Vai varat dalīties pieredzē/atsauksmēs par kokšķiedras un māla izmantošanu bez tvaika barjerām, siltinot no iekšpuses?

It kā ir paredzams milzīgs kondensāts, bet tai pat laikā arī u-wert saka, ka nemāk ņemt vērā kokšķiedras un māla pozitīvās īpašības uzsūkt un atdot mitrumu [www.u-wert.net] .

Interesē tīri praktiskas atsauksmes:
- kā realitātē vispār strādā šāda kokšķiedras un māla kombinācija;
- kuras plāksnes labāk izmantot (Steico therm/universal/kāda cita);
- varbūt fibrolīts iesakāmāks;
- kādus māla apmetumus (Claytec vai alternatīvas);
- vai mitrs māla apmetums izturēs salu (ja nepaspēs izžūt un netiks kurināts katru dienu);
- vai māla vietā labāk kādu citu apmetumu un vai šādam apmetumam jājauc klāt kādas piedevas (Vincents Super vai kaut ko vēl.);
- vai arī māla vietā labāk izmantot dekoraktīvo kokšķiedras plāksni, utt.

Doma ir siltināt nelīdzenu padomju gāzbetonu (vispirms apmest? + kokšķideras plāksne + kokšķideras plāksne + māls? / apmetums? / dekoratīvā kokškiedras plāksne?).

Un skārda jumtu (pretkondensāta plēve jau ir) - kokšķiedras plāksne + pūšamā kokšķiedra/ekovate + kokšķiedras plāksne + apmetums? It kā labāk būtu ielikt vismaz būvkartonu pirms iekšējās kokšķiedras, bet citi saka, ka var iztikt.

Pēc savulaik redzētā, ko var tai u-wertā ievadīt un ko viņš dod ārā uz presetiem, secināju, ka tas pazīst un ņem vērā tikai "tvaika difūziju". Tu grasies lietot higroskopiskus materiālus, kuros prevalē cits, kvantitatīvi stiprāks mitrumvades mehānisms, tāpēc, ja tiešām grib rēķināt, jālieto attiecīgs toolis (bija Fraunhofer kautkāds);
Kokšķiedras plāksnes ļoti pamatīgi atšķiras jau pēc mehāniskās cietības, nedomāju, ka uz mīkstākajām var mest virsū pa taisno;
Fibrolīts ir dārgāks un mazāk izolējošs par kokšķiedrenēm, toties jebkurš apmetums pie tā lips bez problēmām, tobiš, varbūt vari lietot virsējos 2,5 cm;
Dzirdētie, kas, lietojuši mālu, to ja ne sarok kalniņā, tad nopērk no Lodes, diez vai maisos sanāks lēti, un tad jau es skatītos uz kaļķa pusi;
Mitrs māls noteikti salstot briedīs, ja nav ārā sauss laiks (aprīlis), diez vai iztiksi bez mitruma savācēja (arī dabīgās pamatnes ilgi nevar turēt slapjas);
Sintētiskais latekss ir mūsdienīgs aizstājējs olu baltumam pie kaļķa javas, un Kokneses pils stāv joprojām. Lateksu pie māla - nezinu;
Vai tiešām to gāzbetonu nevar kautkā nosiltināt no ārienes?

No ārpuses var tikai vienu sienu nosiltināt (kas ir gandrīz puse no siltināmo sienu apjoma).
Nezinu, vai tas ir būtiski, bet tas ir mansarda stāvs un līdz ar to pilna augstuma sienas ir salīdzinoši maz.
Jumta + griestu kopējā siltinamā platība ir 2x lielāka nekā sienām.

Ja mak sarekinat tad var ari uzbuvet bez plevem!
Protams jazina dazadas nianses
Apmetumus var likt dazadus
sk[www.youtube.com]

[www.youtube.com]

Ja iespējams sadurvietās izvairīties no termotiltiem, es izvēlētos kombinētu siltināšanu - kur var, no ārpuses, kur nevar, no iekšpuses. Domāju, ka pat gāzbetons dos kautkādu ieguldījumu citādi neievērojamajā mansarda termomasā.