Labs vakars visiem!
Man vajadzīgs padoms, kā pareizi apmest ķieģeļu skursteni iekštelpā. Ieliku nerūsējošā tērauda čaulu, bet cik noprotu ķieģelis tik un tā uzkarsīs. Vai derēs parasts cementa apmetums? Vai vajag ko piejaukt klāt?
Jau iepriekš milzīgs paldies!

Nu un tad, ka viņš uzkarsīs? Viņš jau tam ir domāts. Un ko tad dos apmetums? Lai tak dzesējas. Cita runa par to, ka vecās būves jānojauc, jo beidzies to drošas ekspluatācijas termiņš un kvalitatīva restaurācija ir 10 reizes dārgāka par jauna objekta uzbūvēšanu, kā to dara "pie cilvēkiem". Nofotografē un jauc nost.

Ja šuves vēl nava izdrupušas, gan jau stāvēs. Es mestu ar kaļķa vai kaļķa-cementa.

Tikko ar to nodarbojos. Ieliku čaulu. Vecais skurstenis, loģiski, ka nojaukts nekādi nevar tikt, jo iekš kaut kā taču jaunajai čaulai ir jāstāv!!
Vecais skurstenis ir kārtīgi notecējis ar darvu, jo pagājušo ziemu kurināju tāpat. Tecēja nenormāli traki. Pa 2 litri diena vācu burciņās no pie skursteņa pielīmētām renītēm. :)
Vārdu sakot - ar neskaitāmām lupatām un milzu pacietību nomazgāju visu to darvu nost no skursteņa. Lai ir maximāli tīrs. Aptinu apkārt armatūras sietu (man gadījās šķūņaugšā nerūsējošais) un apmetu visu ar kaļķa-cementa apmetumu. Uzliku cinkotos stūrīšus, lai līmenis un grādi sanāk.
Tā ka - viss bumbās! Nesūdzos.

P.S. Aizmirsu pieminēt, ka brīvo telpu starp čaulu un veco skursteni piebēru pilnībā ar 4-10mm keramzītu. Tā ka nekas nekur nekarst iekšpusē. Bet čaula, savukārt - uzsilst ļoti ātri un nekādas darvas pagaidām netek.
Vecis skurstenis bija iekšpusē 28x28cm, bet čaula ir 20cm diametrā. Man sagāja 8,5 50litrīgie keramzīta maisi uz 8 metru čaulu + trejgabali....

Tas par to keramzītu gan nebija labi. Sīkāk pameklē arhīvā.

Pameklēju. Doma par to, ka keramzīts uzkarsīs un izplešoties saplēsīs mūrēto skursteni man nešķiet reāla. Diez vai tagadējos laikos kāds kurina tā kā agrāk. Tagad visas krāsnis skurstenī laiž "aukstu" dūmu.
Konkrēti man - "Kratki" centrālapkures kamīnkurtuve pie pašiem kurtuves "griestiem", kur sākas skurstenis un kur ir 90 grādu līkums nav bijis karstāks par 150 Celsija grādiem. Tas nozīmē, ka jau vertikālajā trubā tā temperatūra ir vēl mazāka. Māja ir nosiltināta, līdz ar to kurinu es 2 stundas diennaktī. Nu nez nez - vai tiešām šādā režīmā tur var keramzīts tā izplesties, ka saplēstu skursteni?! Domāju, ka arī tad, kad pieslēgšu otro stāvu un kurināšanas laiks palielināsies līdz 4-5 stundām diennaktī, diez vai kas mainīsies.

Ne jau par mūra skursteni jāsatraucas, ja keramzīts iekšā. Tas izturēs. Drīzāk ir tā, ka keramzīts ir pārāk smagnējs materiāls, lai ļautu iekšpusē esošajai metāla čaulai _brīvi_ staigāt temperatūras un visu citu faktoru ietekmē. Šoruden izgāju cauri keramzīta izčakarēšanai no skursteņa. Bija man tāds sataisīts, "kad visiem tā taisīja". Tagad ir pa jaunu ielaista skurstenī tā pati čaula tik ar vates siltumčaulu no schiedel. Vienīgais "cietais" savienojums tagad ir apakšā pie T-gabala, kur horizontālais dūmvads pievienojas skurstenim. Pārējā posmā ik pa 2 metriem ir tās ļeckas, kas notur čaulu daudzmaz vidū un augšgalā skursteņa nosegplāksne, kurā arī čaula ir tikai iecentrēta, bet nav stingri nofiksēta, plus konuss, kas nosedz šķirbu. Pie maniem čaulas 9 metriem, kurinot krāsni, čaula izstiepjas par ~ 6-6,5 cm, tas ir vairāk, kā 5 mm uz metru. Pēc atdzišanas viss atkal nostājas atpakaļ. Keramzīts vienk. nepieļauj šādas čaulas kustības, tāpēc ar laiku čaulas izļogās un posmi atvienojas.
Man vēl bija tā, ka apmēram 5 m no apakšas pa vidu keramzītam, vieni 10 cm bija kārtīgi iebetonēti. Visticamāk mūrējot skursteni darba dienas beigās palika java pāri un tā tika samesta apkārt čaulai izveidojot šo betona gredzenu, kurš čaulai neļāva kustēties pat ne tik cik keramzīts. Tad apakš šai daļai esošie posmi no izplešanās dažās vietās bija pat ieņukājušies. Tā, ka karstums ir spēks.

:D Nu tātad - stāsts par keramzītu un skursteni turpinās. :D
Īsumā - ja grib naktī mierīgi gulēt, brīvajā telpā starp čaulu un veco skursteni tiešām NEVAJAG bērt keramzītu.
A garāk - stāsts sekojošs:
priekšdarbus lasīt augstāk.
guļu naktī un dzirdu kā suņa bļoda (bleķa) grab. Nu baigais troksnis nakts klusumā. Sajūta tāda, ka kaut kas birtu tajā bļodā. No rīta skaņa atkārtojas, kad gāju garām. Bļodai nebija nekādas vainas. Skaņa nāca no skursteņa. Pavilku vaļā apakšējo lūrcaurumu, a no turienes keramzīts birst! Bāāāc!!!!!! Izlamāju sevi visiem iespējamiem vārdiem. Bet nu jēgas nekādas. Kaut kas jādara. Ar lukturīša un spoguļa palīdzību ieskatījos čaulā.
Čaula man sastāv no trejgabala, kur tīrīt, pusmetra trubas, trejgabala, kur pieslēdzas kamīns un 7 metrīgajiem posmiem līdz galam. Septiņus metrīgos posmus es sakniedēju kopā, pilnā pārliecībā, ka ar savu svaru tak viņš tai trejgabalā lieliski turēsies.
Te nu es kļūdījos. Izrādās kaut kādu spēku iedarbībā šie sakniedētie 7 metri bija pacēlušies uz augšu un izlīduši ārā no trejgabala. Pa radušos šķirbu tad keramzīts arī bija sabiris iekšā.
Izsitu apakšā saujas lieluma caurumiņu, pa kuru viss keramzīts brīvi izbira. No jumta iecēlu trubu atpakaļ. Tagad viss kārtībā. Problēmas novēršana aizņēma stundu.
Un te nu rodas jautājums - kas būtu bijis, ja es būtu sakniedējis visas detaļas? (nesakniedēju elementāra iemesla dēļ - negribēju tik pamatīgi ārdīt ārā mūrēto skursteni, lai tiktu klāt kniedēšanai no visām pusēm).

Ar laiku tās kniedes izrautu ārā