Labākai uztverei skatieties pievienoto shēmu.

Vai ir iespējams siltināt starpstāvu pārsegumu un B telpas no iekšpuses tā, lai to varētu periodiski apdzīvot ziemā (pastāvīgi neapdzīvotai mājai)? Idejas par B telpu apdzīvošanu pamatojums - telpu C sienas ir ļoti masīvas un ziemā būs grūti un lēni katru atbraukšanas reizi tās iesildīt no mīnusiem.

Shēmas paskaidrojumi:
telpa C - neapkurinātās telpas, sienas (no ārpuses uz iekšu): dolomīts 50 cm, gaisa sprauga 10 cm, ķieģeļu siena 12 cm.

telpa B - apdzīvojamā telpa;
- sienas: ar dēli apšūts gāzbetons ~ 20 cm; balstās uz mājas dolomīta ārsienas;
- jumts: nesiltināts skārda jumts ar kondensāta plēvi
- starpstāvu pārsegums starp C un B: skaidu plāksne (=C griesti), 20 cm biezi pārseguma dēļi + šķērslatojums 5 cm, skaidu plāksne (=B grīda), pagaidām pildīts ar minerālvati 15-20 cm (pārseguma dēļi balstās uz C telpu ārsienām un ķieģeļu sienām)

- telpa A - paredzēti kā aukstie bēniņi.

Būtiska nianse: 1) gāzbetona siena ir stipri nelīdzena, pie tās blīvi nevar pielikt neelastīgus materiālus; 2) starpstāvu pārseguma siltinājums tiks mainīts jebkurā gadījumā, varbūt var mainīt arī skaidu plāksnes, bet pārseguma dēļus negribu aiztikt.

Vai praksē kāds ir saskāries ar otrā stāva apdzīvošanu un var komentēt, vai tas ir vispār praktiski iespējams vai arī iespējams tikai ar milzīgu kondensātu un no tā izrietošo konstrukciju pakāpenisku bojāšanu.

Jebkurā gadījumā - kā no iekšpuses pareizi siltināt gāzbetonu? Bija ideja izmantot kokšķiedras vati, bet u-wert kalkulators dod vienu vienīgu pamatīgu kondensātu, izņemot par putuplastu, kuru īsti negribās likt.

Pēc iespējas mazāku siltuminerci, lai telpu var ātrāk uzsildīt, tvaika izolāciju, lai mitrums netiek siltinājumā, konstrukcijās, tāpēc kokšķiedru vatei , manuprāt, nav jēgas - tā būtu laba pastāvīgi apdzīvotai ēkai. Akmens vate, plēve un, piem., magnēzīta loksnes ar varbūt struktūrapmetumu...

Paldies. Kokšķidera vairāk bija domāta kā papildus nodrošinājums, lai nepieciešamības gadījumā mitrums varētu "iziet" arī ārā, nevis palikt konstrukcijās.

Un kā ar "krutajām" tvaika izolācijām (tipa pro clima intello plus un tml.) - vai tās tiešām krietni samazina kondensāta rašanos iespējas vai arī tā ir tāda tīrā teorija?

Piemēram, DuPont AirGuard Reflective - modelēts uz starpstāvu pārsegumu, kas piebāzts pilns ar kokšķiedras vati.

[www.u-wert.net]

bez tās plēves, protams, pamatīgs kondensāts.

Atbraucot ziemā, aukstā telpā, kondensāts izkritīs no sākuma uz visām virsmām. Jo plānākas(ar mazāku siltumietilpību) tās būs, jo ātrāk uzsils un apžūs. Caur plēvei telpas mitrums vatē no siltās puses nevar nonākt(nedaudz, kad ārā paliek siltāks, kā nekurinātā mājā). Pieļauju, ka telpas vajag max ātri uzsildīt un piedomāt pie ventilācijas. Nez vai tos 20grC atstarojošā Alu plēve dikti atstaros, drīzāk labi varētu vasaras karstumā temp no sakarsušā jumta atstarot, tik kautkā jēdzīgi jāiestrādā zem seguma, lai siltumizolācija varētu vēdināties.

Pārdomām, ja mēs telpā nedzīvojam un tajā ir nodrošināta vēdināšana ar "ļoti..ļoti labu iekšējo tvaika izolāciju", tad no kura avota telpā tas mitrums radīsies?
Jā, tad, kad mēs atbrauksim un telpā sāksim elpot, tad gan visai šai izolācijai ir nozīme.

Par plānākām (ar mazāku siltumietilpību) virsmām - tāda būtu kokšķiedras plāksne + apmetums?

Piemērs te - [www.u-wert.net]

magnezīta loksni materiālos neredz.
Kokšķiedru liku tādēļ, ka tas gāzbetons ir nelīdzens. Otrs variants būtu nopūst ar slapjo ekovati.

Tā intello plēvei būtu tipa jānodrošina arī siltinājuma "vēdināšanos"? Un intello plēve tiešām nostrādās - ja izņem plēvi, tad uzrāda 3 kg/m2 kondensātu!!!