Ir karkasa māja, pašreizējais sienas pīrāgs izskatās aptuveni šādi no iekšas uz āru ..
1. tapetes, flīzes, krāsa
2. reģipsis,
3. ventilācijas sprauga starp reģipsi un tvaika izolāciju +- 5cm kā arī lieliska vieta pa kurieni savilkt komunikācijas
4. tvaika izolācija
5. koka karkasā 10+5 cm rockwool superrock akmensvate
6. 12mm OSB plāksne

Tātad jautājums sekojoš, kāds būtu efektīvākais un izdevīgākais veids kā nosiltināt šo ēku no ārpuses.
Likt horizontāli latas 50x50 ik pēc 60cm, starpā liekot 5cm to pašu rockwool superrock vati, pa virsu pretvēja plēvi. Uz horizontālajam latām vertikāli vēl 50x50 vai plānākas latas, kas veidos gaisa šķirkārtu un uz latām plastikāta vai koka saidingu. Vai mans domu gājiens ir pareizs, varbūt izmantot fasāžu cieto vati parastās superrock vietā, vai arī ir vēl kāds efektīvāks pīrāgs sākot no osb. Osb ņemt nost nedrīkst, jo tas arī nostiprina visu karkasu.

Dari kā pats esi minējis, tikai vertikālās latas liec 25(biezums)x50mm, ja mājas siena nav augstāka par 3m, tad platāku gaisa kārtu nevajag.
Skandināviem ir tāda mode, ka tieši šāda pīrāga gadījumā netiek likta pretvēja plēve uz pēdējā siltumizolācijas slāņa- tur nav tik liela gaisa plūsma, lai tiktu pastiprināti izrauts siltais gaiss(ietaupās finanses).

Paldies zhuks!

Arī bija tāda doma, ka vajag plānāku šķirkārtu, tas gan atkarīgs kādu materiālu varēs dabūt, bet 50mm biezumā noteikti negribētos.
Interesants viedoklis par pretvēja plēvi .. gribētos dzirdēt ko citi par šo saka, bet izklausās racionāli un loģiski ;)

Šķirkārtu var pat vēl plānāku, 20mm pietiks ar atliektiem galiem. To pašu skandināvu pētījumi liecina, ka pārāk bieza šķirkārta patiesībā ir neveselīga koka apšuvumam - lai dēļi neplaisātu, kas ir viens no fasādes kalpošanas ilguma samazināšanās iemesliem, rekomendējas pat likt latas, lai samazinātu šķirkārtas šķērsgriezumu, cik atceros, runa bija par max biezumu 16mm. Plastmasai protams vienalga. Par to ka nevajag vēja barjeru - muļķības. Tā var nebūt plēve, bet kautkāda vēja barjera vajadzīga ir, kautvai kartons. Vislabāk protams pretvēja vate, kas var tikt fiksēta pie statņiem ar tām pašām škirkārtas latām.

Liec vati šādu vai ko tamlīdzīgu
[www.isover.lv]

OSB galīgi nav labā vietā. Ja viņš jau ir uzlikts, tad ļoti rūpīgi nolīmē tvaika barjeru gan šuves kur pārklājas gan pa perimetru

Vai nebūtu prātīgāk likt papildus 100mm vati pie tā paša darba apjoma.
Dārkākā daļa vienalga ir sainings.

+50 mm 0,189 W/m²K [www.u-wert.net]
+100 mm 0,154 W/m²K [www.u-wert.net]

Cenas starpība materiāliem 1.8 E/m2

PS.
Sev patreiz taisu 100+50mm vati dubultkarkasā. (otrs karkass perpendikulāri.)

Veči, jūs skaut ko galīgi šķērsām te runājat-tas par gaisa šķitrkārtu. Ja ir kvalitatīvi uzlikta tvaika izolācija telpas iekšpusē,tad OSB ārsienas apšuvumā nav nekas traģisks (dēļ zemās ūdens tvaiku caurlaidības).Ideja sekojoša: jo biezāku liksi siltinājumu virsū uz OSB,jo mazāks būs kondensāta izkrišanas risks zem tā. Es ieteiktu fasādes cieto vati.

Fasādes vati domāju ar apmetumu. Par gaisa spraugu pārpratu-atvainojos. Pēc būtības nav svarīgi-koka apšuvums vai plastmasa-gaisa sprauga nepieciešama mitruma izventilēšanai,kas apkures sezonā no telpas iekšpuses pārvietojas uz āru.

No iekšas starp tvaika barjeru un reģipsli liec vēl 50 mm akmens vati.