Sveiki!

Vajadzīgs padoms siltuma zudumu novēršanā. Ir mansarda dzīvoklis, kurš lielā salā un vējā ir nepiekurināms. No rozetēm un kontaktiem pat nāk auksta gaisa plūsma. Pamazām pa riģipša profila vietām izplatās arī pelējuma sēne.

Audits dažas vietas uzrādīja, kurās sapūtu vati, bet kopējo situāciju tas būtiski neuzlaboja. Man ir doma, ka ir kāda vieta kur ir nohaltūrēts ar pretvēja plēvi, pa kurieni aukstums tiek iekšā un tie 10-15 cm starp riģipsi un pretkondensāta plēvi kalpo kā ventilācijas kanāls. Attiecīgi aukstums atdzesē visu riģipsi vienmērīgi, tāpēc arī neviena vieta īpaši neizceļas audita laikā. Lai nebūtu jāplēš nost riģipsis visā dzīvoklī, domāju pārbaudīt dažas aizdomīgākās vietas un griestos starp siltinājuma pīrāgu un riģipsi sapūst iekšā beramo putoplastu, lai likvidētu ventilācijas kanālu.

Kādas idejas? Tas varētu atrisināt problēmu?

To ka audits neko īpašu neuzrādīja tas ir normāli jo ar pliku kameru var noteikt 20% no esošām problēmām.
Iepūst vati vai bumbiņas tā ir lotorija.
Labāk satraucies ko darīt ar riģipsi
sk [ladycity.lv]

Kāda ir siltinājuma konstrukcija... vai tvaika izolācija ir iestrādāta un vai bēniņu telpa vēdinās pareizi? Rādītājs, ka lielā salā un stiprā vējā nevar piekurināt un riģipsis sapelē norāda uz to, ka siltumizolācija ir mitra- tātad vai nu nav iekšējās tvaika izolācijas vai nepareiza bēniņu vēdināsana... tie stiprie vēji mums tik bieži nav... jo tad atmaksātos būvēt vēja eletrības ģenerātorus.

Tvaika izolācija ir. Ko nozīmē pareiza bēniņu vēdināšana? Man divas sienas robežojas ar pažobeli. Kopplatība ap 5 m2.

Paskaties forumā par jumta vēdināšanu. Jumta zemseguma plaknei jābūt caurvēdināmai no dzegas uz kori.. respektīvi nepietiek caurumi tikai korē vai dzegā un tradicionāli kopējam atveru lielumam jābūt 1/400 daļai no jumta laukuma.
Taču ja tu saki ka appelē riģipša (metāla)profili... tad tas norāda uz aukstuma tiltiņu... profili no telpas aukstās puses ir jāizolē... te labāk bija izmantot koka brusas?...bet nu ko vairs.
Taču vispārējā gadījumā visām ēkām augšējiem dzīvokļiem parasti problēmas ar dabīgo vēdināšanu, jo trūkst vilmes ... tapēc jāizmanto mehāniskie ventilātori ar mitruma sensoru un jārada iespēju dzīvoklī pieplūst gaisam... kaut vai no ēkas pagalma puses.
Kāds mitrums telpās... aizņemies higrometru un apskati.

Jautajums bija plasaks -par masarda siltinasanu kopuma. No Jusu teikta sanak jo labaka ventilacija, jo siltaka maja?

Ja tvaika izolācija būtu pareizi iestrādāta tad caur rozetēm nepūstu. sk [www.rbb.lv]

Paldies nē, jo tieši tādi jau arī pirmo reizi arī siltināja. Ar izvērstiem pirkstiem, visi pārējie neko nejēdz, bet paši paskaidrot arī neko nespēj!:)

Nu tā viš i, rbb māk tikai iemest linku uz savu lapu, puika sajaucis, šī nav reklāmas lapa, bet forums, kur cilvēki apmainās ar pieredzi vai zināšanām.

" No Jusu teikta sanak jo labaka ventilacija, jo siltaka maja?"... zemjumta plaknes vai bēniņu telpas vēdināšanai jānodrošina tas, lai liekais kondensātmitrums varētu izplūst ārā un tādejādi nekondensētos siltumizolācijas slāņos, kuru veido mansardtelpaas konstrukcijas. Jo ja jūs sakāt, ka caursalst profili, tad tas nozīmē, ka profili korodē un sekas saprotamas.
Teorētiski ir vēl viens siltuma zuduma veids... kas saistāms ar savulaik izplatīto siju aizpildījumu konstrukciju izmantojot melnos griestus. Siju apakšējā daļā ir gaisa kanāls, kurš ir atkāts no ārsienas līdz nesošāi vidējai sienai. Tā, ka bēniņu siltumizolācijas slānis parasti bija samērā vājš...12..14cm būvgružu bērums, tad iespējams, ka caur šo gaisa kanālu stiprais vējš vai sals nodrošina siltuma zudumus.