Sveiki!

Plānots nosiltināt bēniņus, bet rokoties cauri forumam un citiem interneta resursiem uz savu jautājmu tā arī atbildi neesmu saņēmis.
Bēniņi siltināti ar izdedžiem, šur tur starp sijām ar mālu. Cik dzirdēju, tad veco siltinājumu drīkst/var atstāt un tam pa virsu klāt jauno, bet vai tādā gadījumā vispirms vajadzētu ieklāt plēvi? Vai arī bez tās varētu iztikt?
Izskatītos šādi - melnie griesti -> izdedžu slānis -> plēve -> vate(neberama) -> pāri visam vējaplēve.

No apakšas nosiltināt nevar, jo griestu augstums jau tā zems.

Uzdūros šādam info - [siltumsaimnieks.lv]
Kā noprotu pēc teksta zem bildēm, tad plēve nav kāta. Vai tiešām šis vecais siltinājums veidotu tvaika barjeru?

Sveiks

Skati video
[www.youtube.com]

Izdedži,protams, nav nekāda tvaika barjera,bet gan amortizators dotajā variantā. Beramās vates blīvums ir tik mazs,ka mitrums tajā pārvietojas kopā ar gaisu. Lokšņu vates variantā mitruma pārvietošanās no telpas uz āru būs lēnāka-tāpēc tvaika barjera aktuālāka. Šeit viss atkarīgs no slāņu biezumiem-ja uz 20cm izdedžu slāņa taisies klāt 10cm vati,tad tvaika plēve starpā būs riska faktors kondensāta izkrišanai uz tās. Ja vate plānojas 20 cm,tad to var darīt pavisam droši.

Jā, paredzēta lokšņu vate biezumā 20cm un vairāk. Izdzedži savukārt pa gadiem sakritušies uz 10-15cm.
Tad sanāk, ka varu iztikt bez plēves?

Ja ziemas aukstajā laikaposmā tev telpās sauss gaiss - pastiprināti veidojas putekļi, no rīta pamostoties - sausums degunā un telpās ir centrālā apkure - tad ieteicams likt šo tvaika barjeru zem jaunās siltumizolācijas. Ja tas - sausums ziemā, nav aktuāli, tad varbūt ieteicamākais variants ir uz izdedžiem ieklāt biezu papīru vai astu kartonu un tad guīt siltumizolāciju.
Taču bēniņi ir jāvēdina atbilstoši prasībām. Uz siltumizolācijas vēja barjera nav nepieciešama, jo bēniņos diezin vai gaisa plūsmas ātrums lielāks par 0,2m/sek.
Ja jau Latvjā būtu ievērojams vēja spiediens, tad noteikti būtu daudz vairāk vējaelektroģeneratoru.

Ok, ņemšu vērā par vēja barjeru un atmetīšu domu par plēvi. Nu jāgādā tik kartons.
Paldies!

Gribētu gan oponēt Brinkmaņa kungam par vēja barjeru-savā praksē esmu pārliecinājies par tās efektivitāti tieši siltinot bēniņu pārsegumus. Nevajag nemaz vēju,arī parasta gaisa cirkulācija telpā veicina gaisa apmaiņu siltinājumā. Neizpratni rada kartona ieklāšana uz izdedžiem. Kāda būtu tā funkcija?

Dotajā gadījumā izdedži kalpo par siltuma akumulācijas masu. Noprotams, ka tie sasēdušies un sablīvējušies. Taču, ja radīsies?... vajadzība veikt remontdarbus - piemēram jumta detaļām - dzegai vai seguma nomaiņa, tad ja jaunā siltumizolācija tiktu uzbērta bez atdalošā slāņa, tad riski to samitrināt un sablīvēt radītu nepatīkamus papilddarbus. Tādejādi papīra starplika, radītu iespēju šo siltumizolāciju zem remonta vietas vieglāk savākt un pārvietot.
VĒJA BARJERA! - es savā praksē parasti esmu saskāries ar tādiem bēniņiem, kur vēdināšanas trūkums radījis daudzas problēmas - nesošo konstrukciju bojājumus. Parasti cilvēki siltuma trūkumos vaino nelielās šķirbas vai plaisas ( ja ir vietas, kur tas būtiski) nevis siltumizolācijas slāņa nepietiekamību vai pat neesamību.

vai tad vatei (no aarpuses) nav jaabuut noklaatai ar difuuzijas membraanu, kas vienlaiciigi ir gan kaa hidropleeve un pretveeja pleeve? vatei tachu jaabuut aizsargaatai ar kautko!? difuuzijas membraana laizh mitrumu aaraa un nelaizh no aara iekshaa vatee!

1) Iet runa par bēniņu siltinājumu - tātad siltinājuma masivitāte (vai blīvums) skaņu izolācijas uzlabošanai nav aktuāls...

2) Māja acīmredzot ir diezgan veca un iespējams, ka bēniņu pārseguma sijas varbūt ir pabojājušās (trupe) - piemēram pie ārsienām vai dūmeņa apkārtnē - varbūt arī citās vietās, kur kādreiz ir tecējis jumts - un līdz ar to zaudējušas daļu savas noturības (nestspējas)...un vispār jau slogotas koka konstrukcijas ar gadiem šķiet ka mazliet "nogurst" arī...

Varbūt kaut ko aizmirsu pieminēt, bet šādos un līdzīgos gadījumos parasti nolemj izņemt veco - ļoti smago (izdedžu tilpumsvars ap 1000kg/m3) - un mazefektīgo siltumizolācijas slāni un aizvietot to ar vieglajiem - akmens vate utm.
Ieguvumi:
a) iespējams novērtēt pēc izdedžu izņemšanas atsegto koka konstrukciju elementu fizisko stāvokli - un nepieciešamības gadījumā veikt trupējušo posmu nomaiņu, pastiprināšanu utt.
b) galu galā tiek atslogotas nesošās sienas, ēkas pamati....