Sveiki!
Pamazām remontēju 60to gadu koka paku māju-sāku ar iekšdarbiem.Kā būtu pareizi siltināt-man doma ir tā, ka sākšu ar to, ka veco reģipsi, kurš ir pienaglots pie sienām plēsīšu nost un sienas apstrādāsū ar bochemit septiķi.Tad pieskavošu pretvēja plēvi, nākamais metāla profili, 50mm vate, tvaika izolācija un reģipsis.
Pēc vairākiem gadiem ķeršos pie pašas mājas ārsienas siltināšanas, bet nu pagaidām būs jāiztiek ar iekšdarbiem, jo naudas nav tik daudz, lai āptaisītu ārpusi un vēl izremontētu iekštelpas...
Kā šādā gadijumā man rīkoties-no iekšpuses pretvēja plēvi vajag vai nevajag? Kā ar tvaika izolāciju starp vati un reģipsi?

Vai Bochemit tiešām vajadzīgs? Ir kautkas jau satrupējis? Ja tā, tad koks jāmaina, nevis trupekļi jāimpregnē ar organiskām antibiotikām. Ja tiešām kautkur pie grīdas vai zem palodzes vajag, izmanto vienu no pēdējām izdevībām un vēl šogad iepērc kāda Erlita pulveri - tie satur tikai (manuprāt cilvēkam daudz nekaitīgākās) minerālvielas.
Es Tavā vietā arī no iekšpuses nesiltinātu, vismaz ar hidrofobiem materiāliem un plēvēm noteikti nē.
Noplēs vecos re-ri-Rī-ģipšus, uzliec kaļķa apmetumu un tālāk siltini tikai no ārpuses. No ārpuses var arī ar hidrofobiem materiāliem, ja ievēro LBN 002-01 25.punktu.
Ja nu tomēr noteikti gribi siltināt arī no iekšpuses, nopūt pa slapjo ar ekovati (vai pieslien kaņepju, kokšķiedru vtml plāksni), tad slāni būvkartona, piespied ar fibrolītu un virsū kaļķa apmetumu.

Vai vienīgais pamatojums ēkas siltināšanai no iekšpuses ir naudas daudzuma trūkums?

Vispirms jānoskaidro, kas ir ārpusē-vienubrīd bija tāda mode koka mājas no ārpuses apšūt ar papi vai apmūrēt. Ar ļoti retiem izņēmumiem šādu māju konstrukcijas parasti ir ne pa jokam sapuvušas, jo tvaika barjera ārpusē ir pats sliktākais, ko mājai var izdarīt. Ja kaut kas tāds ir, tas jārisina pirmāmkārtām. Es arī saku, ka antiseptiķi nekad nesmērē uz koka, kas ir zem jumta. Mana gan 100% pārliecība ir, ka siltinātai koka mājai tvaika barjera, neatkarīgi no tā, ar ko tiek siltināts, ir absolūti obligāta un vispār pedantiski iestrādāta tvaika barjera ir svarīgākais siltināšanas procesā. Neaizmirsti, ka plēvē ar naglu izdurts caurums izved no ierindas 1m2 siltinājuma. Neliec profilus, taisi karkasu no koka latām 50x50, ja tiešām taisies siltināt no iekšpuses.

Manuprāt "mode no ārpuses uzklāt papi - ar koka darvu piesūcinātu kartonu ( šobrīd ruberoīds - naftas vai akmensogļu bitumenu piesūcināts kartons)" pamatota ar centieniem samazināt siltumzudumus, kurus rada vējš. Tas saistībā ar konstruktīvi nepareizi izveidoto cokolvainagu, gaisa mitruma kondensāts uz zem rasas punkta atdzisušas kontaktvirsmas ar 99% varbūtību izraisa koka dzīvojamo un dzīvnieku kūts ēku bojāšanos balsta vainagos. Te -vainagam diemžēl nepalīdz aaaa minētā iekšējā tvaika barjera...
taču ja balsta vietas kārtībā... tad jāsiltina cokols, lai palielinātu mūrēto pamatu virsmu temperatūru... tas samazina kokam risku nonākt zem rasas punkta un jāierīko ārējā vēja barjera - citādi no iekšējās siltumizolācijas nav jēgas.

Es pagājušo rudeni ar šo nodarbojos. Man ir stāvbūve 1929. gada ražojuma. Nomainīju abus apakšējos vainagus pilnībā. No iekšpuses biju spiests nosist nost visu dzimto apmetumu. Rezultātā ielēju jaunu grīdu (estrich) , uz grīdas, kas ir ideālā līmenī, saskrūvēju profilus un samontēju jaunas smukas reģipša sienas. Kur vajag, saliku dubulto reģipsi, kur nevajag - parasti, vienā slānī.
Spraugu starp stāvbaļķiem un reģipsi man palīdzēja piepildīt ekovates pūšanas speciālisti. Nevajag nekādas vēja/tvaika/mitruma plēves. Neko nevajag! Vienkārši viņi atbaruc un sataisa nejēgā daudz caurumu reģipsī un visa telpa tiek piepūsta ar ekovati. Nav dārgi. Un galvenais - nevajag nekādas plēves!!! Man uz maniem 65m2 pirmajā stāvā sanāca apmēram 190 caurumu. Un naudas ziņā bija, ja nemaldos ap 240Ls. 6 kubi vates aizgāja.
Iekšā silti. Pagājušajā ziemā pie mīnus 30 grādiem man pietika ar 15kg brikešu uz diennakti. Man iekšā bija 27 grādi. (nesākšu strīdēties par iekšā esošo grādu vajadzību, jo man 27 grādi ir stipri par daudz, bet sievai.......)
Uz trīskāršo pakešu logiem apakšā katru dienu bija kondensāta rasojums. Tagad nezinu, vai tas bija dēļ tā, ka jauns remonts (tipa grīadas jaunas, sienas špaktelētas - viss ar ūdeni), vai dēļ tā, ka pienākošajā ūdensvadā bija defekts bronzas trejgabalā, kurš bija grīdā saplīsis un nevienam nezinot tecējis zem grīdas 7mēnešus.
Bet mitrums mājā normāls, temperatūra laba (kā nu kuram) un malkas patēriņš neliels.
Arī ceru nākamgad siltin;at no ārpuses. Doma ir arī ar ekovati. Tikai tapēc, ka nevajag nekādas plēves.

Mainu koka ēkai grīdas, jo vīriņi, kas pirs ~ 10-15 gadus atpakaļ lika grīdu to nebija kā nākas veikuši.. gribas arī citu grīdu.

Interesē ko darīt ar siltināšanu, jo pēc iepriekšējiem darbiem grīdas pīrāgs ir ~ šāds - grunts, izdedži, kas tur atrodas ~no 1930 + keramzīts 25 cm biezumā. Neesmu drošs, ka šis pīrāgs ir labākais risinājums, tapēc taujāju viedokli.

Ir doma likt lāgas un uz tām skrūvēt OSB un tad parketu.

27 gradi temperatura telpā-tuvu TURKU pirtij.
Tad kad ir nosiltināts un nošūts ar rigipsi, parbaudiet rozetes vai gadījumā nepūš. Ja pūš pie āra -10 grādiem tad viss ir jāpārtaisa.

Velos siltinat kiegelu maju no arpuses un apsut ar vagonku.180kvm,cik aptuveni izmaksas darbs.

Jārēķinas ar ~2000 Euro.