Situācija sekojoša:
Ir nopirkts dzīvoklis ar pirms 10 gadiem taisītu remontu vecā koka mājā. Sienas no iekšpuses izšūtas ar reģipsi, aiz kura esot vates kārta. Radās vajadzība pārvilkt radiatoru, un vienā vietā atlauzu vaļā reģipsi lai varētu pieslēgties apkures trubām, un izrādījās, ka aiz reģipša it tikšums un svilpo vējš. Izurbinot caurumu citur, vati tomēr aiz reģipša atradu. Tādad vietām ir siltināts, vietām nav.

Par cik vairumu telpu remontēt plānots bija tikai kosmētiski, rodas jautājums - vai pastāv kāda iespēja šo starpu starp veco sienu un esošo reģipša sienu (~5cm) tomēr piepildīt ar kādu siltumizolāciju neplēšot nost esošo reģipsi. Urbt sienas augšdaļā reģipsī caurumus un pildīt ar ekovati vai kādu citu beramu materiālu?

Otrs stāsts ir griesti. Virs dzīvokļa ir bēniņi, un siltinājums bēniņos ir izdedži. No dzīvokļa puses zem vecajiem griestiem ~20cm zemāk ir reģipša griesti. Starp reģipsi un vecajiem griestiem tukšums - kā radīts lai ievietotu siltinājumu. (Saprotu, ka "pareizāk" būtu likt siltinājumu bēniņos, bet par cik tie ir koplietošanas, tad "drošāk" jutīšos tomēr siltinot no dzīvokļa puses.) Bet atkal tas pats jautājums - kā šo tukšumu aizpildīt neņemot nost esošos reģipša griestus. Pūšamā ekovate?

Vai kāds ir saskāries ar līdzīgu problēmu un kā to ir risinājis? Saprotu, ka teorētiski ekovati var iepūst visur kur, bet, ja piem. uz 15m2 lielu istabu griesots izgriež caurumu (nu ok, 3 caurumus) par šo caurumu ekovate sapildīsies tiešām visur un nepaliks neaizpildīti stūri?

Cerot uz padomu,
Gints

Varbūt tomēr kāds var pakomentēt kā praksē īsti notiek ar to ekovates iepūšanu šaurās vietās - starp sienu un reģipsi?

Gints

Teorētiski pūš. Man šur tur pūta ~5cm (vienkārši stūķē caurumā tievāku trubu), bet neviena no tādām vietām gan nebija pa visu sienas laukumu, bet gan max 20cm plata. Cik sapratu, viņi iebāž iekšā trubu aizpildāmajā apjomā līdz dziļākajai vietai, tad pūš un pakāpeniski velk trubu ārā. To, ka truba jāpavelk ārā pasaka aparāts, atkarībā no sasniegtā blīvuma.

Aizbāžot aiz tavas sienas trubu pa vienu caurumu, makulatūra noteikti sasprūdīs kautkur starp profiliem un sienu un radīs iespaidu, ka jau pilns. Labāks rezultāts varētu būt pa gabaliņam pūšot katrā profilu starpā. Vēl trakāk, ja tev šur tur tā telpa ir jau aizpildīta, tad jau to vai kautkur vēl ir kāds tukšums varbūt vari ar klauvēšanu mēģināt noteikt. Katrā ziņā caurumu reģipsī būs daudz.

Tas pats par griestiem, kaut gan ja ir 20cm, tad tas varētu būt vienkāršāk. Tak piezvani uz kādu pūtēju kantori un paprasi.

Nav vērts, nemocies, tur, kur radiatoru truba, iebāz parastā putu baloniņa snīpi un sapūt putas. Neviens ekovates pūtējs neredzot, kas aiz tās sienas ir, tev neko kvalitatīvu tur nesapūtīs. Pakurināsi bišķi variāk un miers. Gan jau, ka tā vate ir likta, bet tur, kur ir caurules, parasti nohaltūrē ar piegriešanu un varbūt tā vates neesamība ir tikai iluzora. Tici man, lai būtu ar roku pamanāma gaisa kustība aiz sienas, izurbjot caurumu, pilnīgi pietiek, ka kaut kur nav vēja barjera. Caur visu vati liksies, ka tur "pūš" - siltināšana ir tāda pedantiska lieta, kur katrs milimetrs ir no svara. Kad ziemā ārā būs zem -20, sameklē termofotografētājus, lai atnāk un sabildē tavu dzīvokli. Es šogad izdarīju un nenožēloju, jo ļoti smuki var lažas redzēt, vot balstoties uz šīm bildēm arī zināsi, kas un kā. Uz rokas par 20Ls bija gatavi braukt un bildēt visi pēc kārtas. Turpat uz vietas iekopējām bildes datorā - skaties un priecājies, kamēr slikti paliek.

vot tieši tādēļ es neko nefotogrāfēju. tā teikt - mazāk zini, ciešāks miegs.

Nu apmēram skaidrs. Man jau pašam arī, protams, likās, ka visi pūtēji tik teiks jā, jā, spaūtīsim visu un visur, tieši tapēc arī interesējos par praktisko iznākumu - vai ir jēga šur tur fragmentāri ko iepūst. Ja par griestiem liekas ka tajos 20cm varētu mēģināt, tad par sienām man arī tieši ir bail, ka vienīgais "labums" būs sienas vienos caurumos a jēga no ta maza.

Tas, ka termogrāfija dotu lielu skaidrību ir skaidrs, bet tagad visu izremontēt lai ziemā saprastu lažās (pirms manis jau pieļautās) un visu remontētu pa jaunu - nauda un nervi pa galam. Brīžiem tiešām laikam labāk nezināt :)

Lai aizlāpītos ir daudz un dažādes metodes kuras varētu izdomāt un pielietot.
Ja izdosies novērst esošās problēmas, laika gaitā radīsies citas-iespējams vēl lielākas.
Labāk atstāt kā ir un krāt naudu lielākām pārbūvēm
[buvfizika.lv]

aaaa, kur var dabut "fotogrāfētājus" par 20 Ls? Es vienā kantorī apjautājos - prasīja 150 Ls - gan kopā ar pūtēju (blower test). Varbūt tas arī ir tas dārgākaias?

Ja nemaldos, rakstīju Gūglā "termofotogrāfija" un pirmajiem 5-10 aizsūtīju e-pastus. Apmēram puse pavisam drīz atzvanīja un vienojāmies. Protams, ja neizstāsti situāciju, cipars ir kosmoss. Viņi pa visām varītēm mēģina iesmērēt atskaiti, kas ir tās pašas bildītes saliktas Word-failā ar smuku noformējumu. Skaidri un gaiši jāsaka - atskaiti nevajag, neko oficiāli nevajag, vajag tikai sabildēt. Tagad sāk šaubas mākt, varbūt arī nebija tie 20Ls, bet nu vairāk par 30-35 gan nevarēja būt. No zvanītājiem vienam cipars bija, ja nemaldos 90 Ls, vēl kādiem 3 bija apmēram vienāda cena, paņēmu to, kas izrādīja interesi un ātri atzvanīja un likās ieinteresēts, nebija jālūdzās. Pūtējs jau ir pavisam cita opera, arī svarīga štelle, ēkas blīvuma pārbaude, bet tur tiešām ir ko ņemties, lai to testu veiktu, to pagaidām ne. Es gan visiem ieteiktu nofotografēt jo, bez lielajām un grūti labojamām lažām ir arī tādas banālas lietas kā man, piemēram - logi pēc fotografētāju teiktā - super, nu nebrīnos, cena arī bija super. Bet te pēkšņi vienam logam stūrī pie atveramās daļas rāmis iekšpusē -3 grādi!!! Nu nekas jau nebija, blīvgumija bija sametusies, ko ar aci ir nereāli piefiksēt un tur bija naturāli šķirba. Novērst to bija 5 min. darbs. A tā es jau vairākus gadus to nebiju manījis. Faktiski rāmis balts un tur pat ledus bija uzsalis, ko neredz, jo nu tajā dienā ārā bija ap -25.