Vecas mūra mājas pirmajā stavā uz mūrēta arkveida pārseguma ir jāiebetonē siltās grīdas, bet dalās domas par "pīrāgu". 1.variants- vājš keramzītbetons, kārta, lai izlīdzinātu pamatni 1-15cm, plēve, 50mm putu polistirols, un betons 60mm ar ūdens apsildi un armatūras sietu. 2. variants - keramzīta izlīdzinošā kārta1-15cm, plēve, 50mm putu polistirols, un estrichklons 60mm ar ūdens apsildi.Apakšā neapkurinātas pagraba telpas, un biezāku izolācijas kārtu nevaram atļauties dēļ augsuma ierobežojuma grīdām. Plānotais grīdas segums - flīzes.

Vai to keramzītbetonu maz vajag? Betonu ir grūti iestrādāt, vēl ir peldošs variants - saber keramzītu, izlīdzini, virsū liec 5cm cieto ekstrudēto puķiku, tad plēvi (obligāti!) un armēts cauruļbetons. Tā tak taisa peldošu grīdu no reģipša. Es arī silto grīdu betonēju uz izlīdzinātām smiltīm, super.

taisi vien to vājo keramzītbetonu, jo lasot literatūru par vieglbetoniem, tur tiek teikts, ka biezāku slāni par 10cm bērumu nebūtu jēgas veikt.. keramzīts zem dinamiskas slodzes sāk sabrukt...sabirt.

Man pašam arī likās, ka vienkāršs keramzīta pabērums nav prāta darbs. kamēr klās putupolistirolu un siltās grīdas visa līmeņošana jau būs izmīdīta. Un kā ir ar estrichklonu virskārtai? savā laikā redzēju, kā vienu svaigi saplaisājušu grīdu laboja ar epoksīda smāķiem, un gropēja armatūras perpendikulāri plaisām. Vai ir vēlams viņu siltajām grīdām izmantot?

Paga, paga, pus-Rīga ir ar peldošajām reģipša grīdām uz keramzīta bēruma. Tad jau tur visur sen viss ir izmīdīts un delīmeņots. Un ne jau tur tas ir izlīmeņošanai - pats zinu vairākus jaunos dauddzīvokļu projektus, kur tas tā tikai taisīts skaņas un siltumizolācijai. Keramzīts tur ir apmēram 10cm. Ja šausmīgi bail no keramzīta, ber sausas baltās smiltis, tām nav ne rukuma, ne tās var izmīdīt, turklāt daudz lētāk. Betons līdzināšanai man liekas nenormāli nevajadzīgs darbs.
Man pašam ir smiltis pamatos, tās nolīdzinātas, virsū saklāts cietais ekstrudētais spundētais puķiks, virsū armēts eštrihklons ar papildus polietilēna šķiedrām. Siltās caurules iekšā. Ja par delīmeņošanu uztraucies, tad velti, jo ne jau ar puķiku tiek grīdas līmenis taisīts, bet gan ar gala betonēšanu. Eštriha gadījumā tas notiek ļoti vienkārši, jo viņu ar sūkni pūš mājā un tā konsistence ir kā mitrai zemei, uzreiz līdzina ar lāzernivelieri, beigās ar helikopteru nogludina. Par plaisām es tiešām nesaprotu bazaru - interesanti kādā veidā atbalstītai grīdai plaisas traucē??? Bruģēta iela tak arī ir 6-8cm biezs betons, kas "saplaisājis" mazos 20x10cm kvadrātiņos - un nekas, cilvēki staigā, autobusi braukā un neviens vēl pazemē nav iekritis. Grīda tak balstās uz zemes, plaisas tur absolūti neko neietekmē! Nav jau tilts vai pārsegums.

Ir manīts, kā uzvedas keramzīta pabērumi vecās mājās starp sijām pārklāti ar grīdas reģipsi.. Pēc 3 gadiem starp sijām izveidojušās bedres 1cm dziļumā. Varbūt keramzīta ppabērums nav peļams jaunajos projektos vienmērīgam slāņa biezumam, bet ir vietas, kur tas manuprāt nestrādā..

Keramzītam, kā jau birstošam materiālam apakšā nedrīkst palikt caurumi un ieteicamais slāņa biezums ir no 2 līdz 20cm. Ja starp sijām līdzeni pieber keramzītu, bet tikai līdz siju augšējai malai, reģipsi piestiprina pie sijām, tad tā nav nekāda peldošā grīda, bet kļūda būvniecībā...

tas pabērums arī bija vismaz 2-3cm virs siju līmeņa pēc ekspluatācijas..