Iespējams šis ir plaši apspriests jautājums, bet varbūt kāds varētu padalīties ar
jaunākajām tehnoloģijām šajā jautājumā.

Dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā, un dzīvojamajā istabā, kā arī virtuvē uz sienām un tālāk
sāk parādīties pelējums. Pagaidām apstrādājam ar tiem smirdīgajiem līdzekļiem,
bet plānojam veikt remontu, lai atrisinātu šo problēmu.

Visu māju apsaimniekotājs siltināt ir atteicies, tas nozīmē, ka sienas no iekšpuses būs
jāsiltina pašiem. Vai jūs varētu padalīties pieredzē kādi pašlaik pieejamie materiāli
un tehnoloģijas ir vislabākie? Iespējams, ka kāds mitrums nāk arī no pagraba. Grīdas arī liks jaunas, kā pareizi tās izolēt no mitruma?

Mums arī vajadzētu uzlabot dabisko ventilāciju, vai kāds virtuvē ir izsitis caurumu uz āru un ielicis kādu ventilācijas cauruli? Vai kāds var dot padomus?

Dzīvoklis ir 103 sērija, 2 istabas.

Pie ārējām sienām neliec skapi vai lielas mebeles.
vai sk [www.youtube.com]

divi galvenie, vecie labie pasākumi pret pelējuma rašanos ir vēdināšana un sildīšana/kurināšana.
tad ar pelējumu nav jāmokās.

konkrētajā gadījumā gribētos pavaicāt dažas lietas:
- kādi logi
- kas par segumu uz grīdas?

mitrums no pagraba var nākt tikai tādā gadījumā, ja pagrabs ir siltāks par augšā esošo istabu (siltums līdz ar mitrumu vienmēr virzās no siltākā uz aukstāko).
ja tas tā nav, tad dzīvokļa apkure nav pietiekama, lai sasildītu grīdu līdz tādai temperatūrai, lai uz tās nerastos kondensāts + nepietiekama vēdināšana.

visu zarazu ļoti efektīvi var iznīcināt ar ozona ģeneratoru. var iznomāt un pielietot, kad pamatproblēmas novērstas.

Visur ir plastikāta logi, grīda ir lamināts. Pagrabā diez vai ir siltāks kā istabās.
Vai tas nozīmē, ka mainot grīdu nekas īpaši nemainīsies?

Temperatūra dzīvoklī ir ap 18 grādiem (centrālapkure), vai tas ir nepietiekami?
Ziemā diez vai vidējā temperatūra būs augstāka, jo mājas vecākais tā "ekonomē".

Ja visur ierīkotu apsildāmās grīdas, tad tas palīdzētu? Vai arī vienkārši papildus sildīt
gaisu ar elektriskajiem sildītājiem?

Kur varētu palasīt vai uzzināt vairāk par ventilācijas uzlabošanu dzīvokļos. Vēdināt,
protams, var līdz kaut kādai robežai. Mājās mazi bērni.

Varbūt vēl kādi konkrēti ietiekumi manam gadījumam? Paldies

Visur ir plastikāta logi
======================

Pēc šī pelējuma diagnoze ir pilnīgi skaidra, dzīvoklī nav nekādas ventilācijas (pat dzimtās ventšahtas virtuvē un sanmezglos vārnas varētu būt aizmūrējušas jau pirms 20 gadiem vai bijušas daļēji/pilnībā aizbērtas jau mājas celtniecības procesā).

Pagraba pārseguma siltināšanas noteikti par ļaunu nenāks, siltināt no apakšas, tb pagraba griestus.

Un neripināt savas neizdarības bumbas uz apsaimniekotāju, siltināšanu veic dzīvokļu (mājas) ĪPAŠNIEKI par savu naudu, apsaimniekotājs šajā procesā īpaši lielāku lomu kā masoviks-zaķeiņiks nespēlē.

Uzgāju ventilācijas uzparikiti, kuru izskatās var uzlikt uz esošajiem logiem.
Vai variet pakomentēt?

[www.logu-remonts.lv]

Tāpat kā logu vēdināšanas režīms vai speciāli paredzēta sprauga rāmī, šis ir tikai "pusmērs" pozitīva rezultāta sasniegšanai, tb labāk nekā nekas.

Normālai ventilācijai ir 2 virzieni - pieplūde un nosūce. Un vēlams, lai pieplūde nenotiktu ar -20C temperatūras gaisu ziemas vidū (tāpēc ir izgudroti rekuperatori, uzsildīt savādāk ar laiku paliks dārgāk kā investīcija rekuperatorā). Gaisam vēlams noriņķot pa istabu (telpas apjomu), lai ventilācija pildītu savu funkciju vispilnīgāk.

18 grādu un ventilācijas trūkums ir īstais komplekts pelējuma audzēšanai.
principā jau rekomendāciju būtība nemainās - sildīt un vēdināt.
prātīgāk būtu intensificēt centrālo apkuri, respektīvi paņemt pie pogas pārvaldnieku un izskaidrot kādi tūdi var rasties, ja pelējums sāks ieplesties pa visu māju. tad tā ekonomija iegriezīs vairāk kā var iedomāties.

līdzīgi gadījumi man atsauc atmiņā kādu visai senu epizodi no manas dzīves, kad pagaidu mājokļa meklējumos biju iemaldījies kādā privātmājā, kuras saimnieks vai nu aiz slinkuma, vai skopuma, vai krāsns defekta, vai vienkārši stulbuma, bija sadomājis taupīt uz apkures rēķina. kurināja maz un lai taupītu siltumu vēl bija pacenties aizlīmēt logus un aizlikt ciet visu, kur varētu kustēties gaiss. kaut ko tādu es redzēju pirmo reizi - notecējuši logi, nopelējušas sienas, skapis kā pelējuma ferma. murgs! smaka neaprakstāma. vīrs bija celtnieks un par galveno problēmas cēloni uzskatīja varbūt bojāto horizontālo hidroizolāciju uz pamatiem. pilnīgs kretīns, jāsaka tā, kurš šādos apstākļos turēja savus bērnus, divas pusaugu meitenes.
es tolaik biju jauns un dumš, un tālu no celtniecības, un no redzētā šokēts nekādus padomus arī nemācēju dot. gribējās vienkārši ātrāk tikt ārā svaigā gaisā. ar līdzīgu situāciju aprakstu mēs šeit portālā saskaramies ne pirmo reizi. pamatā galvenais cēlonis ir "taupība" uz apkures rēķina.
taupīt - samazināt piegādājamā siltuma daudzumu var un drīkst, ja izdara vienu citu lietu - samazina sienu siltumcaurlaidību. bet ventilāciju likvidēt nedrīkst nekādā gadījumā. punkts.

uz kā uzlikts lamināts?

Jautājums no šīs pašas sērijas - par apkures ekonomēšanu. Vai tad aizbraucot no mājas uz nedēļām divām nedrīkst atstāt dežūrtemperatūru ap +14 gradiem, ņemot vērā, ka šajā laikā nebūs nekādu mitruma avotu - elpas, zupas vārīšanas utt. Vai ir jābūt kaut kādai noteiktai t starpībai starp āru un iekšu, lai nesāktu rasties pelējums?

Kādreiz bija viens cilvēks kurš tieši tāpat dzīvoja pirmajā stāvā virs pagraba, turklāt mājas galā . Ziemā bija auksts, max 18 grādi . Aizbraucot ciemos, kājas nosala . Domāju ka vienīgais risinājums ir pa visu dzīvokli ierīkot siltinājumu un virs tā siltās grīdas . Zinot kādi starpstāvu paneļi tika lietoti , kā tie savā starpā noblīvēti, un kā grīdas kādreiz liktas .