sveiciens, gribētu dzirdēt viedokli, par jumta pīrāgu:
apdzīvots mansarda stāvs, kam augšpusē paliek vēl bēniņi- augšējais siltinājums iet pa jumta saišķiem un pa spārēm uz leju.

pēc projekta paredzams bituma šindelis, osb uz latām 25x100, virsspāre- 50x50 lai veidojas ventilācija, membrāna, spāre 250+akmens vate 250, tvaika izolācija, 50x50 šķērslatas + 50 vate un apdare.
savukārt griestos- tvaika izolācija, vate 200 saišķos, 100 šķērslatas +100 vate, vēja membrāna un vēdināma bēninu telpa.

jautājums par tvaika izolāciju- vai var iztikt bez tās griestos lai palielinātu gaisa apmainu telpā un kā būs ar kondensāta veidošanos un kur bez tās??
kāds efekts/jēga ir no elpojošas tvaika izolācijas- membrānas, jo tā arī laiž cauri mitro gaisu?

Man arī līdzīgs jautājums - cik mm vates vajadzētu mansarda jumtā lai uzskatītu, ka jumts ir silts? Pēc projekta ir 200+50, bet ir dzirdēti viedokļi, ka minimums ko vajag ir 400 mm. Kā tad īsti ir???

Cilvēki bieži pārspīlē spriedelējumos, ka nepieciešams pus metrs siltinājuma, bet var arī likt 400 mm, ja naudas pietiek, bet, piemēram, 150 mm būs krietni vairāk nekā vecās lietuviešu, 602 u.t.t. sēriju dzīvokļu jumtos pašlaik.

Tvaika izolācijas esamība vai neesamība nekādā veidā neietekmē gaisa apmaiņu telpā. Vismaz tā tam vajadzētu būt,jo telpas apdare un siltinājums tāpat jāveido bez caurumiem-blīvs. Norobežojošo konstrukciju siltinājums principā nestrādā-ja tam iet cauri gaiss. Tvaika izolācija ierobežo mitruma kustību no telpas caur siltinājumu uz āru.Citiem vārdiem sakot-tvaika izolācija nodrošina to, lai siltinājumā nebūtu paaugstināts mitrums un neveidotos kondensāts.Minimālais siltinājuma biezums ir šis 200+50,taču papildus iestrādāti vēl100-150mm noteikti būs +. Tik pat svarīgi,protams,tas-cik pareizi un rūpīgi siltinājums tiek iestrādāts.