Sveiki!
Veicot maja atjaunošanas darbus 1 stāva mājā (koka), radies jautājums, pašlaik bēniņos (uz pārseguma) ir vecās koka skaidas, kuras sen ir sasēdušās un nepilda savas funkcijas. Ir vēlme bēniņu grīdu nosiltināt ar vati. jautājums ir skojošs, vai tvaika izolāciju un vati drīkst likt uz jau esošiem pārseguma baļķiem, vai arī tvaika izolāciju drīkst likt tikai starp baļķiem, tos neapklājot?

Kāpēc skaidas nepilda savas funkcijas? Varbūt higroskopisku siltinājumu vajadzētu papildināt ar līdzīgu materiālu?

Skaidas ir laika gaita sasedushas un plus grauzeji tajas iekqrtojushi midzenjus. Bet jautajums ir par plevi. Vai to drikst klat pāri pārseguma baļķiem? Vai tomēr tikai starp tiem?

Zemplēves siltinājuma daļa nedrīkst veidot tādu temp starpību starp plēvi un iekšejo gaisu, lai uz plēves izkristu kondensāts, jebšu virs plēves siltinājumam jābūt reižu pārākam par zemplēves daļu.

Ir doma vecās skaidas vispār novākt, tad visā laukumā ieklāt tvaika izolācijas plēvi (arī virs baļķiem, ne tikai starpā) un virsū vate kādi 200-300mm, kura būtu virsū arī virs baļķiem. Vai tā būtu pareizi? Un zem tvaika plēves uz apakšu ir bēniņu dēļu grīda un istabas griesti

Ja baļķi-sijas ir zem bēniņu grīdas un nav plānotā siltinājuma biezuma daļā, tad viss kārtībā, bet ja tie ir jaunā siltinājuma biezuma daļā un ap tiem no bēniņu puses ir aplikta plēve, tad to augšējā daļā ziemā kondensēsies mitrums, kas netiks prom, jo virs baļķa būs plāna siltumizolācijas kārta.

Plēves jēga ir atrasties pirms aizsargājamā objekta un nelaist tur iekšā kondensātu. Ja kondensējas uz plēves, tas nekas, jo pēc tam nožūs. Ja plēve ir aiz kaut kā, tad kondensāts to kaut ko izmērcēs un gaiss tur klāt netiek un nekas nežūst un pelē.
Un kur problēma pēc 100 gadiem nomainīt tikai skaidas? Birstošās skaidās grauzēji nevar dzīvot, jo alas aizbirst ciet.

1) Tvaika izolācija - zem minerālvates siltumizolācijas (piem. Isover mīkstā ruļļos) - šajā gadījumā būs vis-vis-efektīvākā siltuma ziņā un vis-racionālākā naudas izteiksmē - bēniņi taču, ne starpstāvu pārsegums.

2) Tvaika izolācijai zem minerālvates - nehigroskopiska materiāla - obligāti jābūt siltajā, tātad iekštelpas pusē - un šai gadījumā apakšā zem siltumizolācijas - tas ir likums.

3)Tātad plēve jāklāj starp baļķiem un arī virs baļķiem - vienlaidus izlocīta - tā lai tā atrastos zem vates - jo, ja pareizi sapratu, tad vate tiks klāta uz melno griestu dēļu klāja, kas kā parasti atrodas baļķu starpu apakšdaļā.

Tā ir jādara un nekā savādāk....citās gudrībās nav vērts iedziļināties (skaidas nav vērts atstāt, jo tām ir zemāka situmnoturība, varbūt tās ir papuvušas utt.utt.) ....jātaisa tik gatavs!

Jā uz melnajiem griestiemJā ir doma plēvi klāt vienlaidus pāri baļķiem un tad arī baļķus nosiltināt, lai nevedojas aukstuma tilts. Baļķu aufstumus ir zemāks par nepieciešamo siltumizolācijas slāni

Kaut kad sen pētīju visas tās tabulas, grafikus un ieklausījos citās gudrībās. Pretkondensāta plēvi var likt siltinājumā iekšā, bet ne dziļāk kā 1/3 no iekšpuses skatoties. Un tas ne pēc fiziskā biezuma bet 1/3 pēc termopretestības. Ja uz sijām liksi 20-30cm vati, tad šis nosacījums mierīgi varētu izpildīties. Pamat doma bija, ka tādā dziļumā temperatūra vēl nav tik zema, lai mitrais iekštelpas gaiss nokļūtu zem rasas punkta.