Vai mēdz būt "sausas pirtis", kur tikai uzlej pāris litrus tvaikam, bet nav nekādu citu ūdeņu un grīda bez noteces. Itkā visādas kastes ar stikla durvīm reklamē un duša jau blakus...

Ņemu atpakaļ kritiku veltītu Didzimp...
Blakus telpas piesildīt ar pirts krāsns siltumu - tā dara daudzās pirtīs - iztiekot bez kāda cita siltuma avota....un zināmam laikam jāpaiet - atkarībā no telpu kopplatības.

Ienāca prātā - kāpēc dažādi viedokļi par betona (vai flīzētas) grīdas siltumu - viens iemesls ko jau minēja - betona kārtas biezums, un otrs - jo jaunāki esam - jo kājas salst mazāk !

Ja 22gadīgs praktiski visu ziemu staigā ar plānajām zeķēm, tad 35gadīgs - jau lieto biezākas. Un 50pāri gadīgam vajag vēl siltākas...

Asinsvadi (īpaši kapilārie) ar gadiem sašaurinās (pārkaļkojas utt.), asinsrite paliek mazāk jaudīga - un caur kāju pēdām to sajūt visupirms...Cilvēka sportiskums arī to iespaido, kā arī vispārējais veselības stāvoklis. Vieni ir karstie - sildošie, bet citi salstošie - tas arī...

Par "sausām pirtīm", daudz kur min 120 grādu vidusceļu, tas ir, ja pērtuve uzsilst līdz 100, tad mitrums ir niecīgs, ja tur t ~ 80 grādi, tad mitrumu dzen augšā uz ~ 40%, krievu pirtīs t = 60 un RH = 60%, turku pirtīs t līdz 40 un mitrums tuvu 100 grādiem (iznāk mazliet vairāk par 120). Kaut gan tas ir ļoti subjektīvi. Ir jaunieši, kuri uz 100-110 grādiem gāž ūdeni 100 gramus, sēž 10 sekundes, bļauj, ka viss deg un skrien ārā.
Ūdens novadīšana obligāti ir nepieciešama mazgājoties pērtuvē, gāžot sev virsū ūdeni, lieto ūdeni procedūrām u.t.t., bet uzkopjot pirts telpu ērtumam, bet nav obligāti var iztikt.
P.S. Man ar ir stikla durvis un duša blakus, bet ūdens pērtuvē ir tikai spaiņos (slotai un garam), bet ir traps grīdā.

Tas traps grīdā visu to būšanu stipri sadārdzina, kā arī diktē atrašanās vietu un augstumu. Vai tās būtu neērtības iztikt bez?