Dzīvoklī virs reģipša griestiem ir tukšums, ko gribu nosiltināt.
Virs manis koplietošanas bēniņi, kur dažādu iemeslu dēļ siltināt no augšas nav iespējams.

Ir variants pūst ekovati, lai nav jārauj nost viss griestu reģipsis (ap 90 m2), bet ko tādā gadījumā iesākt ar tvaika izolāciju? Varētu zem esošā reģipša, kurš vates iepūšanas laikā tiks sacaurumots, likt plēvi un tad vēl vienu rēgipša kārtu, bet bail, ka giestu konstrukcija (stieples un enkuri saāķēti profilos) var neizturet 2 reģipša kārtu svaru + vēl vates svaru.

Vai ir kāda "uzkrāsojama" tvaika izolācija? Eļļas krāsa? Kaut kas cits? Atstāt to vati bez tvaika izolācijas negribas. Gruntēt tos griestus 5X un cerēt, ka gruntējums palīdzēs reģipsim nelais cauri tvaiku? Varbūt ir kādas īpašas krāsas?

Ceru uz gudro forumiešu padomu.
Gints

Mierīgi pūt bez plēves. Es tā izdariju sienām. 4 gadu laikā nekas slikts nav noticis.

Par ko uztraukums? Kā tev tas"tvaiks" tur gāja pirms ekovates,tā pēc lai iet.Tur taču ir kaut kāds bēniņu siltinājums.Domāju,ka ar šo ekovates slānīti tu nekādu rasas punktu(jatāds arī bija) uz savu ekovati nepārvietosi,bez tam reklāmās var izlasīt,ka ekovatei vispār var iztikt bez tvaika izolācijas.

NU pat paši ekovates pūtēji tomēr iesaka, ka "tvaika barjera" tomēr IR nepieciešama.

Mani griesti šobrīd izskatās sekojoši (no lejas) - reģipsis - ~20cm gaisa sprauga - apmetums (vietām ar ap kvadrātmetru caurumiem - melnie griesti (koka dēļi) - griestu sijas, starp kurām vietām ir saglabājusies izdedžu u c. kārta, bet vietām reāli ir tukšums - virs sijām koka dēļi - virs tā nelielā kārtā izdedži kopā ar baložu sūdiem u.c. "kultūrslāni".

Pāris redzamajās vietās vienkārši redzu, ka starp griestu sijām ir reāli tukšumi, kur manuprāt notiek diezgan pamatīga gaisa apmaiņa (domājams, ka vairums pirmskara koka mājās ir šāda situācija), līdz ar to es šobrīd esošo bēniņu (manu griestu) siltumizolāciju sauktu par ļooti nosacītu.

Kādas ir teorētiskās iespējas apstādināt tvaiku un to tomēr neielaist vatē, bet neliekot fizisku plēvi (respektīvi baigi negribās veco reģipsi raut nost, bet lēnām tomēr uz to briestu).

Es gan rautu nost esošo reģipsi un taisītu normālu siltināšanu. Tvaika barjera ir nepieciešama, citādi nav liela jēga no siltināšanas ar vati. Varbūt var salaist iekšā tās putuplasta lodītes, neatceros kā sauca, bet manā skatījumā tas nav siltinājums.
Bet var jau pafantazēt par tēmu
,,, teiksim, sapūt iekšā vati, cik nu var neredzot blīvi to izdarīt. Un tad reģispi krāso ar to gumijoto krāsu, ko klāj zem flīzēm vannasistabā. :D
Vēl variants virs reģipša taisīt iestieptos plēves griestus - tagad ir arī nespīdīgie, tas ir matētie, ar rakstiem, ut,t.. ;)
[www.evinni.lv]
[www.youtube.com]

Dīvaini, ka šajā jautājumā nav izteicies rbb. Vispār jau ekovatei tvaika plēvi nevajag un tavā gadījumā diez vai varētu būt rasas punkts iekš tas vates. Otrā reģipša kārta nenāktu par ļaunu no ugunsdrošības viedokļa, ja ir ko pārsēgums. Mani nedaudz mulsina tieši uguksdrošiba pie siltināšanas ar ekovati, kaut arī es mēģināju viņu dedzināt un esmu pārlicinājies ka nedeg. Stasts ir par to ka tev tak iekš tas siltinājuma paliks elektības vadi. Vai ir arī kādi savienojumi, lampu pieslēgumi? Ja tos var kaut ka garantēti atdalīt no vates tad viss ir OK.

Izdedži arī var darboties kā tvaika barjera.

Es, bez šaubām par mitrumu, šajā gadījumā pūstu ekovati. Nokrāsotu normāli griestus, parūpētos lai nav liekas spraugas, piem, vietās, kur iebūvējamās lampas utt. Ja virs tās vates atrastos dzbetona panelis, tad gan piedomātu pie hidroizolācijas uz griestiem, ja nevēlētos plēst riģipsi nost un likt tvaikizolāciju.
Par griestu izturību - paņem spēcigu magnētiņu un pārbaudi cik bieži skrūves, cik bieži profili, izurb kādu caurumu(paprasot potenciālajiem pūtējiem cauruma izmēru), lai palūrētu, cik bieži ir stiprinājumi pie griestiem. Tad sazinies ar potenciālajiem pūtējiem un to visu izklāsti. Vispār, ja tā kārtīgi grib sapūst, šie rekomendē divas kārtas riģipša...

Nu man, par cik tika lauzta ārā siena, tiem griestiem viens gals ir vaļā, un tur var redzēt, kas virs tiem griestiem ir. Profili ik pa 40cm, bet uz griestu enkuriem (to skaitu) ir taupīts - solis ap 1,2metriem. Par cik griestu laidums īsākajā plaknē ir 5m, un otrā virzienā ~7m, nav pārliecības vai esošie enkuri spēs izturēt gan vates svaru, kas gan nav liels, gan reģipsi 2 kārtās, kas jau sastāda zināmus ne pārāk mazus KG.

Tā jau protams ar 2 kārtām reģipša būtu eleganti - zem vecā reģipša plēve, tai pa virsu jaunais reģipsis un gan vates pūšanas caurumi ciet, gan plēve vietā.

Izsverot visus par un pret, sāku tomēr sliektiies to reģipsi plēst nost, palielināt enkuru skaitu, un likst paroc extra ar plēvi lai sirds mierīgāka.

Paklausies vēl šitos profiņus, kuri internetā saskatījušies krievu versijas kā jāsiltina. Un pēc tam ej nu paskaties, kā paši krievi rauj nost siltinājumus atklājot apakšā pelējumu, mitrumu un sačakarētu sienu.
Tvaika izolācija šajā gadījumā jāliek, lai cilvēka radītais mitrums nekrātos vatē, nevis rasas puntkts. Jo vēl vairāk, ka caurais griestu biezums varētu arī radīt rasas punktu iekš vates. Protams, ja ap vati nesāks rasties pelējums, tad nekas traks jau nebūs. Tikai kāda tad jēga siltināt ar materiālu, kurš mitruma iedarbībā vairs nepilda savas siltināšanas funkcijas? Mitrums vatē nozīmē - vējā darbs un materiāls.
Neiesaku riskēt. Pelējums var ātri vien parādīties un tad ir "čau".

Izdedži kā tvaika barjera? - tas ir kas jauns. Sveisc!!!
Visur, kur tiek cauri gaiss, tiek arī cauri mitrums.