Neviens neatbildēja uz manu papildjautājumu iepriekšējā diskusijā, tāpēc gribu pajautāt atsevišķi - kā ir ar nerūsējošā tērauda cepeškrāsnīm - dažos rakstos raksta, ka tās esot kautkas pa visu starp parasto bleķi un čugunu un arī neizdegot. Kāds ir tādas lietojis?

Mēģināšu to izdarīt. Cepeškrāsns kā funkcionāls plīts vai krāsns elements pakļauts vairākām fiziski ķīmiskām iedarbēm un atšķirīgām tenoloģiskām apstrādes iespējām. Čuguns, tērauds vai nerūsējošais tērauds, iespējams arī varš plītī pakļaujas no mūra atšķirīgām termiskajām deformācijām. Tas izraisa lielus spriegumus mūrējumā, tapēc visi šie metāli jāiebūvē ar termisku šuvi - brīvu spraugu. Te parādās problēmas - spraugas blīvēšanai jābūt elastīgai (azbesta vai cita karstumizturīga šnore -virve). Spraugas aizdarīšana ar silikoniem vai mālu nepalīdzēs. Tātad šis termošuves apsvērums būtisks cepeškrāsns (cpk.) formai. Tai jābūt pēc iespējas gludākai sadurperimetrā ar mūri. It, kā derētu gluds skārds. To arī lielākoties izmanto gatavojot cpk. Taču gludas formas plāksnei piemīt nelāga īpašība. Ja tā ir viegli salokāma, tad tā samērā plāna - līdz 0,6mm. Diemžēl čugunu tik plānu nedabūsi - plānākais 3..4mm biezumā un tas vispār nelokās - to lej gatavās formās. Tātad plāna plāksne pakļauta apkures ķermeņa iekšienē termiskajām deformācijām, un ja tā nevar pārvietoties, tad plāna loksne deformējas brīvajā virzienā - plāksnes velvējas vai burzās.
Biezas iespīlētas plāksnes savukārt lauzīs plīts mūrus.
Otrs faktors - fiziski ķīmiskais. Kurtuvē radušās deggāzes ķīmiski aktīvas - tur veidojas ogle, kas viegli kondensējas uz aukstām cpk. virsmām un ogle viegli absorbē mitrumu vai citas gāzes. Tātad mitruma ciešs kontakts kompleksā ar karstumu metālā veicina oksidēšnos - koroziju. Čuguns kurā ķīmiski ievadīts ogleklis, šo deggāzu iespaidu pārnes labāk nekā tēraudi ar mazu oglekļa saturu, kas viegli lokās. Nerūs. tērauds ir ar ievadītiem citiem elementiem- hroms, niķelis. Un piemaisījumi to sargā no mitruma korozijas, bet tie sāk līdzināties čugunam - kļūst mazplastiski. Un specifisko - hroma.. materiālu dēļ tie ražošanā paliek daudz dārgāki nekā tērauds. Tātad dārdzība, grūtāka apstrāde ir faktori, kas padara spk. finansiāli dārgāku par čugunu vai skārda tēraudu. Un papildus faktors - bijuš. PSRS nerūs. tēraudi bija stratēģiska izejviela un to būtībā oficiāli pirkt nevarēja. Arī pavisam nesen ap 2000. gadu nerūsējošo tēraudu varēja dabūt tikai caur pārskaitījumu no juridiskām firmām.