Sveicināti!
Jautājums ir, kā pareizi ieklāt garāžā sausā betona grīdu? Ir aizbērta remont bedre un vajag visu smuki nobetonēt. Garāžas telpa tiks izmantota kā atputas telpa. Vienā telpas stūrī gridai ir nosēdies vecais betons. Dziļākā vieta ir apmēram 12-15 cm. Cik saprotu, tad stiprībai un lai neplaisā betons būs jāieklāj armatūras režģis. Kā arī kādus materiālus Jūs ieteiktu.
Jau iepriekš paldies par padomiem.

Paskaties SS sludinājumos-tur pa pilnam piedāvājumi ieklāt ESTRIX grīdas.Nekādu armatūru nevajag, tiek pievienotas specālas skaidiņas, un nekas neplaisā. Tak ne jau ar tanku brauksi...

Es arī mājā ieklāju sauso betona grīdu.
Jāsaka, ka pašam tiešām nav ko ķēpāties. Atradu SS.lv sludinājumu. Tā kā apjoms bija tik 30 kvm un vajadzība bija Kandavā, tad uzprasīju piedāvājumu Talsu kompānijai (kas izrādījās no Stendes), izmaksas bija 3 Ls par kvm (par transportu maksāt nevajadzēja), smiltis pats sagādāju un vēl no viņiem nopirku cementu pa labu cenu (vaikalā bija dārgāk)
Darbs viņiem tur bija uz stundu ar visu krāmēšanos un iekārtu mazgāšanu.

Es gan liku armatūru, jo liku siltās grīdas.
Turpmāk pats vairs neko nebetonēšu, jo arī tik līdzenu pašam noklāt neisdodas.

Nodarbojos ar konkrēto grīdu "ierīkošanu" 6 gadus. Armatūru teorētiski nevajag, jo betonam tiek pievienota polipropilēna skaida, kas darbojas kā armatūra. Bet liela daļa klientu tik un tā lika armatūras sietu. Par ļaunu jau nenāk, vnk izmaksas lielākas.
Betona biezums pietiek 5cm. Lieko, ja negribas tērēties, var aizpildīt ar putuplastu, vnk tīrām smiltīm vai švakāku betonu - tas viss atkarīgs no maksātspējas. Ja ir liels "liekais" biezums, tad var vienkārši sapūst tīras smiltis un tad pa virsu 5cm normāla betona. Ir pārbaudīts praksē, viss turas, nekas nepeld, nešūpojas, nelūzt.
Ja naudu nav kur likt, var visu 100% pūst ar normālu betonu. Būs plaisas. Es pats savā mājā izpētīju un novēroju, ka tur, kur bija visbiezākais betona slānis (konkrēti man 9cm) parādījās plaisas. Bet tur, par kurieni es visvairāk uztraucos, kur slānis vienā strīpā virs trubām sanāca tikai 2cm - nevienas plaisas!!!
Nu un ir kaut kāds visdusceļš - apakšā tīro smilšu vietā var piepūst švakāku betonu - tipa smiltis ar uz pusi mazāk cementa. Arī variants.
Kas attiecas uz plaisām - ja parādās plaisa, par to nevajag celt brēku. Plaisas rodas no Dievam vien zināmiem apstākļiem.
Jābrēc un jāceļ panika ir tad, ja plaisas vietā sākas abu pušu savstarpēja kustība. Tipa, ja nostājies ar vienu kāju vienā plaisas pusē un otru kāju otrā un "mīcies" no vienas kājas uz otru un tur notiek kustība - tad gan jādod bietē betonētājiem, lai remontē. Bet, ja kustības nav, tad satraukumam nav pamata. :)

Plaisas parasti (ja kautkas ar pamatni fundamentāli nav salaist grīstē) rodas no rukuma, betonam žūstot. Armatūra palīdz to betonu saturēt kopā. Tās polipropilēna skaidas plaisas betonā nspēj novērst.

Bet tās skaidas ir reāli vajadzīgas. Esmu lauzis ārā betonu, kur tās skaidas ir, un kur tās skaidas nav. Betons bez skaidām lūzt reāli viegli, bet ar skaidu perfis cepās un rokas trīc vēl ilgi pēc procesa beigām. Tehniskie speciālisti stāstīja, ka pēc tehnoloģijas, armatūras siets uz estrich betonu nedarbojas un nav vajadzīgs. Viena daļa to sietu liek, lai būtu pie kā nofiksēt silto grīdu trubas.
Lējām grīdu vienam fizikas profesoram. Viņš bija (vismaz tā stāstīja) savā laboratorijā veicis pētījumus. Silto grīdu truba temperatūru svārstību rezultātā izplešoties un saraujoties stingri fiksēta pie armatūras sieta pārrīvējas 158 gadu laikā. Man jau izklausās pēc fufeļa, bet.... :D Tad nu šis profesors bija uz melnās grīdas saklājis distancerus, uz tiem armatūras sietu, uz tā silto grīdu trubas un uz trubām atkal armatūras sietu. Viss šitas pīrāgs bija konkrēti sasiets kopā ar drātīm. Šito sietu daudzumu viņš skaidroja, ka apakšējais siets novērsīs plaisu veidošanos uz leju un augšējais siets novērsīs plaisu veidošanos uz augšu.
Vai nu baigais ģēnijs vai vnk slimnieks.

Kāds nevar pateikt man nr. tiem čaļiem no Stendes kas ieklāj tās grīdas?

Par skaidiņu izmantošanu nemācēšu pateikt, kaut ko jau viņas droši vien dod. Bet, kas attiecas uz armatūru, tad armatūrai teorētiski jābūt tajā betona slāņa pusē, kur nevēlas plaisāšanu, kur spiediena iedarbība ir no pretējās puses. Klasisks piemērs - logu pārsedzes. Armatūra ir tikai apakša, augšā likt nav tiešām nekādas jēgas, jo spiediens no apakšas uz augšu nebūs. Rezultātā - spiediens uz pārsedzi no augšas - apakšai neļauj izplesties armatūra, bet augšu nevar saspiest(pamēģini betonu saspiest). Tāpēc arī gatavajām pārsedzēm norāda uzstādīšanas virzienu "DOWN", lai Džamšuts ar Rafšanu zinātu kā likt... Ja grib, lai uz abām pusēm var iedarboties spiedes spēki, tad armatūra jāliek gan apakšā, gan augšpusē, kā to izvēlējas jauminētais profesors. Bet tam arī ir alternatīva, likt armējumu slānim pa vidu, tad no abām pusēm lieces izturība būsvienāda, tiesa zemāka, nekā būtu 2 slāņi armējuma. Salīdzinājumam, 10cm betona slānis, kur armējums pa vidu, būs līdzvērtīgs ar betona slāni 6cm, kur armējumsir 1cm no apakšas. 10cm betonam lieces izturība no abām pusēm būs vienāda, taču 6cm izturība ir tikai no augšpuses. ja cilāsies pamats, tad saplaisās kā maz neliksies... Tāda nu ir tā teorija...

editable slānim pa vidu nav ne spiede ne stiepe, tā ka tavs apgalvojums ir galīgi nepareizs.

Padomā vēlreiz. No Armatūras līdz malām ir 5cm - ja vidus nestiepjas, pamēģine jebkurā malā saspiest betonu, kad to mēģini liekt. Spiedes izturība betonam ir liela, taču stiepes ir ļoti maza, tāpēc kur darbojas stiepes spēki, tur liek armatūru.