas seguma izvēle;
2) nekādu iespēju oparatīvi regulēt temperatūru telpās - naktī vēsāk, dienā siltāk;
3) potenciālas problēmas grīdas sēšanās gadījumā;
4) cietā kurināmā katla gadījumā, nepieciešams akumulators - papildis izmaksas;
5) subjektīvi dīvaina sajūta, kad grīdas t ir virs telpas temperatūras;
6) ļoti liela varbūtība, ka svīdīs logi, ja zem tiem neatradīsies sildelementi;
7) acīmredzami būs jūtams loga aukstums kaut vai ejot tam garām.

Zinu cilvēku, kurš modes dzīts uzlika siltās grīdas pie gāzes akures. šis teica, ka lielākā problēma ir lielā siltuminerce ar nespēju regulēt apkuri automātiski. Kad telpas sensors saprot, ka t ir par zemu, paiet vairākas stundas, kamēr t tiek uzcelta un tad atkal tā tiek uzdzīta augstāk nekā vajag, jo, kad sensors atslēdz siltuma padevi, grīdas vēl ilgu laiku turpina sildīt telpu, paceļot t virs vajadzīgās.

Pikko piedāvātie radžiki ir silto sienu vietā...

specs
tik daudz muļķību vienā īsā komentā.

1) vienīgais punkts, kam var daļēji piekrist. tomēr izvēles iespājas ir gana plašas, lai piemeklētu sev vēlamo variantu.
2) naktī vajadzīgs svaigs gaiss - atver logu un būs tev vēsāk.
3) kāpēc grīdām būtu jāsēžas, ja tajās ir ievietotas caurulītes, bet bez caurulītēm nē. varbūt vienkārši jānoblietē pamatne
4) akumulators ļoti labi noder arī bez siltajām grīdām - retāk jākurina. tas ir komforta jautājums radiatoru gadījumā.
5) padzīvo un izmēģini, un tikai pēc tam izsakies
6) padzīvo un izmēģini, un tikai pēc tam izsakies
7) padzīvo un izmēģini, un tikai pēc tam izsakies

acīmredzot zināmajiem cilvēkiem ir jāmaina t regulēšanas princips - jāmēra un jāvadās no atpakaļgaitas temperatūras.

Interesantākais ir tas, ka vienīgie, kas kritizē siltās grīdas ir tie, kas nekad nav dzīvojuši mājā ar siltajām grīdām. Kā jau pie mums ierasts - ņe čital, no mņeņije imeju. Cik es esmu runājis, pilnīgi visi, kam mājās ir siltās grīdas saka, ka citu apsildes veidu ne redzēt vairs negrib - pilnīgi bez izņēmuma. Ja būvētu otrreiz, 100% liktu siltās grīdas, arī otrajā stāvā, jo koktelis bākā tomēr ir ņe riba ņe mjaso.

Piekrītu, bet vecā lauku mājā var nepietikt siltuma ar siltajām grīdām - var sanākt karstās:)

Ja, šo ziemu pie -30 grādiem vini paziņas ar siltajām grīdam sala, jo kurināšanu ierobežo grīdu pieļaujamā temperatūra. Citam paziņam, kurš dzīvo karkasenē ar sienu siltinājumu 20cm, viss bija kārtībā. Izvēloties sildīt māju ar grīdām ir jāņem vērā šī "nianse".

šī nianse jāņem vērā pie jebkura apkures veida, jo pie radiatoru apkures tiek izdedzināts gaiss un smird krāsa ar kuru tie radiatori nokrāsoti, bet krāšņu apkures gadījumā tas noved pie sarkanā gaiļa.