UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Iekšdarbi :
Building.Lv Forums
Apdare, krāsošana, flīzēšana u.c.
Apdare, krāsošana, flīzēšana u.c.
Ģipsis vs kaļķis apmetumā
Autors:
jamajamajaaama
()
Datums: 15/06/2013 13:02
Sveiki.
Situācija sekojoša. Ir sagatavotas sienas apmešanai - apmetuma stūri salikti uz 10mm apmetumu, logu termoprofili salīmēti, tagad tikai darbs priekšā, bet....
Lasu forumā un arī'viens apmetējs ieteica padomāt par kaļķa apmetumu, nevis MP75. Kaļķis labāks, arī šeit to lasīju. Tagad jautājums:
1) Vai kaļķa gatavo apmetumu, ko izstrādā ar māšīnu var uz 10mm uzlikt, lai nav jāņem nost stūri? 2) Kā viņam ir ar līdzenumu, salīdzinot ar MP75, cik nojaušu, tad tomēr diezgan vēl jāšpaktelē, vai ne?
3) Ja par darbu samaksā tāda pati, kā ar MP75, vai ir izdevīgāk ar kaļķa vai MP apmest? Ņemot vērā, arī pēcapmetuma periodu. Vai viņš tiešām ir jāmitrina?
Situācija sekojoša. Ir sagatavotas sienas apmešanai - apmetuma stūri salikti uz 10mm apmetumu, logu termoprofili salīmēti, tagad tikai darbs priekšā, bet....
Lasu forumā un arī'viens apmetējs ieteica padomāt par kaļķa apmetumu, nevis MP75. Kaļķis labāks, arī šeit to lasīju. Tagad jautājums:
1) Vai kaļķa gatavo apmetumu, ko izstrādā ar māšīnu var uz 10mm uzlikt, lai nav jāņem nost stūri? 2) Kā viņam ir ar līdzenumu, salīdzinot ar MP75, cik nojaušu, tad tomēr diezgan vēl jāšpaktelē, vai ne?
3) Ja par darbu samaksā tāda pati, kā ar MP75, vai ir izdevīgāk ar kaļķa vai MP apmest? Ņemot vērā, arī pēcapmetuma periodu. Vai viņš tiešām ir jāmitrina?
Re: Ģipsis vs kaļķis apmetumā
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
()
Datums: 15/06/2013 15:50
Kas labāks - māte vai meita? Lai arī abu apmetumu ķīmiskie pamatelementi ir vienādi, taču kaļķa apmetums ķīmiski nesatur ūdeni un tapēc veido sārmainu vidi ... kaļķa apmetuma ķīmiskie procesi norit samērā ilgstoši - vismaz 3 nedēļas aktīvi un tālāk atkarībā no ogļskābās gāzes piekļuves īpatnībām. Sastāv apmetums no grants 3d: 1.daļu kaļķa... tā, ka ja grants vai rupjas smiltis pieejamas uz vietas vai ļoti lēti, tad pērkamais kaļķa apjoms stipri mazāks nekā ģipša maisījums, kur viss apjoms pērkams. Smilts vai grants daļiņas kaļķa apmetumā nosaka to, ka ar šneka mašīnai jābūt savādākai nekā ģipša gadījumā... tas - atšķirīgie raupjumi nosaka virsmas faktūras veidu - smiltis nekad neļaus veidot tik gludu virsmu kā smalkais ģipsis un ja uzsvars uz darbaietilpības samazināšanu, respektīvi māja ir pārdošanai, tad laikam vienkāršāks ir ģipša apmetums. Smilts klābūtne kaļķa apmetumā nosaka to, ka tas grūtāk izvelkams.Taču, ja man ļautu izvēlēties - tad labāk veselīgāka vide - kaļķis nekā ģipsis, jo kaļķis samazina risku ēkas iekšpusē pastāvēt pelējuma sēnītēm, neskatoties uz to, ka tā iestrāde nedaudz darbietilpīgāka nekā ģipsim.
Re: Ģipsis vs kaļķis apmetumā
Autors:
jamajamajaaama
()
Datums: 15/06/2013 21:17
Un ka ir ar to biezumu?
Re: Ģipsis vs kaļķis apmetumā
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
()
Datums: 15/06/2013 21:37
Jebkuras apdares biezumu diktē vairāki faktori:
a) paša materiāla minimālais uzklāšanas biezums ... ģipsim sakarā ar to, ka tajā nav graudainu daļiņu apmetuma izveide iespējama plānāka, kamēr kaļķa apmetumam to nosaka lielākā vai rupjākā grauda izmērs... kas empīriski reizināts ar 3 vai 4 ... tātad ja grants daļiņas lielums nepārsniedz 2,5mm tad iespējamais minimālais biezums 8mmm tradicionāli divslāņu apmetumam - sagatavošanas slānis vai izlīdzinošais ir līdz 12mm un virsējais gludais ~3mm... taču virsējo šobrīd var aizstāt ar citām smalki maltām tepēm - Vetonit LR vai citām
b) nosaka vidējo dobumu lielums .. piemēram agrāk mūrētam ķieģelim izmēri svārstijās 1,5...2cm robežās... tapēc apmetumu plānāku par 1,5...2cm neveidoja, taču pieņemu, ka daļēji tas bija augšminētās grants daļīņu lieluma nopelns;
c) telpu sienu vai līmeniskuma iespaids.. ja telpām šķības vai no vertikalitātes atškirīgas virsmas un tālāk flīzēšnai ir būtiska to ģeometriskā precizitāte... tad var gadīties, ka apmetumu jāliek 3..4 slāņos, lai izlīdzinātu 3..6cm šķībumus. Piemēram Maskavā slavenajai studentu augstskolai mūrēto sienu atšķirības starp dzegu joslām pārsniedza 8cm un tos nācās izlīdzināt ar apmetumu.
d) klasiskā apmetumam pamatmasai nav ieteicams izmantot putekļainas vai smalkas jūrmalas smiltis... tas rada ievērojamas rukuma problēmas
a) paša materiāla minimālais uzklāšanas biezums ... ģipsim sakarā ar to, ka tajā nav graudainu daļiņu apmetuma izveide iespējama plānāka, kamēr kaļķa apmetumam to nosaka lielākā vai rupjākā grauda izmērs... kas empīriski reizināts ar 3 vai 4 ... tātad ja grants daļiņas lielums nepārsniedz 2,5mm tad iespējamais minimālais biezums 8mmm tradicionāli divslāņu apmetumam - sagatavošanas slānis vai izlīdzinošais ir līdz 12mm un virsējais gludais ~3mm... taču virsējo šobrīd var aizstāt ar citām smalki maltām tepēm - Vetonit LR vai citām
b) nosaka vidējo dobumu lielums .. piemēram agrāk mūrētam ķieģelim izmēri svārstijās 1,5...2cm robežās... tapēc apmetumu plānāku par 1,5...2cm neveidoja, taču pieņemu, ka daļēji tas bija augšminētās grants daļīņu lieluma nopelns;
c) telpu sienu vai līmeniskuma iespaids.. ja telpām šķības vai no vertikalitātes atškirīgas virsmas un tālāk flīzēšnai ir būtiska to ģeometriskā precizitāte... tad var gadīties, ka apmetumu jāliek 3..4 slāņos, lai izlīdzinātu 3..6cm šķībumus. Piemēram Maskavā slavenajai studentu augstskolai mūrēto sienu atšķirības starp dzegu joslām pārsniedza 8cm un tos nācās izlīdzināt ar apmetumu.
d) klasiskā apmetumam pamatmasai nav ieteicams izmantot putekļainas vai smalkas jūrmalas smiltis... tas rada ievērojamas rukuma problēmas