Ir starpstāvu pārsegums (starp pirmo un otro stāvu) ar dubult T sijām un ķieģeļu pildījumu. Pārsegums kādu laiku ir cietis no mitruma un sala, tādēļ pārseguma ķieģelu virskāta otrajā stāvā ir apdrupusi un vietām nonākusi nost. Savukārt pārseguma ķieģeļiem pirmajā stāvā (griesti) viss ir tipa kārtībā. Otrā stāva ķieģeļu ilustrācija - [failiem.lv] .

Otrajā stāvā ir doma likt lāgas un grīdu, bet pirms tam nepieciešams nostiprināt vai "savilkt" šo pārsegumu.

Plāns ir tāds:
1) Isotrol grunts uz sliedēm;
2) Vincents Polyline Super + cementa maisījums uz ķieģeļiem no abām pusēm;
3) grīdas likšana (lāgas šķērseniski pāri sijām - lai slodze ir uz tām).

Jautājums - vai kāds no Jums ir praktiski saskāries ar šiem materiāliem un var komentēt/ieteikt par tā praktisko ieklāšanu un noturību laika gaitā?
- kāds viedoklis par Isotrol, salīdzinot ar, piemēram, Vincents rust-off?
- Vincents Super it kā esot labs materiāls, bet kā ar praktisko pusi - esmu dzirdējis, ka pēc kāda laika sākot plaisāt un drupt.
- kādus praktiskus padomus varat dot par šī maisījuma ieklāšanu - cik saprotu, tad tas žūst ļoti ātri un to nedrīkst klāt biezā kārtā. Vai to var ieklāt, ja ne ar krāsas pistoli, tad ko tamlīdzīgu (špaktelēm kas tāds ir redzēts)?

Varbūt pat ir vēl kāds variants, ko ieteikt?

Es tikai par rūsu. Isotrol neesmu ne redzējis ne lietojis. V rustoffu gan. Šķiet laba manta un maksā vairāk. Es ar metāliem parasti strādāju tā, ka lielās un robustās konstrukcijaš es lietoju parastāko lēto pārveidotāju - biolar vai kas nu tur bija. Rustoffu es izmantoju kur gribās šiku cik nu savā galvā iedomājos. Man arī patīk, ka rustoffu var dažreiz izmantot kā melninājumu, norustoffo un laka virsū.
Bet konkrētajā gadījumā neredzu lielu un būtisku nozīmi to metālu tur nāvīgi apstrādāt, jo tur viss izskatās sauss un metāls tur bez jebkādas apstrādes nostāvēs saules mūžu. Ja nu ko darīt, tad es ņemtu lētuci pārveidotāju un parasto grunti rilaku, vai vispār atstātu ar pārveidotāju.

Tāda veida konstrukcijām nesošā ir metāla sijas. Metālam korozija vai rūsa var būt arī iekšēja un bīstamākās vietas ir balsti. Balstos darbojas cirpes slodzes, un to uzņem dubult T veida siju sieniņas. Zinot siju augstumu un platumu vecos standartos var atrast sieniņu biezumu ... parasti no 4..6mm robežās. Aprēķinot šādas sijas jaunos statiskos lielumus - zinot korozijas radīto postu, var noteik atlikušo nestspēju.
Mūris var būt ... var arī nebūt... tas ir tikai aizpildījums, lai nodrošinātos pret ugunsnelaimēm. Jādomā, ka ieptiekš ēkas 1.stāvs izmantots par veikalu vai bāru, bet 2.stāvā dzīvoja saimnieks.